Kinovakars „Rīgas Gidons“

Palielināt / Enlarge

„Vēstules jaunai pianistei“. FOTO Aina Gailīte.

Palielināt / Enlarge

Gidons Krēmers FOTO Aina Gailīte.

Palielināt / Enlarge

No kreisās: Vineta Verika, Andris Ameriks, Inese Lūsiņa, Inese Galante, Karina Pētersone, Gidons Krēmers. FOTO Aina Gailīte.

Palielināt / Enlarge

Gidons Krēmers dod autogrāfus. FOTO Aina Gailīte.

Rīga, Splendid Palace Elizabetes ielā, kinovakars Rīgas Gidons četrās daļās 2. jūlija vakarā, – tas viss notika Rīga 2014 projekta Dzimuši Rīgā ietvaros. Ļoti skaists un sirsnīgs pasākums, pastāstīšu, ko es tur redzēju un dzirdēju.

Viss sākās ar lūgto viesu ierašanos kinoteātra Splendid Palace Slavas sienas portretu galerijā, kuras pirmo kārtu 2011. gadā izveidoja SIA Rīgas nami sadarbībā ar Latvijas Institūtu, izstādot sešpadsmit, pasaules slavu iemantojušo rīdzinieku portretus. Skaidrības labad nosaukšu viņu vārdus: Ivars Kalviņš – ķīmiķis un Valters Caps – izgudrotājs; Fridrihs Canders – zinātnieks un Vilhelms Ostvalds – ķīmiķis; filozofi – Jesaja Berlins un Filips Halsmans; Vera Muhina – tēlniece un Sergejs Eizenšteins – kino režisors; Kārlis Skrastiņš – hokejists un Mihails Tāls – šaha lielmeistars; Raimonds Pauls – komponists un Gunārs Birkerts – arhitekts; baletdejotāji Māris Liepa un Mihails Barišņikovs; Mariss Jansons – diriģents un Gidons Krēmers – vijolnieks (interaktīvie monitori dod iespēju trijās valodās iepazīties ar šo cilvēku biogrāfijām).

Un tagad Slavas sienas vienīgajai dāmai – tēlniecei, portretu galerijas otrajā kārtā pievienoja četru jaunu un slavenu mākslinieču portretus: Baiba Skride – vijolniece; Inese Galante – soprāns; Elīna Garanča – mecosoprāns un Ksenija Sidorova – akordeoniste. Sapulcējušos viesus uzrunāja SIA Rīgas nami valdes priekšsēdētāja Vineta Verika, Rīgas domes vicemērs Andris Ameriks, muzikoloģe Inese Lūsiņa, operdziedātāja Inese Galante, Latvijas Institūta direktore Karina Pētersone un vijolnieks Gidons Krēmers. Visi runātāji akcentēja domu, ka Latvijas mākslinieces ar pasaules vārdu dara atpazīstamu Latviju un, kā teica muzikoloģe Inese Lūsiņa: „...vienmēr būs mūsējās, lai arī tagad dzīvo Vācijā, Spānijā un Lielbritānijā.“

Bija jauki vērot daudzo mākslinieku sirsnīgo satikšanos, bet cieņpilnu apbrīnu manī izraisīja operas dīva Inese Galante – viņas mobilizēšanās kameru priekšā (prese bija kupli pārstāvēta), kuras acu skatiens nebija vērsts no slavas augstumiem, – tik tiešām, mūsējā. Pēc oficiālajām uzrunām kādu brīdi notika individuālas intervijas, un Gidonam Krēmeram nācās ielūkoties acīs portreta Krēmeram. Tad viesi tika aicināti uz kinoteātra Versaļas zāli, kurā notika Gidona Krēmera grāmatas Vēstules jaunai pianistei atvēršana un arī iespēja iegūt tās autora autogrāfu. Grāmata ir pārdomas par mākslinieka ceļu uz panākumiem. Tā nu sanāca, ka laikrakstam Latvietis tika pirmais autogrāfs. Gidonam Krēmeram nācās pulka reižu parakstīties, jo gribētāji bija sastājušies garā rindā. Vērojot no malas, mākslinieka skatienā bija jaušams tāds miers pāri visai sīkumainajai trauksmei, sak', ko nu jūs te satraucaties.

Turpat Versaļas zālē visi tika aicināti būt par lieciniekiem filmēšanas brīdim, kā Gidons Krēmers pārgriež Latvijas Nacionālās bibliotēkas atklāšanas simbolisko lentu, tik milzīgas šķēres mākslinieks noteikti turēja rokās pirmo reizi, un tad skaļi nolasīja uz nogrieztās lentes posmiņa rakstīto tautasdziesmu. Uz LNB direktora Andra Vilka jautājumu, kam no rīdziniekiem viņš novēlētu kā nākamajam pārgriezt atklāšanas lentu, Gidons Krēmers nosauca komponista Georga Pelēča vārdu. Pamazām visi ieņēma vietas kinozālē, lai noskatītos pasaulslavenajam vijolniekam – rīdziniekam Gidonam Krēmeram veltītu stundas garu filmu no daudzu gadu garumā safilmētiem materiāliem. Filmā apkopoti fragmenti no dažādu studiju agrāk uzņemtajām filmām un Rīgas kinostudijas arhīva materiāliem. Filmas režisore un scenāriste Laima Žurgina ļoti veiksmīgi ir veidojusi stāstu par Gidona Krēmera mūziķa karjeras pasaules slavas ceļiem, ne mirkli neļaujot skatītājam aizmirst, ka viss ir sācies te – Rīgā, un dažos vārdos informēja klātesošos par filmas tapšanas laiku.

Tad dzisa gaismas, un vijoļmūzikas skaņās sākās Rīgas Gidons. Protams, bija ļoti interesanti atskatīties uz aizgājušiem laikiem, redzēt un dzirdēt slavenu un māksliniekam arī tuvu cilvēku stāstījumus. Pats Gidons Krēmers filmas gaitā intervijās runā trijās valodās – latviešu, vācu un krievu. Filma beidzās tāpat kā koncerts – ar aplausiem, ar kājās stāvošiem skatītājiem un pāri krēslu rindai apkampās vijolnieks un kino režisore ar cieņas un pateicības apliecinājumiem, ar buču uz vaiga un puķēm.

Ļoti labestīgā noskaņā pavadīts vakars. Nākamās dienas Gidonam Krēmeram un Kremerata Baltica nesīs atbildīga darba pilnas koncertdienas gan Siguldā, gan Rīgā – festivāla Rīgas zvaigznes un koncertcikla Dzimuši Rīgā ietvaros, ar kulmināciju 6. jūlija koncertā uz brīvdabas skatuves pie Latvijas Nacionālās operas – šī skatuve būs Rīgā dzimušo pasaules mūzikas zvaigžņu tikšanās vieta.

Koncerta tiešraidi varēs noskatīties milzums mūzikas cienītāju Eiropā.

Arī klasiskās mūzikas cienītāja, –

Aina Gailīte
Laikrakstam „Latvietis“