Lasītāja vēstule

Satversmes ievaddaļa (preambula) var kļūt par pašreiz darbībā esošā valsts pamatlikuma izvaddaļu. Tam ir vairāki pamatojumi. Savulaik, izmantojot Satversmes nepilnības un nenoteiktību notika divi eleganti (bez šāvienu trokšņa) valsts apvērsumi. Pirmo veica Kārlis Ulmanis un lieki to pārstāstīt. Otro iesāka bezpartejiskais premjers Andris Šķēle, kurš izveidoja septiņu partiju Koalīcijas līgumu, bet nobeidza premjers Aigars Kalvītis. Kalvīša kungs izveidoja nekonstitucionālu veidojumu – Koalīcijas padomi, kas pašreiz nosaukta par Sadarbības padomi. Arī par to Latvijas Republikas Satversmē nav ne vārda.

Skumji, ka preambula iesāk ar dažāda rakstura 90 kļūdām bagāto valsts pamatlikumu. Savulaik par atklātajām kļūdām rakstīju Saeimas priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai un Juridiskās komisijas priekšsēdētājai Ilmai Čepānei. Nosūtīju arī Latviešu valodas aģentūras direktora Valdmaņa kunga ieteikumus. Lai nebojātu cienījamo dāmu autoritāti, atbildes nekomentēšu.

Tagad galvenais ir tas, ka preambula – Satversmes ievaddaļa pieņemta, neņemot vērā 77. pantā noteiktos ierobežojumus. Rodas iespaids, ka teksts, kurā izteikta Latvijas valsts jēga un būtība ir mazāk svarīga par Satversmes pirmo nodaļu, kas politiski vai lingvistiski neatbilst mūsdienām.

Secinājums viens: turpinu vadīt apzinīgu pilsoņu kopu, lai izstrādātu politiskajam, ekonomiskajam un sociālajam momentam atbilstošas Latvijas Republikas Satversmes projektu un to nodotu tautas apspriešanai, lai pēc tam rosinātu apstiprinošu nobalsojumu.

Uldis Priede
Laikrakstam „Latvietis“