Sēņošana Kuipto mežā

Palielināt / Enlarge

Sēņotāji. FOTO Paulīna Vovere.

Palielināt / Enlarge

Deniss nodod kausu jaunai čempionei Elīnai. FOTO Margota Puķīte.

Sēņošana ir vismīļākais izbraukums gada kalendārā. Pēdējos pāris gados bija trūcīgi ar sēnēm sakarā ar nelabvēlīgiem klimata apstākļiem, respektīvi, lietus trūkums pareizā laikā. Šo gadu pārlikām sēņošanu no maija uz ceturtdien, 5. jūniju. Varbūt tāpēc šogad bija bagātīga sēņu raža. Nedēļu pirms braukšanu uz mežu pamatīgi lietus nolija, un sekoja silts laiks, radot labvēlīgus apstākļus sēņu augšanai. Kad autobus piebrauca pie vārtiem, pa logu varēja saredzēt skaistas, lielas sēnes – rudmieses. Tāpat kā iepriekšējos sēņošanas izbraukumos, visi veikli izkāpa no autobusa un ar spaini vai grozu padusē pazuda pa savām pazīstamām takām lasīt sēnes.

Ne jau visi gāja meklēt sēnes. Artūrs Berķis ir mūsu ugunskura meistars; jau no mājām atveda sausu malku iekuram. Daži brīvprātīgi palika palīdzēt uzklāt galdu tā, lai sēņotājiem nav ilgi jāgaida uz pusdienām. Nebija ilgi jāgaida, kad pirmie sēņotāji lēniem soļiem un smagiem, pilniem spaiņiem bija klāt.

Nevajag saukt pusdienās, jau pēc smaržas sēņotāji zin, ka desas izceptas un laiks pusdienās. Paēduši un drusku atpūtušies, dodas atpakaļ mežā meklēt lielās sēnes sēņu mešanas sacensībām. Deniss (Dennis), mūsu šoferis, jau ir atzīmējis laukumu un aicina dalībniekus sākt trenēties. Deniss bija pagājušā gada uzvarētājs, bet tad bija čiekuru mešana, jo nebija pietiekami daudz sēņu pat mūsu mešanas sacensībām.

Kauss nospodrināts un nolikts malā tā, lai visi redz, un pat izraisa tādu vēlēšanos saņemt šo kausu un aizvest uz savām mājām. Visi bija atraduši ļoti lielas sēnes. Kad tās lidoja pa gaisu, nebūtu joki, ja kādam trāpītu. Gandrīz visi piedalījās, un uzvarētāja bija Elīna Rikarde. Denisam gan bija žēl šķirties no iemīļota kausa, bet solījās atgūt to atpakaļ nākamgad.

Atkal sēņošanas izbraukums beidzies un lēnām jādodas mājās tīrīt un marinēt savu sēņu ražu.

Margota Puķīte
Laikrakstam „Latvietis“