Stāvoklis Latvijā

Dr. Uldis Ozoliņš viesojās laikraksta „Latvietis“ redakcijā 2010. gada 11. jūnijā, un dalījās savās domās par politisko stāvokli Latvijā. Sniedzam trešo (pēdējo) daļu no šī brīvā stāstījuma pieraksta. Pirmās daļas laikraksta „Latvietis“ 98. un 99. numurā.

U.O.: Šis milzīgais projām aizbraucēju skaits no Latvijas, man liekas, ir šausmīgi morāli sagraujošs.

I.N.: Jā, un it īpaši ja tas ir kādā Latvijas mazā miestiņā, tur sabiedrība patiesībā tiek pilnīgi sagrauta.

U.O.: Jā, mazā vietā to īpaši redz. No vienas puses, vienmēr cilvēki no mazām vietām ir braukuši uz Rīgu savas karjeras dēļ.

Rīga ir daudz lielāka nekā tai vajadzētu būt. Tai ir daudz lielāks īpatsvars nekā citu valstu galvaspilsētās. Redz, Igaunijā bez Tallinas ir vismaz vēl Tartu, kas to atsver zināmā mērā un vienmēr ir bijusi svarīga. Lietuvā ir Kauņa un Viļņa un tur ir kaut kāds līdzsvars. Latvijā vienkārši nav; vienīgais līdzsvars Rīgai ir Ventspils un Daugavpils. Jā, šis ir interesants veids, kā domāt par valsti. Valmiera bija liels reģionāls centrs, kam vairs nebija iemesla būt lielam, bet tagad, ar Vidzemes Augstskolu izveidošanos, tā atguvis savu nozīmi.

Atgriežoties pie emigrācijas lietas, tā ir ļoti būtiska; visi pazīst kādu, kas ir aizbraucis prom no Rīgas. Un, diemžēl tieši tie strādīgie, uzņēmīgie, tie, kas var darīt darbu arī šeit. Mums Melburnā arī tagad ir pienākušas pie skolas divas jaunas latviešu ģimenes; abas ar diviem bērniem. Bērni nāk latviešu skolā, viņi galīgi iekļāvušies.

Redz, ir divas ģimenes, kas iekļaujas, bet šeit Melburnā noteikti ir 20 jaunu latviešu, kurus nekad neredz. Viņi te mācās, taisa biznesu, daži aizbrauc no Latvijas ar rūgtumu, daži vienkārši laimi meklē.

Šis migrācijas faktors nekad iepriekš nav bijis. Nu labi, visi zināja, ka ja būs daļa no Eiropas Savienības, tad būs braukšana un ceļošana vairāk, darba iespējas vairāk, bet šī ir tīša mukšana prom no sliktiem apstākļiem. Ārzemēs, piemēram Londonā strādājot, jau kaut ko nopelna par it kā sliktu darbu, par ko Latvijā ļoti maz nopelna. Londona gan ir ļoti dārga, piemēram, nopērc apelsīnu sulu Londonā... Un tā ir vēl viena lieta, ko opozīcija lieto kā ieganstu pret šo valdību, ka daudzi cilvēki tagad vienkārši mūk no Latvijas prom. Arī iepriekš cilvēki brauca strādāt, bet tā ekonomiskā rosība ir arī Latvijā. Tātad šī emigrācija ir morāli graujoša, kā piemēram Tu mini mazo miestiņu, jūsu laikraksta lasītāja vēstulē, no kura visi aizbrauc.

Galvenais sarunas noslēguma akcents varētu būt šāds: mēs redzēsim kāds propagandas karš būs pirms vēlēšanām. Ir atlikuši trīs mēneši, kuros televīzijas skatītājiem Latvijā, avīžu lasītājiem jābūt ar ļoti stipru mugurkaulu, lai izturētu to, kas tagad tiks raidīts. Tiks raidīta tāda vētra nomelnojumu, melu, un būs grūti.

Mēs redzēsim, kā trīs oligarhu partijas ārkārtīgi mēģinās tikt iekšā. Tautas partija ir ļoti nobijusies, ka ir nošļukusi zem tās 5% barjeras. Latvijas Pirmā partija domā, ka ar Šlesera popularitāti tā tiks cauri, bet viņa arī īsti nav droša, un viņiem bija racionāli apvienoties un iet vienā sarakstā. Šķēle cerēja, ka viņam būs ietekme, bet ar viņa atgriešanos Tautas partijā daudzi cilvēki uzskata, ka viņš jau noziedējis savu laiku. Daudzi ir aizgājuši prom, bet tās problēmas ir internas partijas lietas, un nav pārāk būtiski, kurš aiziet prom.

Galvenā lieta tagad būs tā propaganda, kas nāk un nāks visādos veidos. Organizācijas var veidot un izplatīt informāciju, bet tās ir tikai ziņas; tā neskaitās kā propaganda vai sludinājumi. Vienotībai, kas ir vienīgā, kas īsti atbalsta šo valdību un cer būt nākamajā, viņai ir milzīgs darbs, lai ne tik daudz atspēkotu tos melnumus, bet lai stāstītu savu patiesu stāstu. Un ir šaubas, vai viņiem tas propagandas aparāts būs tik labs kā viņu oponentiem. Un tāpēc ir, kā tu minēji, uz naža asmens situācija. Nākamie trīs mēneši būs ļoti interesanti.

Pašlaik Vienotība nav tā ārkārtīgi rāvusies uz priekšu, lai viņi varēti dabūt vairākumu Saeimā. Man liekās, ka neviens jau vairs nedomā, ka dabūs vairākumu Saeimā. Drauds ir arī tad, ja viņa ir lielākā partija, ka viņi var netikt valdībā.

Tā ir Latvijas politiskā situācija, ka Vienotība ir vienīgā partija, kas nav identificēta vai nu ar oligarhiem, vai ar krievu noslieci, un viņiem ir tās grūtības. Citas partijas ar ļoti noslīpētu propagandu mēģinās viņus apgāzt. Tas, ko Vienotības priekšsēdis teica, ka viņu sāncenši ir trīs oligarhu partijas, ir pilnīgi pareizi. Es domāju, ka labāk ir to atcerēties, nekā domāt, ka vēlēšanās vienīgais mērķis ir uzvarēt Saskaņas Centru.

Ja Vienotība spēs labi atklāt, kas tā īstā situācija Latvijā ir bijusi, izskaidrot to un mudināt cilvēkus ņemt atbildību par to, ka tagad ir izšķirošais laiks, tad būs labi panākumi. Ja to nespēs darīt, tad atkal būs tā, ka nevienai partijai nebūs pārāk daudz, nevienai nebūs pārāk maz... Kā es teicu, nākamā Saeima nebūs tāda kā iepriekšējā, un ja Vienotība nespēj vilkt savējo, tad Saeima būs drusku līdzīga iepriekšējai, Tautas partija būs mazāk, bet Saskaņas Centrs būs lielāks.

I.N.: Vēl viens jautājums: cik daudz vai droši varam ticēt dažāda veida reitingiem, kuri parādās medijos?

U.O.: Reitingiem Latvijā līdz šim ir bijušas labas prognozēšanas iespējas. Tā lieta ir, ka ļoti lielais neizlēmīgo skaits – tie, kas vēl nav izlēmuši, man liekas izlems vairāk par latviešu partijām. Tie, kas balsos par Saskaņas Centru ir jau izlēmuši, bet tie, kas nav izlēmuši es domāju drīzāk izlems par vienu no Latvijas partijām.

I.N.: Ko Tavuprāt varam darīt lietas labā?

U.O.: Mudināt cilvēkus balsot. Kaut arī rietumu vēlētāju ietekme ir ļoti maza visā tajā lietā, bet tomēr!

I.N.: Paldies, Uldi, ka veltīji savu laiku un dalījies ar mūsu lasītājiem savā viedoklī! ∎