Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


„Tēvzeme un Brīvība –

Vissvētākie dārgumi virs zemes“ Kronvaldu Atis

Laikraksts Latvietis Nr. 314, 2014. g. 19. jūnijā
Gunta R. -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

No kreisās: Prāv. Dr. Jānis Priedkalns, diak. Ivars Ozols, tēvs Pēteris Rozītis, māc. A. Palm. FOTO Pēteris Strazds.

Aizvesto piemiņas akts baznīcā. FOTO Pēteris Strazds.

Aizvesto piemiņas akts baznīcā. DV vīru koris „Daugava“ diriģentes Astras Kronītes vadībā. FOTO Pēteris Strazds.

Aizvesto piemiņas akts baznīcā. Prāv. Jānis Priedkalns. FOTO Pēteris Strazds.

Aizvesto piemiņas akts baznīcā. Tēvs Pēteris Rozītis. FOTO Pēteris Strazds.

Aizvesto piemiņas akts baznīcā. Jānis Laurs. FOTO Pēteris Strazds.

Aizvesto piemiņas akts baznīcā. Adelaides Latviešu biedrības jauktais koris „Dziesmu Laiva“ diriģentes Lilitas Daenkes vadībā. FOTO Pēteris Strazds.

Pēc akta Tālavas mazajā zālē. FOTO Pēteris Strazds.

Aizvesto piemiņas akts Adelaidē

Kā katru gadu, arī šogad jau 62. reizi, Adelaides baltieši 15. jūnijā kopīgi pieminēja savu tautu lielo traģēdiju – deportācijas uz Sibīriju 1941. un sekojošos gados. Drūmo garastāvokli uzsvēra arī drūmie laika apstākļi, kur pat debesis draudēja kuru katru mirkli laist vaļā asaru straumes. Uz tumšā fona vienīgais krāšņums bija latviešu, igauņu un lietuviešu tautas tērpi un karogi. Par gadskārtējo piemiņas aktu atbildību uzņēmās Adelaides Baltiešu padome, un šīgada sarīkojumu ne pirmo reizi mūžā organizēja uzņēmīgā Jolanta Lūsis.

Apvienotais koris Adelaides Sv. Pētera baznīcā nodziedāja Austrālijas himnu un Rekviēmu, tad DV vīru koris Daugava Astras Kronītes vadībā sniedza divas dziesmas: I. Saksa iejūtīgo Lūgšana (Šodien, Kungs, mēs Tevi lūdzam, neļauj latvjiem mirt un zust...) un B. Skultes Aijā. Mūzika turpinājās ar Irēnas Kalibatas solo, Baha-Gūno Ave Maria un J. Počiusa uz klavierēm spēlēto Bēthovena Mēnesnīcas Sonātes pirmo daļu.

Sarīkojuma vadītājs, Adelaides Baltiešu padomes priekšsēdis Martin Hoile sveica klātesošos un pastāstīja arī mazliet par savu vecmāmiņu Anne Lehmets – vienu no komunistiskā terora igauņu tautas upuriem, kurai pēc daudziem gadiem bargā svešumā tomēr laimējās ne tikai izkļūt no elles Sibīrijā, bet arī savas beidzamās mūža dienas izdzīvot Adelaidē pie ģimenes, kur viņa sarakstīja grāmatu par saviem piedzīvojumiem.

Prāvests Dr. Jānis Priedkalns teica īsu sprediķi, tad mūzika turpinājās ar igauņu kora divām dziesmām. Ja ansamblī dzied tikai septiņas balsis un pati diriģente, tad jau drīzāk varētu runāt par dubultkvartetu nekā par kori, bet, vienalga, kā to sauc, priekšnesums bija ausij ļoti patīkams, sevišķi pateicoties ļoti dzidriem soprāniem un vispārējai labai saliedētībai; diriģente Kadri Auvaart. Igauņu un latviešu garīdznieki māc. A. Palm un tēvs P. Rozītis piedalījās ar lūgšanām, svētīšanu un Bībeles lasījumiem, bet Jānis Laurs atskaņoja J. S. Baha skaņdarbus čellam.

Tēvs spēlē čellu, bet meita dzied. Anita Laurs un pavadītāja Elizabete Klapa (Clapp) pievienojās Adelaides Biedrības jauktam korim Dziesmu Laiva, lai kopīgi nodziedātu Ē. Ešenvalda Aicinājums, tad Anitu nomainīja flautiste Ieva Daenke un kopā ar kori izpildīja J. Lūsēna Karoga dziesmu; diriģente Lilita Daenke.

Vareni izskanēja visas trīs himnas – Mu isamaa, Dievs, svētī Latviju un Lietuva tevyne mūsu, kuras dziedāja ne tikai apvienotais koris, bet arī publika, ieskaitot lūgtie viesi, sveštautieši. Pat DA gubernatora vietnieks Hieu van Le, pēc tautības vjetnamietis, pats bēglis no komunistu šausmām dziedāja baltiešu himnas.

Pēc akta viesus sagaidīja Tālavas mazajā zālē ar Daugavas Vanadžu bagātīgi klātu uzkodu galdu un atspirdzinošiem dzērieniem.

Gunta R.
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com