Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Melburnas Latviešu ciema bioloģija

Koki ražo dzīvinošo skābekli

Laikraksts Latvietis Nr. 312, 2014. g. 5. jūnijā
Jēkabs Ziedars -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Skaistākā un veselīgākā ieliņa Melburnas Latviešu ciemā. FOTO Jēkabs Ziedars.

Melburnas Latviešu ciems ir uzbūvēts divu satiksmes maģistrāļu krustojuma vienā stūrī. Kad ciemu sāka būvēt, tās maģistrāles bija tikai nelielas grantētas ieliņas. Šodien pa tām skrien tūkstošiem automašīnu. Kā mums visiem ir zināms, automašīnu izdedži satur ogļskābo gāzi, un uz abām maģistrālēm skrejošās automašīnas ražo šo gāzi milzīgos daudzumos. Šī gāze pāri ciema sētai ieplūst Latviešu ciemā un palielina ogļskābās gāzes saturu gaisā, kas varētu iespaidot Ciema iedzīvotāju veselību.

Lai tas tā nenotiktu, Ciemā ir sastādīts liels daudzums koku, un koki nodarbojas ar fotosintēzi, kas, cik mums ir svarīgi saprast, nozīmē, ka koki uzsūc ogļskābo gāzi, izlieto tajā saturošo oglekli savas barības – glukozes radīšanai, bet kokam nederīgo atkritumvielu – skābekli izmet atpakaļ atmosfērā. Tas skābeklis ir mūsu dzīvības eliksīrs! Tas nozīmē, ka, jo Ciemā vairāk koku un jo tie koki ir lielāki, jo Ciema iedzīvotājiem ir veselīgāka dzīve tāpēc, ka koki ražo skābekli!

Fotosintēze ir bioķīmiska reakcija, caur ko visi zaļie augi, ieskaitot kokus, ražo sev pārtiku, lai dzīvotu un augtu. Kā izejmateriālus fotosintēze lieto ūdeni un ogļskābo gāzi un tā lieto saulesgaismas enerģiju, lai ražotu glukozi un skābekli. Kokos tas notiek lielos apmēros. Fotosintēzei nepieciešamo ūdeni koku saknes uzsūc no zemes. Zināmas šūniņas koku stumbros un zaros ūdeni aizgādā uz lapām, kur tā fotosintēze notiek. Lapu apakšpusē ir sīki caurumiņi, pa kuriem ogļskābā gāze iekļūst lapā un skābeklis izkļūst no lapas. Lapās esošais hlorofils absorbē gaismas enerģiju, kas ir nepieciešama ogļskābās gāzes pārvēršanai glukozē un skābeklī. Skābeklis tiek atgriezts atmosfērā, kur tas veido kritisko daļu tā gaisa, ko mēs elpojam. Glukoze tiek ievadīta kokā, kur no cukura molekulām veidojas koka galvenās sastāvdaļas – celuloze un lignīns.

Noslēgumā vēlreiz jāuzsver koku fotosintēzes milzīgie apmēri un līdz ar to koku milzīgajai nozīmei cilvēku labklājībai. Tā piemēram, pieaugušam ozolam var būt 700 000 lapu, un tas var uzsūkt 1400 litrus ūdens katru dienu! To apzinoties, jāizsaka milzīgs paldies Melburnas Latviešu ciema vadībai, kas ir iekārtojusi soliņu zem ciema lielākā ozola, kur dzīvinošo skābekli var ieelpot tie Ciema iedzīvotāji, kuru apkārtnē koku nav.

Jēkabs Ziedars
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com