Vasara Vidzemē

Svētdien, 26. jūnijā Burtnieku parka estrādē notika pirmie jaunizveidotā Burtnieku novada Dziesmu svētki. Mēs vēl neesam pieraduši pie jaunā administratīvā veidojuma, nevar saprast, vai tas uz labu, vai ļaunu. It kā katrs pagasts pieradis pie savām tradīcijām, nu viss citādāk. Notikumu jau bijis daudz. Pavasarī mūsu jaunajā Burtnieku kultūras centrā bija Grāmatu svētki ar plašu programmu (konference, daudz viesu, arī mana – Red. Anitas Jansones-Zirnītes – grāmatu grafikas izstāde u.c), Tāpat arī citas novada daļas turpina savu iesākto kultūras darbu, Bērzaines kultūras centrā joprojām (nu jau kādu mēnesi) mana glezniecības izstāde. Citi arī darbojas, varbūt vēl neesam pieraduši, ka būtu vairāk jāuzzina vienam par otru, bet ar latviešiem mums te tā bieži vien notiek...

Neticami, Jāņi garām... Man te blakus mājai aug tāds pāris hektāru liels, pašu stādīts mežiņš. Šogad uz Jāņiem tur ieraudzīju pirmo apšubeku! Un pirmās naktsvijoles, un dzegužpuķi (tās mums aizsargājamas!)! Tagad man pašai savas ko sargāt!

Jā, vasara! Mūsu īsā, skaistā vasara!

26. jūnijā arī pie Raunas Staburaga notika koncerts brīvā dabā un stāstījums par Latvijas šūnakmeni. Dabas koncertzāle – šie sarīkojumi notiek jau vairākus gadus.

Šīs bija piektais gads, kopš tiek rīkoti šādi izglītojoši koncerti, te kopā zinātne un mūzika, pragmatiskais un emocionālais. Katru gadu ir izvēlēts kāds galvenais varonis, kāds it kā necils radījums, bet visvarenās dabas būtiska daļa. Viengad’ tas bija mazs pelēks putniņš – čuņčiņš, tad ķērpis, bet šogad – šūnakmens. Vēl šķiet bija makstene un citgad’ lapkoku praulgrauzis. Skatītāju – klausītāju – interesentu ar katru gadu vairāk. To grūti aprakstīt, bet ir tiešām interesanti. Šogad ļoti daudzi jaunieši izmantoja iespēju uzdot jautājumus ģeologiem, izmēģināja dažādus piedāvātos eksperimentus. Protams, visi veltīja goddevīgu uzmanību turpat lejiņā mītošajam šūnakmens veidojumam – Raunas Staburagam. Līdz ar krēslas iestāšanos sākās koncerts. Mūziķi Valdis un Rūta Muktupāveli, Ingus Ulmanis, Gints Sola, Aigars Voitišķis u.c. Mūzika komponēta īpaši šim notikumam, kā allaž piedalījās ar dzejnieks Pēteris Brūveris ar attiecīgai tematikai veltītiem dzejojumiem. Atbrauciet gan kādu reizi!

Nosūtu pēcsvētku cienastu! Iedomājos, ka Austrālijas ziemā noderētu kāda Latvijas meža zemenīte, kāda tikko lasīta gailenīte!

Anita Jansone-Zirnīte
Laikrakstam „Latvietis“