Latviešu Kredītkooperatīvs Austrālijā

„Klusi un mierīgi“ ar šī gada pirmo jūniju Latviešu Kredītkooperatīva Austrālijā (LKA) valdei nomainījās priekšsēži.

Jau dažus mēnešus iepriekš līdzšinējais valdes priekšsēdis Edvīns Misa valdei iesniedza rakstu, atsakoties no priekšsēža amata, motivējot savu rīcību ar to, ka jau 21 gadu atradies valdes vadībā, un laiks šo posteni pārņemt gados jaunākai personai, iesakot savā vietā savu līdzšinējo vietnieku Ēriku Cīruli.

Valde vienprātīgi akceptēja šo pārmaiņu, un šī gada 2. jūnijā Ēriks Cīrulis vadīja savu pirmo LKA sēdi kā valdes priekšsēdis, izsakot pateicību Edvīnam Misam par viņa ilggadīgo un pašaizliedzīgo darbu LKA valdes priekšsēža amatā.

Jāpiemin, ka Edvīnu Misu par valdes priekšsēdi ievēlēja tūlīt pēc LKA dibinātāja un ilggadīgā vadītāja Arvīda Proda aiziešanas mūžībā 1989. gadā.

Jaunais valdes priekšsēdis Ēriks Cīrulis ir kvalificēts grāmatvedis, 45 gadus vecs un ir partneris grāmatvežu firmā Stonessharp. LKA valdē viņš darbojās jau 8 gadus.

Viņa vietā par valdes priekšsēža vietnieku tika ievēlēts Viktors Bendrups, 48 gadus vecs inženieris, kurš regulārā darbā vada firmu Elsom Engineering. Viktors Bendrups valdē darbojās kopš 2007. gada.

LKA valde var būt gandarīta, ka tai ir izdevies pārvarēt diasporas iziršanas indikatoru – nespēju aizvietot vecos darbiniekus ar jauno paaudzi. LKA to ir panācis, gadu gaitā mērķtiecīgi piesaistot valdē attiecīgi kvalificētus jaunāka gada gājuma direktorus.

Nozīmīgi ir arī tas, ka šādas vēlamas pārmaiņas ir iespējamas pēc 50 pastāvēšanas gadiem, kurus šī gada oktobrī LKA atzīmēs ar jubilejas svinībām.

Par LKA dibināšanas datumu uzskata 1960. gada 9. oktobri, kad iniciatoru grupa parakstīja tā statūtus.

Kredītkooperatīva tapšanas ideju veicināja latviešu sabiedrības vajadzība pēc finansiāla atbalsta un pārliecība, ka to var panākt savstarpējas palīdzības veidā.

Atmiņās paraugs bija veiksmīgā kooperatīvu darbība Latvijā, bet arī Austrālijā sešdesmitos gados, kredītkooperatīvu sistēmai bija ievērojams pozitīvs atbalsts.

LKA iesākums bija ļoti pieticīgs, darbojoties labvēļu atvēlētās telpās ar brīvprātīgu, neapmaksātu darba spēku.

Uz pieejamo nelielo kapitālu, kas nāca no – jau pie kaut kādas turības tikušu – biedru noguldījumiem, gaidīja aizņemties gribētāju rinda. Aizdevumu summas bija nelielas, tikai dažu simtu vai dažu tūkstošu dolāru apmērā.

Šodien, pēc 50 darbības gadiem LKA ir kļuvis par vienu no ievērojamākajām un stabilākajām latviešu institūcijām Austrālijā ar bilanci, kas pārsniedz 16 miljonus dolāru, un finansiāliem pakalpojumiem, kas var apmierināt gandrīz visas tā biedru vajadzības. Uzkrātās rezerves dolāros pārsniedz 2 miljonus un, ir LKA biedru īpašums.

LKA pieder savas biroja telpas pašā Melburnas pilsētas zelta taisnstūrī, un tas darbojas ar algotiem darbiniekiem Melburnas un Sidnejas birojos un ar pārstāvniecību Latviešu Ciemā, Melburnā.

50 darbības gadu laikā tas ir piesaistījis sev ievērojamas latviešu sabiedrības personības gan valdē un padomē, gan kā profesionālus padomdevējus, biedrus un labvēļus, un no peļņas atbalstījis latviešu skolas un citus sabiedriskus pasākumus.

No mazas zīles ir izaudzis ozols.

D.I.
Laikrakstam „Latvietis“