Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Tikumu diena

Melburnas Latviešu skolā piecas Tikumu darbnīcas

Laikraksts Latvietis Nr. 100, 2010. g. 22. jūlijā
-


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv
Jolanta

Jolanta Lārmane.

Tikumu2

Liku bēdu zem akmeņa. FOTO Jolanta Lārmane.

Tikumu1

Pupas un graudiņi – čakluma darbnīca. FOTO Jolanta Lārmane.

Sestdien, 17. jūlijā Melburnas Latviešu skolā nebija parasta mācību diena. Folkloras skolotāja Jolanta Lārmane ar citiem skolotājiem un atsaucīgajiem vecākiem-palīgiem bija izveidojusi ko īpašu – skolā bija Tikumu diena. Kas tad notika? Vispirms skolas bērni tika sadalīti 5 vecumu grupās. Kad visi satikās foajē uz nodarbību sākumu, Jolanta paskaidroja bērniem, kas tagad notiks un deva norādījumus. Bija izveidotas piecas Tikumu darbnīcas: Prieka darbnīca, Dāsnuma darbnīca, Skaistuma darbnīca, Čakluma darbnīca, Gudrības darbnīca. Katrā šajā darbnīcā bērni pabija, katrā kaut ko uzzinot, iemācoties un apgūstot.

Prieka darbnīca – Laimes kaltuve (Laime – Nelaime, Bēdas – Prieks). Šajā darbnīcā bija tāda rotaļa: Laime ar Nelaimi laipoja pa dzīves celiņu, un mērķis ir Laimei nokļūt galā pirmajai – sveikai un veselai. Laime mēģina vai nu aizsteigties projām no Nelaimes, vai nu trāpīt tai ar akmeni (bumbiņu). Nelaimei jāapmet kūlenis pirms tā drīkst sekot Laimei. Nelaime mēģina noķert Laimi, ja pieskaras tai, Nelaime to ir uzveikusi. Kā bērniem veicās ar šī dzīves ceļa iešanu? Pēc tam katrs izvēlējās vienu savu vislielāko bēdu, uzrakstīja to uz melnas papīra lapiņas, salocīja un palika zem akmens un, pārkāpjot pāri, devās tālāk brīvs no šīs bēdas un cerams arī priecīgs! Šajā nodarbībā bērni mācījās būt priecīgi, nebēdāt par grūtībām un mācēt tikt ar tām galā, kā arī uzvarēt Nelaimi.

Bēdu, manu lielu bēdu,
Es par bēdu nebēdāju.
Liku bēdu zem akmeņa,
Pāri gāju dziedādama.

* * *

Nākamā bija Dāsnuma – Dots devējam atdodas! – darbnīca, kurā lielie bērni lasīja mazajiem priekšā. Vidējā vecuma bērni klausījās, kā skolotāja lasa pasakas Zelta ābols un Garā pupa un pēc tam pārrunāja pasakās ietvertos padomus un tikumus. Ko bērni mācījās šajā darbnīcā? Palīdzēt mazākam, jaunākam un būt izpalīdzīgam. Mācēt teikt paldies, dalīties ar citiem, būt devīgam. Dari otram labu, tad dzīvē tev labi klāsies. Kāds darbs, tāda alga! Un arī mācēt klausīties, būt sirsnīgam, labam, mīļam un gādīgam, izpalīdzīgam, taisnīgam. Mazie kā balvu par klausīšanos saņēma vienu ābolu. Vai viņi mācēja pateikt paldies lielajiem bērniem par to, ka lasīja priekšā? Ja mazais bērns ābolu atdāvina lielajam kā pateicību, tad skolotāja viņu atalgoja, iedodot 2 ābolus vietā. Ja ne, skolotājs pats lielajam bērnam uzdāvināja ābolu. Interesanti, ka vidējā vecuma bērniem skolotāja iedeva ābolus tikai pusei no bērniem un teica, ka vairāk nav, un lika tos likt katram savās Tikumu tarbiņās, kuras tika izsniegtas nodarbību sākumā. Tie bērni, kas savā starpā dalījās, par to tika no skolotājas atalgoti divkārtīgi. Nodarbības beigās skolotāja neatstāja bešā tos, kuriem it kā pietrūka ābolu, gadījumā, ja bērni nebija dalījušies.

Dod, Dieviņi, kalnā kāpt,
Ne no kalna lejiņā.
Dod, Dieviņi, otram dot,
Ne no otra mīļi lūgt.

* * *

Skaistuma darbnīcā bērniem tika mācīts, ka iekšējais skaistums iet roku rokā ar ārējo skaistumu. Tā ir veca patiesība, ka skaists cilvēks nav tikai no vaiga. Vai no tā, cik dārgas vai stilīgas drēbes mugurā būsi skaistākais? Drēbēm gan jābūt tīrām un kārtīgām, gaumīgām! Bet skaists cilvēks ir galvenokārt ar savu dvēseles skaistumu, ar savām labajām īpašībām, ar savu tikumu. Bērniem tika atgādināts, ka ļoti svarīgi rūpēties par savu veselību un, protams, arī izskatu, kā arī tas, ka viens no svarīgākajiem skaistuma saglabāšanas veidiem ir veselīgs dzīvesveids un uzturs. Šajā nodarbībā bērni sadalījās divās grupās – meitenes un puiši. Meitenes – spoguļa priekšā ķemmēja matus, pina bizes, sēja lentas matos un lika sprādzītes, bet zēni pa to laiku gatavoja veselīgus burkānu-ābolu salātus. Protams, vispirms nomazgājot rokas ar ziepēm! Zēniem bija nopietns uzdevums – uzmanīgi sekot ēdiena gatavošanas receptei. Te nu bija šīs nodarbības uzdevums: Vai meitenes patiešām tikai pucēsies, vai arī ies zēniem palīgā? Nākamais pārbaudījums, vai zēni būs atjautīgi un lietos salātu gatavošanai savējos ābolus no savas Tikumu tarbiņas? Ja tas tika darīts, skolotāja devīgo zēnu atalgoja, iedodot nodarbības beigās citu ābolu tā vietā. Un vai zēni, kad pabeiguši gatavot salātus, uzaicināja meitenes pie galda nobaudīt ēdienu? Šīs nodarbības morāle – izpalīdzība un iekšējais skaistums, dalīšanās ar otru tiek atalgota!

Glīti, meitas, dzīvojiet
Liela ceļa maliņā.
Gludu galvu, baltu muti,
Tīru namu, istabiņu.

* * *

Kas būtu labākā cilvēka rakstura īpašība, ja jums liktu minēt? Čakluma darbnīcā bērniem tika mācīta pacietība, darbīgums. Kādā veidā to skolotāja šoreiz bija iecerējusi? Bērni tika ievesti telpā, kurā valdīja nekārtība: uz grīdas bija izbirušas skaidas, uz galda stāvēja liela bļoda ar graudiem un pupiņām, bet tie visi bija samaisīti kopā. Viena no lielajiem bērniem (Šarlote Jakse) tēloja sirmu māmuliņu, kurai vajadzīga palīdzība; viņa lūdza bērnus saslaucīt grīdu un atdalīt pupiņas no graudiem. Sirmā māmiņa teica, ka gribot miltus no graudiem samalt un maizīti izcept... bet vispirms esot jāatdala graudi no pupiņām. Te nu bērni čakli metās pie lielās bļodas, kurā bija pupiņu un graudu maisījumu un itin knaši sadalīja saturu divās bļodās – vienā pupiņas, otrā – graudi. Citi aši ķērās pie slotas, lai ar birstītes un liekšķeres palīdzību satīrītu grīdu, uzslaucītu skaidas un sabērtu tās tukšajā atkritumu grozā. Šajā nodarbībā bērni apguva ne tikai izpalīdzību un strādīgumu, bet arī pacietību, rūpību, vienā vārdā – čaklumu.

Acis darba izbijās,
Rokas darba nebijās;
Rokas darba nebijās,
Zinājās padarīt.

* * *

Un nākamā darbnīca, kurā bērni nonāk ir Gudrības darbnīcā. Tajā bērniem bija jāliek lietā atjautība un zināšanas, jo bērni minēja krustvārdu mīklas (tās bija sastādītas no latviešu tautas mīklām). Mērķis ir atminēt iztrūkstošos vārdus tautasdziesmā.

Ai, dzīvīte, ai, dzīvīte!
Pie dzīvītes vajadzēja
Vieglu roku, vieglu kāju,
Laba gudra padomiņa.

* * *

Viena no īpašībām, kura noteikti minama starp tikumiem kā svarīgākā ir taisnīgums. Te nu arī skolotājiem bija uzdevums šajās nodarbībās – būt taisnīgiem, vērtējot bērnu veikumus!

Ej, bāliņi, taisnu ceļu,
Runā taisnu valodiņu.
Tad ij Dievs palīdzēs,
Taisnu mūžu nodzīvot.

* * *

Pēc Tikuma darbnīcu apmeklēšanas, sapulcējušies Melburnas Latviešu nama Mazajā zālē, visi bērni kopīgi pārrunāja, kādus tikumus piedzīvojuši, novērojuši, atpazinuši un iemācījušies. Teicēji saņēma balvas. Tā nu bija pagājusi šī skolas diena, bērniem mācoties tikumus – čaklumu, dāsnumu, gudrību, skaistuma izpratni u.c.

Vaicāju Jolantai Lārmanei par Tikumu dienas mērķiem un uzdevumiem, un atbilde bija – mācīt bērniem dzīvošanas pamattikumu – būt labam. Labuma jēdzienā ietilpst pareiza izturēšanās pret sevi, citiem, Dievu. Dieva bijāšana izpaužas godbijībā pret visu labo un tikumīgo. Uz jautājumu: „Vai pati esi apmierināta ar paveikto un ko, Tavuprāt, bērni no šodienas nodarbībām guva, ko iemācījās?“

Jolanta atbildēja: „Jā, esmu apmierināta! Šāda veida nodarbībās galvenais ir mudināt bērnus, skolotājus un vecākus aizdomāties par latviešu tautasdziesmās, pasakās un sakāmvārdos ietvertajām dzīves mācībām – mācēt atšķirt labo no ļaunā, tikumu no netikuma, skaisto no neglītā. Tautasdziesmās tas viss ir atrodams – gan padoms, kad tas nepieciešams, gan apliecinājums mūsu labajiem darbiem. Ļoti svarīgi, manuprāt, ir uzskatāmi parādīt, praktiski, pat teatrāli izspēlēt šīs mācības! Ja bērnam izlasa tautasdziesmu priekšā, ne vienmēr bērns tajā ietverto padomu uzreiz spēj atpazīt, bet, ja viņam ir iespēja to vizuāli piedzīvot, kopā ar vienaudžiem interesantās nodarbībās dzīvē izspēlēt, tad tā ir liela priekšrocība! Ir arī daudz lielāka iespēja, ka viņš turpmāk pats jutīsies vairāk iedrošināts meklēt spēku un padomu mūsu tautas gudrību krātuvē – folklorā!“ ∎



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com