Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Pilnsapulce ļaudīm, kas algu neprasa

Latvijas Bērnu fonds šogad svin savu 25. jubileju

Laikraksts Latvietis Nr. 303, 2014. g. 3. apr.
Astrīda Jansone -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Krīvānu ģimene. Pirmā rindā no kreisās: Laura, Ansis ar Filipu klēpi. Viņiem aiz muguras ir tētis Lauris un māmiņa Anita. FOTO Viktors Gribenieks.

28. marta priekšpusdienā pie mana jaunā dzīvokļa durvīm zvana. Tas ir Latvijas Bērnu Fonda (LBF) atsūtīts šoferis Viesturs, kurš mani aizved uz Arhitektu nama zāli Vecrīgā. Tur šodien notiek visu LBF darbinieku pilnsapulce, lai pārrunātu, kas paveikts 2013. gadā un ko cer paveikt 2014. Priecājos, ka arī Latvijas Bērnu fondā es esmu savējais, un tieku uzaicināta gandrīz ik reizes, kad tur kaut kas notiek.

Man tur gadās ieiet reizē ar ģimeni, kuru atceros vienā no iepriekšējām reizēm. Tie ir burvīgie rīdzinieki, ģimene, kurā ir 5 bērni, pie kam mazākais no viņiem ir 3 gadīgais Filips, kurā es jau paspēju iemīlēties no tikšanās Bērnu Fonda birojā pagājušā gadā. Viņš ir viens mazs, blonds eņģelītis, kurš tikai smaida un smaida. Kad es viņu uzrunāju, viņš mazliet pasmaida gan, bet tūlīt arī pieķeras lielajam brālim pie rokas, lai justos pilnīgā drošībā.

Kā parasti visas LBF tikšanās atklāj Andris Bērziņš un apsveic visus lielo dzimšanas dienu jubilārus. Pirmais no tiem ir mākslinieks Jānis Anmanis, kas saņem sarkanu rožu pušķi un no dāmas, ko visi mīļi sauc par Mārīti, vienu ļoti skaļu buču.

Tad vēl daži citi jubilāri saņem savus pušķus un A. Bērziņa vēlējumu tikai un vienīgi veselību, jo visu citu var dabūt tirgū. Tad mūs iepriecina mazi un ne tik mazi mākslinieki ar saviem priekšnesumiem. Vispirms 6 gadīgais Ralfs Lejiņš skaļi un droši nodzied skaistu dziesmu par vējiem, kas kalnos kāpj, un, to nebeidzis, novēl mums visiem skaistu pavasari. Tad no burvīgās Krīvānu ģimenes uzstājas mazā Filipa jaunākā māsiņa Laura ar lielo brāli Ansi. Ansis pavada mazo uz ģitāras un palīdz viņai iesākt. Tā ir dziesmiņa par putniem, taurenīšiem un naktsvijolēm. Vidējais brālis braši nodeklamē Tālavas taurētāju no viena gala līdz otram gandrīz vai bez elpas, un tad vēl abi vecākie ar ģitārām un skaistām balsīm mūs iepriecina ar dziesmu Es neesmu dubļus bridis. Šo skaisto dziesmu es atceros no Māras Zālītes lugas Meža gulbji, un man šo divu apdāvināto jauniešu dziedāšana liekas gandrīz tikpat laba kā Dailes teātra aktieru izpildījumā. Katrā gadījumā sirsnīgāka. Pēc priekšnesumiem viņu māmiņa mums pastāsta par savu brīnišķīgo ģimeni. Ansis ir 23 gadus vecs, studē un pēc nedaudz gadiem būs ārsts, kas nemeklēs labāk apmaksātu darbu kādā citā zemē. Vecāka meita Lienīte strādā pie diplomdarba mākslā, divi nākamie vēl iet pamatskolā un mazais Filips viņas uzraudzībā mājās. Viņas pašas hobijs esot bērni, kam viņa velta visu savu laiku un audzina savus lolojums mīlestībā pret Latviju. Fantastiska ģimene! Visi arī tūlīt aizsteidzas, jo citam skola, citam lekcija vai kāds cits pienākums.

Nu sapulces vadību atkal pārņem A. Bērziņš un piemin, ka Latvijas Bērnu Fonds šogad svin savu 25. jubileju, kas tiks atzīmēta ar attiecīgu sarīkojumu kaut kad uz rudens pusi, un tad pievēršas sapulces darba kārtībai. Saprotams, ka vispirms jārunā par finansēm, jo bez tām neviena no paredzētajām programmām nav iespējama. Krīze Bērnu fondam vēl nav beigusies, jo līdzekļi vienmēr ir vajadzīgi vairāk un vairāk arī tāpēc, ka Fonds iesaistās jaunās un lielākās programmās. Galvenās, kā vienmēr, arī šajā gadā būs veselība, bāreņi, lielās ģimenes, attīstība un sports. Diemžēl Kristīgais Bērnu Fonds ir pārorientējies uz Āfriku, un tagad LBF tik daudz neatbalsta... Neskatoties uz to, mūsu Fonda situācija kaut cik turas līmenī, un iesāktās programmas varēs turpināt arī 2014. gadā.

Pārrunās par pagājušā gadā paveikto, cita starpā es uzzinu, ka arvien lielāka vērība pievērsta vardarbībā cietušajiem bērniem. Ir pilnveidota tā cietušo bērnu rehabilitācijas sistēma viņu dzīves vietās, iegūti finanšu līdzekļi projektam Audzināsim bērnus nevardarbīgi, pārbaudīts sociālās rehabilitācijas nodrošinājums dzīves vietā 9 pašvaldībās, kā arī 25 psihologu darba metodika, noorganizēti 4 reģionālie semināri sociālo dienestu vadītājiem un darbiniekiem par sociālās rehabilitācijas metodikas jautājumiem. Sadarbībā ar Air Baltic 12 reizes nogādāti bērni ārstēšanai ārzemēs, noorganizētas 28 bezmaksas nometnes bērniem ar īpašām vajadzībām visos Latvijas reģionos, divu dienu vasaras nometņu dalībnieku salidojums notika Mežezerā ar tēmu Koki ienāk pilsētā.

Ar Amerikas Latviešu apvienības piešķirtiem līdzekļiem atbalstītas 69 latviešu lielās ģimenes, 13 studējošie bāreņi un jaunieši no daudzbērnu ģimenēm. Ar Vācijas Kristīgo Fondu un Norvēģijas Bērnu fonda nodaļu finansiāli atbalstīti 387 Latvijas bērni no trūcīgām ģimenēm un bērni ar īpašām vajadzībām.

Kopā ar Latvijas Televīziju notika Ziemassvētku un Lieldienu labdarības akcijas Nepaej garām, kuru laikā tika vākti līdzekļi vardarbībā cietušo bērnu rehabilitācijas kvalitātes uzlabošanai un vasaras nometņu organizēšanai bērniem ar īpašām vajadzībām, vardarbībā cietušajiem bērniem un audžuģimeņu bērniem.

Populārs joprojām ir konkurss Talants Latvijai, kas 2013. gadā notika jau 22. reizi. Tas notika sadarbībā ar Rīgas Latviešu biedrību un Brāļu Jurjānu biedrību. Stipendijas pasniedza konkursa laureātiem – jaunajiem, talantīgajiem mūzikas skolu audzēkņiem. Jau 3. reizi pasniedza arī Arnolda Skrides piemiņas balvu tai mūzikas skolai, kas visrezultatīvāk un sekmīgāk piedalījās šajā konkursā. Pateicība par Arnolda Skrides lielo sirds mīlestību jaunajiem talantiem un viņu dotību attīstībai un pilnveidošanai. Vairāk nekā 300 bērnu no dažādām Latvijas pilsētām un pagastiem piedalījās šajā populārajā jauno mākslinieku konkursā. Tas norisinās visa mācību gada garumā un ir izcīnījis savu vietu daudzo un dažādo konkursu vidū, kas notiek Latvijā. Daudziem no jaunajiem māksliniekiem tas ir pirmais atspēriena punkts, lai vēlāk gūtu panākumus citos konkursos un starptautisku atzinību. Pēdējā gada konkursa stipendijas ieguva 49 jaunie talanti no Rīgas, Babītes, Piņķiem, Dreiliņiem, Gulbenes, Iecavas, Baltezera, Valkas, Cēsīm, Tukuma Saldus, Liepājas, Limbažiem, Ķekavas un citiem Latvijas novadiem. Noslēguma koncerts izvērtās par skaistu, emocionālu un ļoti savdabīgu notikumu. Stipendijas izmaksāja arī tiem skolotājiem, kuru audzēkņi ieguva 1. vietas.

Sīkāk par darbu ar vardarbībā cietušajiem bērniem stāstīja Vaira Vucāne, Latvijas Bērnu Fonda viceprezidente. Viņa piemin, ka Rīgā šo bērnu skaists mazliet samazinās, bet aug to bērnu skaits, par kuriem vardarbības sakarā ir tiesu darbi. Gadījumi tiek vairāk un labāk atklāti. Vairāk cieš tie bērni, kas ir no 7-12 gadu vecumā. Tie gadījumi ir ļoti smagi. Viņa uzsver to, ka krīzes centru vadītājiem ir nepieciešama nepārtraukta apmācība. Ir noslēgti līgumi ar vairākām pašvaldībām par palīdzību bērnu dzīvesvietās. Par 2013. gadā veiktajiem darbiem vardarbībā cietušo bērnu sociālās rehabilitācijas pakalpojumu kvalitātes uzlabošanā dzīves vietā, ziņo Centra Dardedze valdes locekle Laila Balode. Viņa runā par to, kā vardarbībā cietušiem bērniem palīdzēt. Izvērtēt to nav tik vienkārši. Ja mēs atmetam personīgās ambīcijas, bet domājam tikai par bērniem, tad lieta kļūst vienkāršāka. Pagājušā gadā mēģināja izvērtēt darbu 9 pašvaldībās, izskatīja 113 gadījumus un izstrādāja kritērijus. Pakalpojumus sniedz psihologs kopā ar sociālo darbinieku. No 10 pašvaldībām tas pilnībā atbilstošs bija tikai 1 pašvaldībā, bet pamazām situācija sāk uzlaboties.

Par Fonda finansiālo situāciju stāsta grāmatvede, bet man ir iedots gada pārskats ar maza skumja bērniņa fotogrāfiju uz vāka, un es tajā neieklausos. Uz gada pārskata vāka ir arī Latvijas Bērnu Fonda moto – J. Raiņa vārdi: ...pacel citu un tu celsies pats. Ar to arī oficiālā daļa beidzās, un kā parasti mēs tiekam pacienāti ar kafiju, tēju, pīrādziņiem un cepumiem. Mazliet vēl parunājos ar pazīstamajiem darbiniekiem, atgādinu Veronikai, ka man vajadzēs kādu fotogrāfiju, un tad Vaira mani pavada līdz Pulvertornim, kur mani sagaida tas pats burvīgais šoferis, kas mani nogādā mājās. Tagad man mājas ir skaists, saulains dzīvoklītis pašā Rīgas centrā, ļoti tuvu Vērmaņdārzam un Kalpaka piemineklim. Tagad pa visiem logiem redzu arī kokus un gaidu pavasari. ...un tagad man mājas patīk, patīk ļoti. Patika arī šīs dienas Latvijas Bērnu Fonda sapulce.

Astrīda
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com