Kalniņš Edvards – 100gadnieks

Palielināt / Enlarge

Edvards Kalniņš. FOTO Imants Skrīveris.

Šī gada 19. janvārī Kanberas kaimiņpilsētā Kvīnbejanā dzīvojošam latviešu saimes loceklim Edvardam Kalniņam piepildījās 100 gadu dzīves mūžs.

Pagājušā nedēļas nogalē, kopā ar Kanberas ev. lut. draudzes priekšnieku Egonu Eversonu, devāmies apciemot Edvardu, lai kopā ar viņu pakavētos viņa garās dzīves atmiņās.

Edvards piedzima Daugavpils apriņķī, Skujaiņu mājās. Pabeidzot 6 klašu Krievu ciema pamatskolu, viņš sāk mācīties meldera amatu. 1934. gadā viņš dodas kara dienestā. Tur iepazīstas ar Pēteri Lejiņu un Jāni Jenti, un, kara dienestu beidzot, dodās uz viņu dzirnavām, Smuku dzirnavām, strādāt par melderi. Lai apgūtu jaunāku tehniku bīdelēšanā, viņš pāriet kā melderis uz Viesātes (Bolšteina) dzirnavām.

Klausos viņa stāstījumu, un manās domās man ieskanas mums visiem tik ļoti pazīstamā, tik daudz dziedātā, dziesma:

„Stāv dzirnas zaļā ielejā... Kad viņas roku turu ciet, Sirds manīm arī klip, klap iet...“

Edvards satiekas, saskatās un apprecas ar dzirnavnieka meitu Metu Bolšteinu. Tā ir skaista un dziļa mīlestība, un vēl šodien, stāstot un pieminot savu nelaiķi, sievu Metu, Edvarda balsī skan mīlestība un pateicība par kopīgo dzīvi.

Arī bēgļu gaitās Vācijā Edvards turpina strādāt kā melderis līdz izceļošanai uz Austrāliju.

1949. gadā ieceļo Austrālijā un nonāk Kvīnbejanā. Darbā viņš iestājās pie toreizējā Iekšlietu departamenta (Department of Interior) un strādā kā galdnieks. Drīz vien Kalniņu ģimene iegādājas zemes gabalu, uzceļ māju, kurā Edvards nodzīvo visu mūžu līdz pāriet uz veco ļaužu mītni – George Forbest House (Kvīnbejanā).

Kalniņu ģimenē ir divi bērni – dēls Ilmārs un meita Ilze.

Kalniņu ģimene bija rosīga latviešu sabiedriskajā dzīvē. Gan ar darbiem, gan ar savu klātbūtni viņi atbalstīja latviešu sabiedriskos pasākumus. Abi bērni – Ilze un Ilmārs dejoja deju kopā Sprigulītis.

Personīgi vēlos viņam pateikties par atbalstu deju kopai Sprigulītis. Kā vienu piemēru varu minēt 16 pārus pastalas, ko viņš uztaisīja rekorda laikā – 2 mēnešos, vai atkal 8 lielās kokļu kastes, kas tik ļoti noderēja, ceļojot un uzstājoties.

Kanberas latviešu saimes vārdā vēlu gaišas dienas, mūžu tālāk dzīvojot!

Skaidrīte Dariusa
Laikrakstam „Latvietis“