Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Lietišķā māksla silda sirdis

Izstādi Melburnā atklāj Viktorijas pavalsts ministrs

Laikraksts Latvietis Nr. 249, 2013. g. 21. martā
Ilze Švarca -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

No kreisās: Valters Baumanis, daudzkultūru un pilsonības ministrs god. Nikolas Kociras, Lara Baumane. FOTO Ilze Švarca.

Viktorijas daudzkultūru un pilsonības ministrs (Minister for Multicultural Affairs and Citizenship) god. Nikolas Kociras (the Hon. Nicholas Kotsiras, MP) atklāj Lietišķās mākslas izstādi Melburnas Latviešu namā 9. martā. FOTO Gunārs Nāgels.

Lietišķās mākslas izstāde. FOTO Gunārs Nāgels.

Lietišķās mākslas izstāde. FOTO Gunārs Nāgels.

Izstāde saveda kopā sen neredzētus draugus. FOTO Ilze Švarca.

Ivara Meirovica latviskā pūra lāde ar raksturīgām ieslīpām malām. FOTO Ilze Švarca.

No kreisās: Aivars Saulītis, Ināra Beklešova-Teilore, daudzkultūru un pilsonības ministrs god. Nikolas Kociras. FOTO Ilze Švarca.

Sestdien, 9. martā tautu meita Lara Baumane un tautu dēls Valters Baumanis sagaidīja Viktorijas daudzkultūru un pilsonības ministru god. Nikolu Kociru (The Hon. Nicholas Kotsiras, MP) pie varenajiem, ar tautiskiem rakstiem rotātiem, Melburnas Latviešu nama vārtiem. Ministrs, ar žirgtiem soļiem tuvodamies ieejai, izteica izbrīnu, pirmkārt, ka viņš nebija zinājis par šo lielo latviešu sabiedrības ēku, un, otrkārt, ka latvieši bijuši tālredzīgi, pirms daudziem gadu desmitiem izvēlēdamies tik vērtīgu un parocīgu adresi savam centram.

Kaut temperatūra bija labi pāri +30C grādiem, nama Lielajā zālē bija sanācis liels bars lietišķās mākslas draugu un interesentu. Un nākt bija vērts. Simtiem eksponātu bija gaumīgi izstādīti uz galdiem, izstādes paneļiem un sienām.

Pirmie iespaidi bija no lina un no rāmām Latvijas meža krāsām. Ierakstītā kokļu mūzika deva neuzkrītoši pacilātu atmosfēru. N. Neiburgas iespaidīgajās krūzēs un vāzēs bija salikti gari kaltētu zāļu pušķi. I. Pūpēdes lampas izstaroja labu atmosfēru. Sevišķi veiksmīgi likās latviskie istabas skati ar S. Beklešova ēdamgaldu vienā zāles malā un L. Beklešovas izšūto gultas pārklāju otrā. Zāles vidū bija izstādīta Lidijas un Sergeja Beklešovu panākumu raksti, godalgas un sevišķo darbu piemēri. Daudzi, daudzi Austrālijas, citu ārvalstu un Latvijas mākslinieku darbi iepriecināja skatītājus.

Atklāšanu ievadīja izstādes iniciatore Ināra Beklešova-Teilore, nolasot savas mātes Lidijas Beklešovas angļu valodā 1980. gados rakstīto rakstu par latviešu lietišķās mākslas nozīmi. Interesanti, ka toreizējie vārdi vēl pavisam labi attiecināmi šodien. Pēc tam Ministrs Kociras uzrunāja klātesošo publiku. Viņš slavēja latviešus par lieliem panākumiem, uzbūvējot un uzturot unikālu sabiedrību ar stiprām kultūras vērtībām, it sevišķi uzsverot savu pārsteigumu, ka tas panākts bez Viktorijas valdības pabalsta. Viņš šo punktu atkārtoja vairākkārt, dodot iespaidu, ka citas etniskas grupas saņēmušas daudz finansiālo atbalstu. Viņš nobeidza uzrunu, aicinot latviešus pieprasīt pabalstu, lai rīkotu vēl lielākus kultūras pasākumus, un lai ar tiem dalītos ar plašāku Austrālijas sabiedrību.

Aivars Saulītis, kā Latviešu tautas mākslas fonda pārstāvis, uzrunāja publiku, pateicoties izstādes rīkotājai Beklešovai-Teilorei un daudzajiem palīgiem. Viņš arī pasniedza ministram Kocirisam piemiņas dāvanu: skaisto Beklešovu un Soduma grāmatu Latvju raksti runā.

Sekoja vīna glāze un M. Baumanes bagātīgi sagatavotās uzkodas.

Izstāde bija atvērta visas trīs garās nedēļas nogales dienas, un kaut daudzi bija izbraukuši no pilsētas izbaudīt karsti vasarīgo laiku, pārsteidzoši daudzi tomēr apmeklēja izstādi. Rīkotāji bija rūpējušies par labu reklāmu, ievietojot informāciju vietējās austrāliešu avīzēs un digitālos forumos, ka piemēram Feisbukā un Melburnas un vietējās pašpārvaldes digitālos ziņojumu dēļos, gādājot par to, ka apmeklētājos bija arī labs skaits nelatviešu.

Lielāko daļu mākslas darbu, kas bija pārdošanai, tika pārdoti, un pircēji priecājās par ļoti izdevīgajām cenām.

No mākslinieku viedokļa bija žēl redzēt daiļos darbus pārdošanā par tik lētu naudu. Tomēr, jāsaprot, ka šī bija neparasta izstāde, kur mantas bija saziedotas no privātiem krājumiem LTM Fondam pārdošanai. Tautieši jau zin, cik neskaitāmas stundas paiet aust, kalt, grebt utt., un tādēļ nevar sagaidīt, ka ikvienā daiļamatnieku izstādē būs šādas cenas.

Nedēļas beigās notika izstādes norēķināšanās sapulce, kur pārrunāja lielo apmeklētāju skaitu, labo ienākumu, ziedojumu Annas Ziedares Vasaras vidusskolai (AZVV) un daiļamatniecības nākotni.

Liekas, ka izstādes vislabākais panākums ir bijis atdzīvināt interesi par latviešu lietišķo mākslu. Nākotnes plāni tika kalti, kuri ieskaitīja lietišķās mākslas darbnīcas piedāvāt Jaunatnes dienās Melburnā. Ja jums ir interese piedalīties daiļamatnieku dzīvē Melburnā, vai vēlaties būvēt sakarus ar daiļamatniekiem Austrālijā vai Jaunzēlandē, lūdzu sazināties ar mani, epasta adrese mail@vasara.com.au

Ilze Švarca
LAAJ Lietišķās mākslas vadītāja
2013. gada 18. martā



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com