Grendes gremdēšana

Kā kāds, kas 25 gadu laika posmā uzaudzis Adelaidē un samērā daudz lidojis starp Austrāliju un Eiropu, esmu galīgā neizpratnē par šļakstošo vārīšanos ap Kultūras ministres komandējumu uz pasaules otro pusi.

Kultūras dienas Austrālijā ir analogas lielajiem Dziesmu un deju svētkiem, kādi tiek gaidīti arī šogad Rīgā. Uz Adelaidi saplūda, kā vienmēr šajos pasākumos, vislielākais latviešu skaits no visas Austrālijas, Jaunzēlandes un pat tālākām aizjūrām. Ja kādam Latvijas valdības ministram būtu jāizvēlas visefektīvākais laiks, kad satikties ar latviešiem Austrālijā, tad tieši šie svētki, kas vienmēr ir notikuši starp Ziemsvētkiem un Jaungadu, būtu tie īstie. Pretējā gadījumā, tam būtu jāapceļo visa Austrālija, kas ir ļoti dārgs prieks un jārēķinās, ka vairumam latviešu nebūtu atvaļinājums tieši vizītes laikā, kā tas ir Kultūras dienās.

Piedaloties turienes lielākajā pasākumā, ministre spēja pārliecinoši parādīt Latvijas valdības interesi un atbalstu turienes tautiešiem. To apliecinās visi tie, kam bija iespēja ar viņu satikties. Šāds sen nokavēts kontakts un žests no Latvijas valdības puses ir diemžēl pārāk rets gadījums.

No tīri fiziskās un garīgās slodzes puses, visi tie, kam ir bijusi iespēja mērot garo lidojumu pāri ekvatoram uz pretēju gada laiku, nomainot dienas laiku ar nakti, sapratīs, ka no šīm pārmaiņām ķermenim un prātam attapties prasa gandrīz nedēļu. Kas to nav darījis, nesapratīs, ka ir neprātīgi un nelietderīgi braukt no Eiropas uz Austrāliju tikai uz nedēļu – divas nedēļas ir minimums, īpaši, ja pildāmi svarīgi pienākumi.

Kā varēja justies ministre tieši Ziemsvētkos, atrautai no ģimenes un piederīgajiem, par to nedzird ne čiku. Viņa laikam nav cilvēks, kā pārējie?

Tiem, kas apskauda ministres sauļošanos Glenelgas jūrmalā (kura, starp, citu neatrodas uz okeāna, kā presē pausts), novēlu pacepināties pusstundu turienes dienvidu niknajā saulē! Tādu sauļošanos var sev iedomāties tikai tādi, kuru apvārsnis nesniedzas tālāk par noledojušām ietvēm un ziemeļvēja drēgnumu tepat Rīgā. Katrā ziņā pie jūras ir krietni vēsāks nekā Adelaides kalnos, kur notika 3x3 pasākums, kurā ministre arī piedalījās. Tur nevien temperatūras pārsniedza 40°C, bet arī pastāvēja palielināts ugunsgrēku risks.

Jājautā – kādi zaudējumi Latvijas valstij vai tās pilsoņiem bija no tā, ka ministri pavadīja viņas dzīvesbiedrs, atbalstīdams viņu gan morāliski, gan fiziski?

Nav man nodoma kaut kādā veidā attaisnot vai nosodīt ministres rīcību, bet ja kāds to vēlas darīt, lai iepriekš painformējas par visiem apstākļiem, pirms klūp pie slēdziena.

Visiem Latvijas pilsoņiem gan būtu jātaisa simtreiz lielāks tracis par simtreiz lielāku valsts līdzekļu izšķērdēšanu un morālu kaitējumu Valstij, kuru pastrādājušas tās amatpersonas, kuras sev un draugiem pēdējā laikā ir daudzkāršojušas savu atalgojumu. Acīmredzot šie eksperti spēj aizņemt divus vai vairākus pilnas slodzes amatus un pretendēt uz attiecīgu atlīdzinājumu. Vispār, kā tas var būt, ka viena persona it kā vienlaicīgi veic vairāku personu darbu?

Jājautā, kam gan labums nostādīt Grendi par upura jēriņu, kas iespiests putnu biedēkļa lomā, lai novirzītu tautiešu uzmanību, kamēr turpat ap stūri notiek nesalīdzināmi lielākas nebūšanas?

Miķelis Svilans
Laikrakstam „Latvietis“