Latvijai jābūt latviešu valstij!

Palielināt / Enlarge

Bauskas Valsts ģimnāzijas audzēkņi runā dzeju pie jaunatklātā pieminekļa.

Šāda patriotiska Kārļa Ulmaņa devīze grezno pieminekli Bauskas aizstāvjiem, kuru iesvētīja 14. septembrī, dienā, kad 1944. gadā beidzās septiņu nedēļu ilgās, varonīgās kaujas pret nežēlīgo ienaidnieku. Tas godina kritušo un nobendēto karavīru piemiņu, kas savas dzīvības zaudēja laikā no 1944. gada 29. jūlija līdz 14. septembrim un apbedīti Codes, Ķīķeru un Butku kapsētās. Sarkanās armijas vienības cauri Lietuvai līdz Bauskai negaidot pienāca bez šāviena. Pirmie pilsētas aizstāvji bija daži simti leģionāru, Bauskas novada aizsargi un skolnieki.

Tos steidzīgi papildināja ar latviešu un vācu kājnieku un artilērijas vienībām, jo briesmas draudēja arī Rīgai. 14. septembrī, kad beidzās nežēlīgās kaujas un pilsētas apšaude, pēdējās aizstāvju vienības ar kaujām izlauzās no aplenkuma.

Codes muižā atradās lazarete, kuru negaidītā padomju tanku uzbrukuma rezultātā nespēja evakuēt. Ap 200 latviešu un vācu ievainoto karavīru sarkanarmieši noslepkavoja, kurus apraka pie Codes baznīcas.

Codes kapsētā 1990. gadā uzlikto pieminekli, reizē ar citiem trim latviešu karavīriem uzliktiem pieminekļiem Morē, Džūkstē un Jaunpils Saulīšu kalnā, 1991. gada 5. decembrī saspridzināja. Pie Codes baznīcas apraktos Otrā Pasaules kara upurus vācieši 1992. gadā izraka. Pagaidām pārējos kapos glabāto karavīru mieru mūsu valsts ienaidnieki kopā ar 14. septembrī iesvētīto pieminekli Bauskas aizstāvjiem zaimo tikai ar vārdiem, pat prasot novākt SS slepkavām uzcelto pieminekli. Tas pierāda, ka nekaunīgā un antihumānā veidā turpinās karš pret kritušajiem.

Kaujās iesaistītie policijas bataljonu karavīri cīnījās pret partizāniem ieročiem rokās, neapšāva vietējos iedzīvotājus, kas nevēlējās pievienoties partizāniem, kā to pēc vairāku aculiecinieku liecībām darījuši sarkanie partizāni, lai vāciešiem nebūtu darba spēka un aizkavētu vīriešus stāties vācu dienestā. Vairākus simtus leģionāru pēc ielenkuma pie Mozuļiem, kas gribēja padoties gūstā un cīnīties padomju partizānos, nošāva. Visiem zināma padomju varas nežēlīgā izrēķināšanās ar nacionālajiem partizāniem un to atbalstītājiem Baltijas valstīs pēc Otrā Pasaules kara.

Imants Zeltiņš Otrā Pasaules kara invalīds, kas abu roku plaukstas zaudēja kaujās par Bausku, ir pieminekļa idejas autors un darbu realizētājs. Pateicoties Bauskas pašvaldībai, piemineklis atrodas tūristu visvairāk apmeklētā vietā netālu no Bauskas pils.

Pieminekli iesvētīja armijas kapelāns Raimons Krastinskis, piedaloties DVL priekšsēdim ģen. Jurim Vectirānam, vietējās pašvaldības, Lietuvas delegācijas, nacionālo karavīru, partizānu un sabiedrisko organizāciju pārstāvjiem, zemessargiem, skolniekiem un daudziem svinīgā brīža dalībniekiem no visiem Latvijas novadiem.

Uzceltais piemineklis Bauskā ir otrais piemineklis Latvijā, kas godina pilsētas aizstāvju un kritušo karavīru piemiņu. Pirmo pieminekli Jelgavas aizstāvjiem iesvētījām 1995. gada 8. maijā Grēbnera parkā ar dievkalpojumu Sv. Annas baznīcā, karogotu gājienu cauri Jelgavai līdz Represēto piemineklim, pieminekļa iesvētīšanā Grēbnera parkā. Jelgavas ģimnāzijā, bijušā 15. maija skolā, kur atradās Latviešu leģiona lazarete, noklausījāmies Visvalža Lāča referātu par Latviešu leģionu un koncertu.

1944. gada degošās pilsētas kaujās Grēbnera parks bija pilsētas pēdējā kauju vieta. Tur atradās arī lauku lazarete, kur visus ievainotos noslepkavoja. Par to liecina daudzie liecinieki un pilsētā izrakto karavīru mirstīgās atliekas.

Pieminekļa Jelgavas aizstāvjiem Jelgavas Grēbnera parkā lielu atbalstu toreiz sniedza Jelgavas pilsētas Dome, kas arī šodien skaisti uzkopusi pieminekļa teritoriju.

Brāļu kapu komitejas
Jelgavas nod. priekšsēdētājs
Aldis Hartmanis