Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


„Valodas kari“ pirms 90 gadiem

Vācieši ir mieru atzīt latvju valodu par valsts valodu, ja neierobežo nekādā ziņā vācu valodu

Laikraksts Latvietis Nr. 185, 2012. g. 1. febr.
-


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Raksta sākums oriģinālrakstībā.

Raksta beigas oriģinālrakstībā.

Laikraksts „Jaunākās Ziņas“ pirmdien, 1922. g. 23. janvārī, 3. lpp.

Vietējās ziņas

Izaicinājums latviešiem. Vācu protesta mītiņš svētdien, L. Ģildē pret pilsētas dienesta vācu ierēdņu atlaišanu no vietām valsts valodas neprašanas dēļ bij latvju sabiedrībai izaicinājums, kas prasa ieņemt noteiktu stāvokli.

Lielā zāle pārpildīta klausītājiem, kas uzklausa katru vārdu ar vislielāko uzmanību. Mītiņu atklāj Satv. Sap. loceklis Magnuss nevis Baltijas vācu, bet Vācu Baltijas partijas vārdā. Citi vācu frakcijas locekļi, kā B. Šīmans, Knoppe utt. atrodas publikā.

Pirmais runā Redlihs. Viņš tēlo pārspīlētās krāsās vācu kultūru, darba un saimnieciskās spējas. Vāci esot radījuši kulturelās Baltijas guberņas. Par Rīgu runātājs uzsvēra, ka tā esot tīra vācu pilsēta, kur tagad latvieši uzdrošinoties iznīcināt nevien vāciskus ielu un izkārtņu uzrakstus un pat slepeni naktīs pārmainot ielu nosaukumus, bet arī izmest no vietām vācus, kuri neprot viņu valodu.

Pusotra miljona lielais latviešu pulciņš uzdrošinoties tādu nedzirdētu varmācību pret vāciem, aiz kuriem stāvot 70 miljoni liela vācu tauta ar kultūru un savu darbu augļiem, kurus baudot visa pasaule. Šis nelielais ļaužu pulciņš gribot noslaucīt viņus ar vienu rokas vilcienu. Viscaur esot redzams, ka cenšoties dabūt projām vācus, bet viņu tiesības esot neaiztiekamas.

Kad pilsētas galva „J. Ziņās“ rakstot, ka katrs noziegums atriebjoties pats sev, tad tas jāattiecinot uz latviešiem. Viena atlaista vācu lietpratēja vietā pieņemot 3 un 4 latvju nepratējus, kas iznīcinot visu, ko radījuši vāci ar savu „izcilus kultūru“, lietpratību, zināšanām, darba gribu un spēju. Vēl ķeizara dienās (1910. g.) pie kopgalda vācu priekšstāvjiem cars Nikolajs caur arķibīskapu Agatangeļu nosaucis Rīgu par pērli Krievijas pilsētu vainagā un apliecinājis vācu tiesību neaizskaramību. Bet kas tagad no visa atliekoties? Galīgi nosaimniekota pilsēta līdz ielu bruģam un trotuāram un neaiztiekamu vācu tiesību iznīcināšana. To nedrīkstot pielaist, un jo mazāk tāpēc, ka tas notiekot aiz nacionāla ienaida un aplamas politikas. Viņš nobeidza runu ar uzsaucienu latvjiem: „Neķeraties pie politikas pret vāciem!“

Direktors Vulfiuss aizrādīja, ka vāciem esot atņemts viss un nu atņemot arī darba tiesību. Kas gan būtot Latvija, ja vāci nebūtu ienākuši 700 gadus atpakaļ ar savu kultūru un spējām un radījuši to, kas viņa ir. Dieva dzirnavas maļot lēni, bet noteikti un droši. Neizmist vāciem, bet palikt pacietīgiem un uzticīgiem saviem augstākiem uzdevumiem. Nopietnu pārvērtību laikos tas divkārt vajadzīgs. Neaizmirst, ka vāci ir priekš augstākiem uzdevumiem. Turēt svētu ne vien pagātni, bet arī 1919. g. 22. maiju, kad atsvabināja savu zemi no lieliniekiem. Viņi jau būšot ar mieru atzīt latvju valodu par valsts valodu, bet neierobežojot nekādā ziņa vācu valodu. Rīga esot vācu gara un darba, miesas un asiņu auglis un viņai tādai jāpaliekot. Runu viņš nobeidza ar uzsaukumu: „Mēs paliksim še!“

Tirgotāju kameras priekšsēdētājs Frobiens uzaicināja sapulci pieņemt viņa uzsaukumu Rīgas pilsētas valdes vācu locekļiem un domniekiem, protestēt pret vācu darbinieku atlaišanu latvju valodas neprašanas dēļ, ar izstāšanos no pilsētas valdes un domes. Viņa uzaicinājumu pieņēma ar vispārīgiem aplausiem.

Tad Magnus nolasīja garu protesta rezolūciju, kurā arī uzaicināti vācu pilsētas valdes un domes locekļi izstāties no savām vietām. Rezolūciju pieņēma vienprātīgi. Iznākot no sapulces telpām, vācu pūlī bija dzirdami pret latviešiem dažādi nicinoši izteicieni.

B.

Redakc. piezīme: Šādi protesta mītiņi un runas gan nevar noderēt par tuvināšanās līdzekli abu tautu starpā. Ar tiem nodomāts latviešus diskreditēt Vakareiropas priekšā. Pie šī jautājuma vēl atgriezīsimies. ■



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com