MĀSASMARSAMELLENES Cēsu Izstāžu namā

Palielināt / Enlarge

FOTO Raitis Jelevics.

Palielināt / Enlarge

FOTO Raitis Jelevics.

Palielināt / Enlarge

FOTO Jānis Vīksna.

Cēsu Izstāžu namā līdz 30. septembrim aplūkojama izstāde, kuras nosaukuma MĀSASMARSAMELLENES neatdalītie trīs vārdi var tapt skaidroti dažādi. Viens no tīkamākajiem šķiet nepārtrauktība. No idejas, kurai piemīt kosmiskais pirmsākums, pāriešana pie radīšanas un skatāmais rezultāts. Izstādē eksponēto darbu pieci autori – Ieva, Ilva, Guna, Jānis un Zintis pagaidām veido mistisko vienību Martillius Martialis (pēc šī vārda viņus var atrast un iegūt vairāk informācijas arī facebook.lv). Saskaņā ar izstādes konceptu, mākslinieku grupa paredzējusi izstādē iesaistītās radošās personas neakcentēt.

Tikpat interesanti nosaukumu un līdz ar to izstādes saturu ir skaidrot zinātniski. Izstādes eksponāti – pūsti un veidoti lodveida stikla objekti savienojumā ar melnu raupjas faktūras koku un metālu, filigrānā veidā sasaucas ar kosmiskām norisēm, par kurām mūsdienās ir sastopams racionāls vēstījums. NASA (National Aeronautics and Space Administration) visurgājējs Opportunity uz Marsa ir atradis marmora bumbiņām līdzīgos oļus, kas zinātnieku aprindās tiek dēvēti par mellenēm. Pēc materiālu ķīmiskās analīzes veikšanas NASA paziņoja, ka šie veidojumi ir nepārprotams apliecinājums hipotēzei, ka Marss reiz bija mitra un dzīvībai draudzīga planēta, gluži kā Zeme tagad.

Vēstījums par dzīvību, gaismu un kustības impulsiem ir nozīmīgs izstādes aspekts. Izstādes atklāšanā to papildināja ARKT (Anša Rūtentāla Kustību teātris) performance. Horeogrāfe Santa Grīnfelde un trīs izpildītājas – Alise Berga, Austra Ziļicka un Kristīne Paula radīja stāstu par noslēpumainajām dzīvības kustībām.

Guna Bīriņa
Laikrakstam „Latvietis“