Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Tikšanās ar Pēteri Vasku un Dzintru Geku

Filmas izrādei Melburnā par Sibīriju seko intervija ar komponistu

Laikraksts Latvietis Nr. 62, 2009. g. 11. nov.
Miervaldis Balodis -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv
PVDzG

No kreisās: Pēteris Vasks, Anita Andersone, Dzintra Geka, Jānis Laurs. FOTO Lija Andersone.

Starptautiski pazīstamais latviešu komponists Pēteris Vasks un kinorežisore Dzintra Geka tikās ar Melburnas latviešiem š.g. 24. oktobrī Latvijas goda konsula Jāņa Dēliņa mājā.

Tikšanos rīkoja Austrālijas latviešu 53. Kultūras dienu rīcības komiteja tās priekšsēdes Anitas Andersones vadībā. Anita ievadīja pēcpusdienu, iepazīstinot ar abiem ievērojamiem viesiem, viņu darbu un pienesumu Latvijas kulturālai dzīvei.

Sarīkojuma pirmajā daļā Dzintra Geka iepazīstināja klātesošos ar viņas radīto filmu Agapitova un Izglābtie.

Filmas sākumā parādās vientuļš nācējs Sibīrijas taigā izcirstā, tagad pamestā, apsnigušā dzelzceļa stigā. Sekojošā karte rāda daudzas izsūtījuma vietas Sibīrijā, ieskaitot Agapitovu, kur šodien mīt ar varu izsūtītie latvieši, kurus tur aizveda agrā bērnībā, 1941. gadā. Tagad tie jau sirmgalvji un viņu pēcteči. Agapitovas ciemā no 700 izsūtītajiem izglābās ap 60, no tiem 6 latviešu bērni.

Režisore pasvītro šo milzīgo latviešu tautas traģēdiju, intervējot Sibīrijas latviešus, sākumā latviešu un vēlāk arī krievu valodā, jo daudzi latvieši savu valodu zaudējuši, kaut atmiņās kavējas pie Latvijas, kuru viņi vairs neredzēšot. Viens pat izteicās, ka Sibīrijā krievi tikpat ka neesot, tikai pārkrievoti cittautiešu pēcteči.

Neiedomājamā pelēcība, sādžu ceļi, dēļu ietves, pussagruvuši žogi, noplukušas mājas, paviršā elektrisko vadu instalācija un visu šo elementu meistarīgie uzņēmumi sasniedz režisores iecerēto, attēlodama ne tikvien šo aizvesto, bet visas latviešu tautas traģēdiju. Lai atsvaidzinātu darbību, daži Sibīrijas vasaras skati parādīti visā krāšņumā.

Filmas iejūtīgo mūziku komponējis Pēteris Vasks. Tajā izskan protests par nodarītām pārestībām, mainoties ar rezignētu samierināšanos ikdienā. Mazu, nevainīgu bērnu sejas it kā atspoguļojas vižņos, atgādinot kustību, salu, atkusni un visa tā monotonu atkārtošanos pelēkajā Sibīrijas garās ziemas fonā.

Filmas noslēgumā gājējs aiziet atpakaļ pa sniega aizputināto stigu... Daudzi skatītāji sausināja savas acis...

Nākamajā sarīkojuma daļā pazīstamais čellists Jānis Laurs intervēja komponistu Pēteri Vasku. Intervijas sākumā viņš norādīja, ka Vasks esot pavisam normāls cilvēks un ja kāds iedomājoties komponistu kā pavecu, salīkušu vīriņu, kas tikai sēd pie instrumenta un raksta notis, tad Vaskam ar tādu neesot nekā kopēja.

Jautājumam par muzikāliem pasūtījumiem, komponists norādīja, ka tie īsti nesaskan ar jaunrades procesu, kaut atbildi nevarēja uzskatīt pat pilnīgi noraidošu. Viņš arī izvairījās no komentāriem attiecībā uz komerciju un vienmēr atrada asprātīgas atbildes.

Jautāts par jaunrades procesu, komponists norādīja, ka tas nāk no sevis, no kaut kurienes. Viņa jaunrade saistās ar dabu, skaistumu, morālisku atbildību un cilvēku attieksmēm.

Šis jau ir trešais sarīkojums kā atbalsts Austrālijas latviešu 53. Kultūras dienām. Jācer, ka Kultūras dienas izveidosies tikpat lieliskas kā šie sarīkojumi, par ko pateicība pienākas šo kultūras dienu rīcības komitejai.

Anita Andersone izteica pateicību un pasniedza ziedus Latvijas goda konsulam Jānim Dēliņam par viņa viesmīlību. Bitei Švolmanei, Dainai Jefimovai, Kalvim Švolmanim, Lijai Andersonei un Dainim Leitmanim par palīdzību sarīkojuma veiksmīgai norisei.

Miervaldis Balodis
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

2015. g. kalendārs

Kalendārs 2015


The Flinders Street Latvians
Flinderiešu māju stāsti

Flinders Street Latvians


Latvieši Austrālijā: skats no tālienes. Trimdas gadi

Latvieši Austrālijā: skats no tālienes. Trimdas gadi


Austrālijas latviešu 55. Kultūras dienas

AL55KD


SLUDINĀJUMI


Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com