Gunārs Birkmanis 26.05.1931.–26.07.2011.

2011. g. 26. jūlijā mūžības ceļos devies rakstnieks un fotomākslinieks Gunārs Birkmanis. Viņš bija liels patriots, kas savu dzīvi atdeva cīņai par Latvijas brīvību un neatkarību.

Dzimis 1931. g. 26. maijā, Dobeles Pakaisu muižā. Drīz ģimene pārceļas uz Naudīti. Birkmaņu dzimta Naudītē bijuši mežsargi kopš zviedru laikiem. Kara laikā sarkanarmijas smeršisti vairākas reizes arestējuši Gunāra tēvu un notiesāja uz 8 gadiem lēģeros.

Gunāram un viņa mātei sākās smags laiks, jo viņi skaitījās tautas ienaidnieku ģimene. Skolas laikā viņš tika uzaicināts piedalīties Rakstnieku savienības organizētajā Jauno autoru seminārā. Vidusskolas pēdējā gadā viņš mācījās Jelgavas vakara vidusskolā, iztiku pelnīja fotografēdams un uzrakstīdams pa rakstiņam apriņķa avīzei.

No 1969. gada viņš vadīja VEF Tautas fotostudiju. Atmodas laikā strādāja LNNK laikrakstā Nacionālā Neatkarība. Gunārs, pateicoties latviešu patriota, ASV dzīvojošā ārsta Aivara Sluča finansiālajam atbalstam, izdevis 13 savas grāmatas: Dzīve krievu laikos (1996), Cilvēki tumsā (1997), Vasara, kurā salūza likteņi (1999), Lapsu laiks (2000), Gadsimta atspulgi (2001), Fotogrāfiskas piezīmes (2004) un citas.

Savās grāmatās viņš atmasko sarkanos okupantus, čekistus, arī otrus okupantus – vāciešus, kas tēlo tādus kā glābējus, bet patiesībā ir ļoti naidīgi latviešu tautai. Birkmanis savas grāmatas dāvināja skolām. Par viņa darbiem nepriecājās tie padomju laika rakstnieki, kas vairījās no asiem politiskiem tematiem, bet rakstīja par seksuālām attiecībām un tādiem tematiem, kas neskar politiku. Latvijas radio skanējuši septiņas radiokompozīcijas par Gunāra grāmatām, ko es sagatavoju. Gunāra darbi dzīvo, cīnās, liecina.

Mēs ar Gunāru sazvanījāmies katru nedēļu. Pēdējo reizi viņš teica, ka atnācis no Dobeles Novadpētniecības muzeja, kur atklājis savu grāmatu un 50 labāko fotogrāfiju izstādi. Tās ir par ATMODAS laiku, būs skatāmas līdz 15. septembrim.

Atis Skalbergs
Laikrakstam „Latvietis“