Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Pāri Latvijai ar kājām

AL47 sarīkojums AL53KD atbalstam

Laikraksts Latvietis Nr. 52, 2009. g. 3. sept.
Miervaldis Balodis -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv
PariLatvijai1

Greims Andersons (Graham Anderson). FOTO Nora Žubecka.

PariLatvijai2

AL47 komitejas dāmas kopā ar Andersoniem. No kreisās: Dzintra Samule, Zeltīte Kasparsone, Māra Misa, Ģinta Menzīss (Menzies), Greims Andersons, Anita Andersone, Anda Vēliņa, Aina Kučera, Vita Saltupa, un Nora Žubecka. FOTO Lija Andersone.

Ar šādu ievadu AL47 komiteja aicināja 23. augustā uz šampanieša brokastīm Hiltona viesnīcā Austrummelburnā, kur Viktorijas pavalsts apgabaltiesnesis Greims Andersons (Graham Anderson, QC) 161 klausītājam stāstīja par savu pēdējo Latvijas šķērsojumu, kurš beidzās 8. augustā. 385 km garo ceļa gabalu no Lietuvas robežas pie Navikai līdz Igaunijas robežai pie Meizakilas (Mõisaküla) Greims paveica 11 dienās.

Nav jāatkārto Greima biogrāfija; tā parādījusies Austrālijas (un arī citos) latviešu laikrakstos vairākas reizes. Ja kādam būtu jāpiešķir pagodinājums kā goda latvietim (Honorary Latvian), tad Greims būtu viens no pirmajiem kandidātiem. Viņš darījis ļoti daudz, popularizēdams Latvijas vārdu ne tik vien tīmeklī, bet arī publiski citās vietās. Ir liela māksla pateikt maz daudzos vārdos, bet vēl lielāka – pateikt daudz īsos vārdos. Greimam izdevās pateikt daudz, izvadājot klausītājus un vērotājus pa Latvijas ceļiem, mežiem, krūmiem, purviem, ezeriem, laukiem, pakalniem un pat atstātu dzelzceļa stigu. Paveicot caurmērā 35 km dienā ar vidējo ātrumu 4,6 km stundā, jāatzīst, ka šis ir visai pieklājīgs ātrums salīdzinājumā ar 6 km stundā, ko uzskata par militāra pārgājiena ātrumu.

Raitā stāstījumā Greims sāka ar pirmo dienu no Lietuvas robežas pie Navikai līdz Sventes ezeram. Viņam bijis itin pagrūti ieskaidrot paredzēto pārgājienu savam vedējam, krievu tautības šoferim, kas viņu aizvedis līdz Lietuvas robežai. Kad viņš fotografējis vedēju ar robežsargu būdu aizmugurē, lietuviešu robežsargs nav sapratis, kas par lietu. Skaidrošanās notikusi krievu valodā. Latviešu robežsargs sapratis viņa ceļojuma plānus. Šoferim gan pagājis labs laiciņš, kamēr viņš atģidis, kas par lietu, atmetis ar roku un nosaucis to par neprātību („tas jau sajucis“). Viņš arī brīdināts par iespējamiem bandītu uzbrukumiem viņa ceļojumā. Tās pašas dienas vakarā viņš pārnakšņojis mājā 100 m no skaistā Sventes ezera, laimīgā kārtā nepiedzīvodams nekādus bandītu uzbrukumus.

Nākamo ceļojuma dienu Greims aprakstīja kā jauku pastaigu pa šaurām un mīkstām takām gar Daugavu, caur Sventei un mežiem. Munčos viņš pavadījis nakti mājā, kuras saimnieces vārds bijis Astērija (tas rīmējoties ar histēriju). Tur viņš pacienāts ar strogonovu, cūku pupām un kefīru. Viņa arī pastāstījusi par latviešu pensionāru grūto iztiku ar Ls 150 mēnesī.

Trešā ceļojuma diena bijis smags gājiens – 5 km līdz mežam, pēc tam 5 km cauri skaistam mežam, tad 20 km pa taisnu meža ceļu un pēdējos 10 km pa lauku celiņiem līdz Zasai. Šajā ceļa posmā Greimam bijis jācīnās ar dunduriem, kuri uzbrukuši gandrīz vai bez pārtraukuma. Viņš pārnakšņojis lielā, veclaicīgā mājā. Mājas pārvaldniece Inese ieslēgusi viņu šajā mājā, pati aizgājusi un no rīta sagatavojusi viņam brokastis. Viņš samaksājis Ls 3 par naktsmītni un Ls 1 par brokastīm.

Ceļā no Zasas uz Jēkabpili Greimu intervējuši laikrakstu un TV žurnālisti. Viņš izvēlējies interviju latviešu valodā. Jāpiezīmē, ka Greima latviešu valoda ir pietiekami laba, lai neviens viņu nepārdotu par vergu kādai šaubīgai Dienvidamerikas zeltraktuvei. Dienas pārgājiens veicies sekmīgi.

Piektajā ceļojuma dienā no Jēkabpils uz Mežezeru Greimam gadījusies navigācijas kļūme un viņš nostaigājis krietnus liekus kilometrus. Toties Mežezerā viņš pārnakšņojis diezgan pieņemamā viesnīcā, neraugoties ka tās apkārtne un citas ēkas bijušas diezgan nolaistas. Viesnīcā pasniegtais vistas šašliks bijis pavisam pieņemams. Mežezers bijusi agrākā komjaunatnes mītne, bet tagad pārvērsta par peldētavu vasarā un slēpotāju mītni ziemā.

No Mežezera uz Ērgļiem bijis 31 km garš, bet gluži patīkams ceļa gabals. Greima ceļš krustojies ar vienu no pamestām padomju armijas raķešu bāzēm un tipiskām padomju laika balto ķieģeļu celtnēm. Pavadījis nakti labā viesnīcā, Greims uzsācis septītās dienas ceļa gabalu no Ērgļiem līdz paziņas Guntas dzīvesvietai, kur viņš saticies ar saviem latviešu draugiem Gunti, Jāni un Mārci. No Guntas dzīvesvietas (Zaubes apkārtnē), ejot uz Cēsīm, Greimam gadījies līdzstaigātājs Jānis, kurš bijis pavadījis vienu gadu ASV un gluži labi runājis angliski. Liela daļa jaunās paaudzes latvieši šodien apguvuši angļu valodu.

Paspēdams apskatīt Cēsu ordeņa pilsdrupas, devītajā dienā viņš paveicis 30 km garo ceļa gabalu 7 stundās un 10 minūtēs, nonākot Mujānos. Nākamajā dienā no Mujāniem līdz Matīšiem bijusi gluži jauka pastaiga, bet kājai uzmetusies palielāka tulzna, tā apgrūtinot staigāšanu. It kā vēl nebūtu diezgan, viņš nav atradis kafejnīcu un bijis jāpārtiek no šprotu kārbas un rudzu maizes. Līdz Mazsalacai sekojis visai nejauks ceļa gabals – no grants un rupjiem oļiem.

Pēdējā, vienpadsmitajā ceļojuma dienā Greims, ejot cauri kādai saimniecībai, gandrīz pieredzējis suņu uzbrukumu. Neraugoties uz to, viņš sekmīgi sasniedzis galamērķi – Igaunijas robežu netālu no Meizakilas, kur viņu sagaidījusi dzīvesbiedre Anita un laikraksta Latvietis redaktors Dr. Gunārs Nāgels ar dzīvesbiedri un laikraksta palīgredaktori Ilzi.

Savu stāstījumu Greims nepārtraukti ilustrēja ar Latvijas digitāliem attēliem uz trijiem ekrāniem un brīžiem ietilpināja savus piedzīvojumus no viņa iepriekšējā Latvijas šķērsojuma no austrumiem uz rietumiem 2008. gadā.

Jāna Andersone nolasīja melburnietes Laimas Lindiņas vēstuli Greimam, pateicībā par viņas apmeklēšanu slimnīcā Cēsīs. Pēc nesenās operācijas viņai jāpaliek slimnīcā Cēsīs ilgāku laiku.

Pēc Greima priekšnesuma nākamo (2010.g.) Austrālijas latviešu Kultūras dienu rīcības komitejas priekšsēde Anita Andersone pastāstīja par nākamajiem kultūras notikumiem Melburnas latviešu sabiedrībā šī gada oktobrī un decembrī, ieskaitot komponista Pētera Vaska viesošanos, aicinot Melburnas latviešus atbalstīt šos sarīkojumus. Nākamajās Kultūras dienās, vairāk kā jebkad, būs padomāts par jaunās, vidējās un vecākās paaudzes interesēm.

AL47 komitejas dāmas pelnījušas atzinību un pateicību par sarīkojuma organizēšanu. Sevišķa atzinība pienākas Mārai Misai par sarīkojuma veiksmīgu un lietpratīgu vadīšanu.

AL47 daudz palīdzējusi Gaiļezera bērnu slimnīcai Latvijā, bet šī sarīkojuma atlikums paredzēts nākamo Austrālijas latviešu Kultūras dienu darbības sekmēšanai.

M. Balodis
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

The Flinders Street Latvians
Flinderiešu māju stāsti

Flinders Street Latvians


Latvieši Austrālijā: skats no tālienes. Trimdas gadi

Latvieši Austrālijā: skats no tālienes. Trimdas gadi


Austrālijas latviešu 55. Kultūras dienas

AL55KD


SLUDINĀJUMI



Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com