Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Rīgas Latviešu biedrībā viss kā Latvijas valstī

Bijušais RLB priekšsēdis Ingmārs Čaklais informē

Laikraksts Latvietis Nr. 158, 2011. g. 3. aug.
Ingmārs Čaklais -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv
RigasLatviesuBiedriba

Rīgas Latviešu biedrība

Jau pagājušajā gadā man kļuva skaidrs, ka mūsu grūtību pamatā ir gan ideoloģijas trūkums, gan pilnīga saimnieciskā stagnācija. Zināju, ka nekas neatrisināsies pats no sevis, vienkārši nogaidot, lai grūtie laiki pāriet. Pirms pēdējās pilnsapulces ilgi šaubījos un domāju, vai palikt biedrības priekšsēdētāja amatā. Atgādināšu, ka, uzņemoties RLB vadību, es apsolīju to darīt tikai līdz 2010. gada novembrim. Tomēr izlēmu palikt, lai pabeigtu iesāktās saimnieciskās reformas.

Zināju, kas steidzami jādara, lai situāciju uzlabotu, bet jebkurai citai jaunai vadībai būtu vajadzīgs ilgs ieskriešanās laiks. Liku lielas cerības uz jauno domi, kurā gandrīz puse ir jaunievēlētie domnieki, tai skaitā jauni, sabiedrībā pazīstami un konstruktīvi noskaņoti cilvēki. Acīmredzot ar to ir par maz, jo tā vietā, lai apvienotu visus savus spēkus, strādātu un meklētu risinājumus, liela daļa domnieku tikai atnāk atrādīties, kritizēt un noraidīt, it kā smagā biedrības finansiālā situācija attiektos tikai uz priekšsēdētāju, vai kādu citu Valdes locekli. Uz maniem atkārtotiem aicinājumiem kādam no kritizētājiem nākt ar savu komandu un uzņemties visu atbildību, neviens neatsaucās.

Rīgas Latviešu biedrība tika dibināta un atjaunota, lai realizētu tās statūtos noteiktos mērķus – stiprinātu nacionālo pašapziņu, latvisko dzīves veidu, latviešu valodu, kultūru un tradīcijas. Uzskatu, ka arī šobrīd, pēc divdesmit atjaunotās neatkarības gadiem, RLB, kas aktīvi piedalījusies nācijas veidošanā, nav nekā aktuālāka par šiem mērķiem. Diemžēl kā kultūras organizācija RLB ne ar ko neizceļas uz citu fona. Koncertus un izstādes rīko simtiem organizāciju un institūciju. Tomēr daudzi domnieki to nesaprot vai negrib saprast.

Esmu pārvērtējis savas spējas iedvesmot RLB Domi celt Rīgas Latviešu biedrības ideoloģiju. Visi mēģinājumi spriest par sabiedrībai aktuālām tēmām un virzīt biedrības publisko viedokli ir beigušies nesekmīgi. Spožs piemērs ir netapusī Domes vēstule jaunievēlētajam Valsts prezidentam par viņa izteikto paziņojumu un gatavību ar Latvijas krieviski runājošajiem iedzīvotājiem un medijiem runāt krievu valodā.

Biedrībai nav jēgas pastāvēt, ja tai nav nekādas ideoloģijas. Kādēļ lai kāds RLB atbalstītu un tai ziedotu, ja tā nedara to, kam radīta? To man kā priekšsēdētājam ir teikuši arī tie cilvēki, kuriem esmu lūdzis materiāli atbalstīt biedrību.

Arī valsts uz mums neskatās, un, manuprāt, arī tas ir mūsu pašu nopelns.

Pēc ilgiem meklējumiem bijām atraduši investoru, kas Māmuļā atvērtu restorānu. Tas veicinātu cilvēku apriti namā un mūsu pakalpojumu pārdošanu. No investora puses līgumi jau bija parakstīti. Pēc pārmēru garas un pseidodemokrātiskas izvērtēšanas procedūras vairākās Valdes sēdēs investors zaudēja uzticību biedrībai kā sadarbības partnerim un savu piedāvājumu atsauca.

Manas darbības laikā ir aprēķinātas RLB nama telpu pašizmaksas un izstrādāta iekšējo projektu pieteikšanas sistēma, lai taupīgāk izmantotu biedrības resursu. Taču, arī šie centieni tiek nosaukti par nevajadzīgu birokratizāciju. Un atkal – vietā neko neviens nepiedāvā.

Piesaistot profesionāļus ir izstrādāta RLB pakalpojumu cenu politika un pārdevēju motivācijas sistēma, kura nesīs augļus tuvākajā nākotnē, ja RLB nama darbinieki aktīvi piedāvās pakalpojumus un arī pratīs konkurēt ar citiem. Biedrībai ir daudz priekšrocību, kas ļautu izdzīvot un pat pelnīt. Taču ļoti dīvaina ir pret jauno pārdošanas sistēmu un cilvēkiem, kas to izveidojuši, izvērstā kampaņa – neviens neliek neko vietā, bet mēģina iestāstīt, ka izstrādātā sistēma ir bijusi tukša laika nosišana.

Nespēju pieļaut situāciju, ka mūsu vēsturiskajā namā tiek izbūvēts vislētākais nepārdomātais hosteļa variants bez nozīmīgas pievienotās vērtības. Vide veido cilvēku un, ja mēs gribam piesaistīt augstākās klases lēto viesnīcu klientus – radošus cilvēkus, kolektīvus un studentus, mums jāizceļas uz vispārējā fona – ar savu vārdu, labu un interesantu arhitektūru.

Biedrībai atkal ir 46 tūkstošu latu liels parāds, kas veidojies tādēļ, ka biedrība joprojām dzīvo pāri saviem līdzekļiem – izdevumi neatbilst ienākumiem. Vislielākā izdevumu pozīcija ir tieši personāla izdevumi, tātad te vajadzīgas vislielākās reformas un atbilstoši statūtiem tikai Domes kompetencē ir par tām lemt. Bet Dome nepiedāvā risinājumus un noraida visus piedāvājumus, neņemot vērā, ka atkārtojas pavisam nesens scenārijs. Tomēr šoreiz nevarēs pārmest, ka Valde vai priekšsēdētājs slēpj patieso situāciju no Domes. Viss notiek vai, pareizāk sakot, nenotiek visu acu priekšā.

Darbinieki ir aizmirsuši, ka ir arī RLB biedri, un katrs cīnās vairs tikai par savu algas 100% saglabāšanu ar zobiem un nagiem un visiem līdzekļiem. RLB nama un darbinieku arodbiedrību ir izveidojuši struktūrvienību vadītāji, kas paši ir atbildīgi par biedrības attīstību, pakalpojumu pārdošanu un izdevumu samazināšanu, ko pēdējā gada laikā ne reizi vien esmu norādījis, lūdzis un prasījis.

Šīs neargumentētās pretestības dēļ jutu, ka uzsākta mērķtiecīga manis diskreditēšanas kampaņa, kurai netiek taupīti līdzekļi un enerģija, kaut tas maksātu ar Rīgas Latviešu biedrības pastāvēšanu. Es to nevaru pieļaut!

Vienmēr esmu uzskatījis, ka tikai kopīgā darbā ir iespējams panākt nozīmīgu rezultātu. Smagā finansiālā situācija, kas pēdējos divos gados ir izveidojusies Rīgas Latviešu biedrībā (RLB), prasa grūtus un nenoliedzami radikālus lēmumus. Uz savas ādas visas valsts mērogā esam izbaudījuši sekas, ko nes dzīvošana pāri saviem līdzekļiem. Tas ir universāls likums – nevar tērēt vairāk nekā pelna! Nekur un nekad nav bijis citādi.

Mēs visi zinām – ja ūdens smeļas mutē, tad jāmācās peldēt. Tad nepietiks ar mēnešiem garām diskusijām par peldēšanas teoriju. Tomēr darbā, kas darāms kopīgi, arī lēmumi jāpieņem kopā un jāuzņemas kopīga atbildība. Biedrība nozīmē vienību kopēju mērķu labā, tāpēc jo īpaši svarīgs man bijis komandas darbs un atbalsts. Izdarīts ir daudz, diemžēl nav izdevies panākt galveno, tāpēc uzskatu, ka pienācis laiks ļaut darboties tiem, kas spēj mobilizēt biedrības spēkus un koncentrēt kopīgo enerģiju.

Vēsturē paliek tikai tas, kas paliek mūsu atmiņās. Manās atmiņās paliks pusotra gada ļoti intensīva un pašaizliedzīga kopīga darba. Patiesa un no sirds. Vienlaikus apliecinu, ka pusotru gadu kā priekšsēdētājs esmu strādājis RLB labā ar maksimālu atdevi, un esmu to darījis bez atlīdzības.

Rīgas Latviešu biedrībai jāaug gan spēkā, gan skaitā, tādēļ lūdzu par to ik dienas domāt un nākt biedrībā ar jaunām idejām pilnus un darbīgus cilvēkus. Biedrībai jāatgūst sava vēsturiskā vieta un nozīmība! Gan kā domnieks, gan kā ierindas biedrs es turpināšu tā uzskatīt un atbilstoši rīkoties.

Ingmārs Čaklais
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com