Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Augsta sprieguma sarīkojums

Elzas Stērstes 125 gadu dzimšanas jubilejas atzīmēšana Rīgā

Laikraksts Latvietis Nr. 81, 2010. g. 24. martā
Jānis Liepiņš -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv
Sterste02

FOTO Uldis Jancis.

Sterste03

FOTO Uldis Jancis.

Sterste05

Klātesošos uzrunā Jānis Liepiņš (raksta autors). FOTO Uldis Jancis.

Sterste06

FOTO Uldis Jancis.

Sterste07

FOTO Uldis Jancis.

Par Elzu Stērsti esmu rakstījis vairākās savās grāmatās un arī presē, esmu publicējis dažas dzejnieces vēstules, kas man savulaik rakstītas, bet atkārtoti izsacīties par vienu un to pašu tematu ir riskanti. Domāju tomēr, ka par Elzu Stērsti iespējams izteikties, atrodot aizvien jaunu lūkojuma vietu.

Dzejniecei šogad ir simt divdesmit piektā dzimumdiena, viņas piemiņas sarīkojumu Anna Žīgure, viņas meita Diāna un Stērstes radinieks aktieris Pēteris Šogolovs noturēja Klēveru antikvāriātā Sendienu mēbeles. Tā ir viena no Rīgas mākslas paraugtelpām, kas ar savu bagātību apmeklētāju gluži satricina: grāmatu skapji, kumodes, sekreteri, stila krēsli, seni trauki un nepārskatāms pulksteņu klāsts. Tās nav sagrabējušas, ķirmju sagrauztas mēbeles, bet teicami saglabātas vai pēc mākslas likumiem restaurētas. Arī pulksteņi iet un zvana, zvana tik izteiksmīgi, ka jāapraujas sarunām, lai ieklausītos daiļajās balsīs.

Bet, protams, bez pulksteņu zvaniem Stērstes viesus iepriecināja arī saturīgas runas un laba dzeja. Valdis Jancis izmanīgi (lai pulksteņi, citā toņkārtā zvanīdami, netraucē) nospēlēja Pēterburgas laiku skaņdarbu, atgādinādams, ka Elza Stērste Pēterburgas konservatorijā studējusi mūziku.

Sarīkojumu Anna Žīgure sāka ar fotogrāfiju parādi. Tās viņai pārskatāmi atlasījis fotogrāfijas meistars Gunārs Janaitis. Stērstu Andrejs savus bērnus fotografējis jau tad, kad tikt pie laba fotogrāfa nebija viegli. Taču iespaidīgākie attēli bija no neatkarīgās Latvijas sākuma gadiem. Gan Elza Stērste kā skolotāja Rīgas pilsētas 2. ģimnāzijas pedagogu un skolnieču vidū 1919. gadā, gan dzejnieces darba divdesmitpiecu gadu jubilejas sarīkojums ar Annu Brigaderi, Kārli Skalbi un daudziem citiem ievērojamiem kultūras darbiniekiem – tās ir paliekamas vēstures liecības, kas liek mums ar lepnumu vērties uz savas tautas sasniegumiem, neļaujoties absolūti nekādiem mazvērtības kompleksiem.

Voldemārs Avotiņš, uzcītīgs Stērstes jubileju fotogrāfs, nesen miris, ir atstājis ļoti daudz nozīmīgu fotogrāfiju, kurās fiksēti mirkļi Dzirnavu ielas 5. nama 12. dzīvoklī. Liela daļa no šiem attēliem tika parādīta, lai viesi, analoģiski pie vairākiem galdiem sēdēdami kā Stērstes laikā, tiešāk justu, ka visi patiešām ir dzejnieces jubilejas ciemiņi, un dzejniece sēž pie viena no smalki klātiem galdiem. Galdu klāšanā Annai Žīgurei palīdzēja tik laipnas meitenes, kādas bija sastopamas tikai Kaucmindes mājturības institūtā. Meitenes, izrādās, ir no korporācijām Dzintra un Varavīksne. Tajās Elza Stērste bija goda filistre un abām dāvinājusi karoga dziesmu.

Sviestmaizes patiešām bija gatavotas Stērstes stilā, bet Pēteris Šogolovs tomēr pamanījis, ka krešu salātu maizīšu nav. Nu jā, kreses uz loga dzejniece sēja jau Meteņos, lai dzimumdienā tās obligāti būtu galdā.

Tika uzturēta arī Stērstes garā veidota literārā programma, iesaistot tajā dažādu paaudžu dzejniekus.

Astrīde Ivaska lasīja Stērstei veltītu dzejoli, izceļot dzejnieci kā dāmu un reizē Sibīrijas mocekli. Valters Nollendorfs atstāstīja 1983. gada Amerikas Dziesmu svētku norisi, izceldams tajā Stērstes klātieni. Virzas Rakstu veidotāja Anda Kubuliņa nolasīja dzejnieka vēstuli Elzai, sūtītu uz Parīzi. Dzejoļa grāmatās vēl nav. Māris Salējs savus dzejoļus prata sasaistīt ar Stērstes kara gadu dzeju, tāpat jaunā dzejniece Inga Gaile, nolasīdama emocionāli piesātinātus pantus. Stērstes piektās paaudzes mazmeita Elīza ar bērnu dzejolīti sasaistīja visas paaudzes vienā nesaraujamā dzejas kamolā.

Grāmatnieku muzeja Ķipi vadītāja Aija Štosa atgādināja par Stērstu Andreja pieminekļa atklāšanas dienu Zaļenieku kapsētā un par sarīkojumu Zaļenieku pilī, pēc kā tehnikuma vadība no krievu drošības iestādēm saņēmusi draudus un sodu, jo Stērstu Andrejs esot pretpadomju kultūras darbinieks (gan miris, kad Padomju Savienības vēl nemaz nebija).

Bioloģijas doktors Arnolds Millers ir Elzas Stērstes draugs tik garus gadus, ka var sevi saukt par Stērstes radinieku. Viņš raksturoja savu cenšanos izlīdzēt Stērstes krustdēlam Andrejam Spekem, ko vajāja krievu okupācijas vara, kā Stērstes ģimene bija glābusi Džūkstes Millerus, kad viņi pirms 1949. gada izvešanām iemukuši pilsētā. Millera kundze Regīna nolasīja Stērstes veltījuma dzejoli, ko sūtījusi Milleriem kāzās. Tas nav publicēts un ir kāzu dāvana arī nākamajām paaudzēm.

Likās, ka Andris Klēvers senās mēbeles ar kādu burvju paņēmienu spējis no Jelgavas drupām izvilkt, atjaunot un sarindot kā dienās pirms Jelgavas degšanas. Lai Stērstes dzīvokļa gaisotnes izjūtu kāpinātu, Anna Žīgure no savas mājas bija atnesusi Kurta Fridrihsona gleznotu Elzas Stērstes portretu un Oto Skulmes gleznu, kas tapusi pēc Arlekina kāzu motīva.

Reti gadās piedzīvot tik garīgi piesātinātu vakaru, tik ļoti būtisku vēršanos uz apceramo personību.

Jānis Liepiņš
Laikrakstam „Latvietis“

* * *

Diena nodzīvota
Mieru prasa sev –
Dzīvība, kas dota,
Tālāk jādod tev.

Un no dvašas dvašā
Skan tai dievīgs prieks –
Bezgalībā pašā
Nes to katrs nieks.

Un tu vidū stāvi
Neziņā arvien,
Dzīvība ar nāvi
Tevī mezglu sien.

Bet kad mezgli risīs,
Tumsa tevi segs,
Viena saule dzisīs,
Otra jauna leks.

Elza Stērste



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com