Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Intervija – Ēriks Cīrulis

Firma LARK pandēmijas laikā

Laikraksts Latvietis Nr. 622, 2020. g. 4. nov.
Ilze Nāgela -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Ēriks Cīrulis. FOTO Publicitātes foto.

Firmas „Lark“ birojs. FOTO Publicitātes foto.

Firmas „Lark“ birojs. FOTO Publicitātes foto.

Firmas „Lark“ birojā. FOTO Publicitātes foto.

Salija (Sally) Cīrule un Ēriks Cīrulis. FOTO Ilze Nāgela.

Ilze Nāgela: Apsveicu Tevi un visus jūsu firmas LARK darbiniekus ar rakstu par vienā no lielākajiem Austrālijas laikrakstiem The Age (Skat.>>)! Priecājos par jums; jūsu darbs dara slavu ne tikai jums, bet visiem latviešiem.

Kaut esam ar Tevi par šo runājuši intervijā pirms diviem gadiem (Skat.>>), lūdzu, atkal atgādini lasītājiem, kas ir Tavas firmas galvenā nodarbošanās?

Ēriks Cīrulis: Mūsu galvenā nodarbošanās ir ar biznesa klientiem, un pakalpojumi ir diezgan plaši. Mans uzskats un sirdslieta ir palīdzēt viņiem veiksmīgāk darboties un palīdzēt ar biznesa izaugsmi. Ir tāds uzskats iegājies, ka grāmatveži tikai izpilda nodokļu deklarācijas, bet nepalīdz viņiem ar biznesa izaugsmi un attīstību.

Es ierosinu, ka katram uzņēmumam ir nepieciešams biznesa plāns, un par to runājot, es uzskatu, ka tas būtu jāskatās vienu gadu uz priekšu, lai būtu mērķi un darbības punkti, kas ir jāizpilda, lai sasniegtu šos mērķus. No mana viedokļa viss bizness sākas ar plānu, protams, un kad tas uzstādīts, tad svarīgi ir tam sekot, bieži to apskatot un pārbaudot, lai pārliecinātos, ka viss iet kā vajag.

Un kādus pakalpojumus mēs klientiem piedāvājam? Pēc plāna sagatavošanas mēs noturam sēdi, kas var būt virtuāla, ik mēnesi vai ceturksni. Tas ir vēlams, lai atbalstītu klientu. Tad mēs pārskatām biznesa plānu un skatām, vai lieta iet pa pariezām sliedēm. Un ko es pārsvarā esmu atklājis, ka daudziem, lielākai daļai nav rakstisku mērķu. Varbūt firmas īpašniekam ir mērķi galvā, bet tie nav rakstiski. Un, ja nav rakstiski, tad, manuprāt, ir grūtāk sasniegt veiksmīgu un sekmīgu darbību.

Un, protams, mēs sniedzam arī ienākuma nodokļu konsultācijas un palīdzam sagatavot ienākumu nodokļa deklarācijas, kā arī gatavojam klientiem finanšu pārskatus. Tā jau ir mūsu galvenā nodarbošanās, bet, kā jau minēju, es vairāk gribētu darboties ar firmām, palīdzēt tām ar biznesa izaugsmi un attīstību.

IN: Cik cilvēku Tavā firmā pašreiz ir nodarbināti?

ĒC: Mums ir astoņi darbinieki; tieši 6 grāmatveži un 2 – administrācijas darbos.

IN: Un šobrīd aktuālākais jautājums – kā tiekat galā ar darbiem pandēmijas laikā? Viss šis gads ir bijis tik neparasts visiem cilvēkiem visās sfērās. Tātad, vai jums darbu mazāk, vai tieši otrādi – daudz, daudz vairāk?

ĒC: Tieši otrādāk – ir diezgan daudz vairāk. Mums tagad ir vairāk konsultāciju ar biznesa klientiem sakarā ar Austrālijas valdības COVID pabalstiem; īpaši ar JobKeeper.

IN: Pastāsti, lūdzu, ko tas praktiski nozīmē jūsu firmai un kādā veidā jūs ar to nodarbojaties?

ĒC: JobKeeper ir pabalsts, un valdība ir uzstādījusi vairākus kritērijus, lai to saņemtu. Ja firmas darbības apgrozība ir nokritusi vairāk nekā 30%, salīdzinot ar pagājušo gadu, tad valdība maksā par katru darbinieku pabalstu. Pēdējā pusgadā tas pabalsts ir bijis $1500 par divām nedēļām, bet tagad tas samazināsies, ja valdība maksā pabalstu par katru strādnieku. Daudzi klienti nezin, kā pieteikties, lai to pabalstu saņemtu, kā arī nemāk izvērtēt, vai viņiem ir tie kritēriji, kas atbilstu, lai šos pabalstus pieprasītu. Dažreiz viņi ir tuvu pie pabalsta saņemšanas, bet apgrozība samazinājusies par 30% tikai aptuveni. Mēs palīdzam ar to, un līdz ar to mums darba laiks ir pagarinājies COVID laikā... Mēs esam strādājuši piecdesmit-sešdesmit stundas katru nedēļu un nepārtraukti.

IN: Tev jau nav nemaz brīvdienu...

ĒC: Nav jau tik traki, jo es jau nekur nevaru aizbraukt.*

IN: Jā, jā, tas arīdzan, Tev taisnība, bet vai Tev darbavieta no mājām ir tālāk par 5 km?

ĒC: Birojs no mājām man 3,5 km, bet, neskatoties uz to, mums grāmatvežiem un advokātiem, kā minēts valdības noteikumos, ir tagad aizliegts iet uz biroju, neskatoties uz to, ka esmu 3,5 km no mājām. Es vēl varēju iet uz biroju, kad bija COVID Stage3 stadija, bet ceturtajā stadijā mēs vairs to nedrīkstējām.

IN: Bet, piemēram, ja Tu ietu viens pats sestdienā vai svētdienā, Tu tik un tā nedrīkst atrasties birojā?

ĒC: Nedrīkstam. Vēl viena svarīga lieta, lai atbildētu uz Tavu jautājumu, kā tiekam galā ar darbiem; mums ir vairāk darbu nekā iepriekš, bet pārslēgties uz attālinātu darbību mums bija viegli, jo pirms diviem gadiem mēs uzaicinājām birojā konsultantu, lai apskata mūsu datoru programmas. Es gribēju pārtaisīt, lai informācija par pakalpojumiem būtu balstīta mākonī. Tagad mums gadskārtējs fails viss mākonī.

IN: Tas ļoti atvieglo jūsu darbu pašreizējā situācijā, un jūs varat no jebkuras vietas visu darīt, vai ne?

ĒC: Jā, kaut kad vēl šī gada martā mēs nolēmām, ka varam strādāt attālināti. Es vēl arvien turpināju iet uz biroju, bet tas ir tādēļ, ka es to gribēju, ne ka man tas būtu bijis jādara. Birojā nebija nekas tāds, ko es nebūtu varējis darīt no mājas.

Pēdējos divos gados visus fiziskos failus, kas bija birojā, mēs ieskanējām, Tātad, tagad viss ir ieskanēts un viss ir mākonī. Mēs varam kurā katrā vietā strādāt. Šis mums ir devis ļoti lielu priekšrocību, jo dažas firmas, ne tikai grāmatvežu, bet arī citi uzņēmumi, kuri nevar darboties no mājas, jo viņiem nav mākonī informācija, un jātiek birojā pie failiem... utt. un nevar darboties.

IN: Tas nozīmē, ka Tava tālredzība ir bijusi ļoti laba lieta. Manuprāt, tomēr ir jādomā divi soļi uz priekšu, kaut gan varbūt divus gadus atpakaļ Tev tas nebija tik aktuāli, taču tagad ir tas brīdis, kad to vari novērtēt.

ĒC: Jā, paldies Dievam! Es zināju, ka es vēlos pārcelt lietas mākonī, es to ļoti gribēju paveikt, un to mēs pirms diviem gadiem paveicām. Tas man bija viens no mērķiem, un es jau zināju, ka nākotnē tas būs ļoti svarīgs, bet kas varēja paredzēt, ka COVID atnāks... Un vēl viena lieta, ko mēs ievedām pirms COVID, mēs sākam lietot ZOOM – virtuālās sēdes un sanāksmes. Kad COVID iesākās, mēs jau bijām pieraduši pie tā lietošanas, un mums nebija tik grūti, jo zinājām, kā to lieto.

IN: Jā, lielākajai daļai cilvēku to tagad nācās apgūt un iemācīties, bet jūs bijāt to paveikuši.

Kāda veida pakalpojumi tagad ir visbiežāk un visvairāk? Tu jau minēji JobKeeper pabalstus; varbūt vēl kaut kas tāds, kas ir ļoti svarīgs no darāmajiem darbiem?

ĒC:JobKeeper pabalstu lieta pašlaik ir gandrīz viena no galvenajām lietām, gandrīz neviena diena nepaiet, kad darbs ar COVID pabalstu saņemšanu nebūtu darāms. Pa telefonu mums sarunas pie klientiem bija nepārtraukti viena pēc otras, jo visi pēkšņi vēlējās zināt, vai viņi to var dabūt, jo slēdzot biznesus, nebija naudas, ar ko maksāt īri un darbiniekiem algas.

IN: Manuprāt, šis ir laiks, kad visi vairāk vai mazāk dabūja ciest vai vienādi, vai otrādi, bet laimīgā kārtā jūs tikai tādā veidā, ka jums ir daudz darba.

ĒC: Es biju pieņēmis vienu mārketinga konsultantu, latvieti – Lailu Grosu. Tas bija pirms diviem gadiem, kad iesākām sadarbību ar sales un mārketing konsultantu, savā veidā laužot ceļu uz priekšu ar mārketingu un sales, lai dabūtu jaunus klientus un projektus.

2020. gadā mums pieauga apgrozībā jau vairāk nekā jebkad, un COVID laiks arī bija iesaistīts, bet tas mūsu darbu neierobežoja. Sales grāmatveži parasti to nedara, viņi gaida, kamēr klienti atnāk. Ir divas pieejas – tā vecmodīgā pieeja ir vienkārši sēdēt un gaidīt, kas kāds pieklauvēs pie durvīm, bet otra pieeja ir – ej pats un klauvē pie durvīm.

IN: Jā, tas ir jādara, jo cilvēki varbūt ir tādā situācijā, ka viņi nezina, pie kurām durvīm jāklauvē, bet Tu zini, tā ir Tava priekšrocība – Tu piedāvā savus pakalpojumus.

ĒC: Jā, jā, un nav jau vienmēr viegli, bet jo pie vairāk durvīm tu pieklauvē, jo drīzāk kāds atbildēs.

IN: Es vēlētos apsveikt Tevi un jūsu firmu ar rakstu vienā no Austrālijas lielākajiem laikrakstiem „The Age“, jo tas tiešām, manuprāt, ir ļoti labs un izdevies, un es arī ceru, ka tas arī būs viens no klauvēšanas pie daudzu jaunu klientu durvīm...

ĒC: Par rakstu The Age. Bija tā, ka The Age zvanīja man; viņi mūs dabūja rokā, paši bija pētījuši, jo gribēju rakstīt par tematu un meklēja grāmatvedības firmas. Jautāju, kādēļ jūs man zvanāt, uz ko viņi atbildēja, ka zvanījuši trijām, četrām firmām. Viņi meklēja firmas, kas sniedz pakalpojumu, kas mēģina palīdzēt biznesiem uzlabot savu darbību un izaugsmi un attīstīties, ne tikai kā izpildot nodokļu deklarācijas. Jautāju – kā jūs atradāt mūs? Atbilde bija – no jūsu tīmekļa lapas un arī visos sociālajos medijos, un sevišķi viņi uzsvēra, ka google reviews bija ļoti palīdzīgs. Viņi man vienkārši piezvanīja un piedāvāja šo iespēju sniegt ziņas par LARK firmu The Age laikrakstā.

Viņi arī gribēja zināt manus uzskatus grāmatvedības laukā, un es teicu – mans uzskats ir tāds, ka lielākai daļai mazo biznesu nav nekāda plāna, nav rakstītu mērķu, un tad ir skaidrs, kāpēc daudziem bizness neiet veiksmīgi uz priekšā. Un neiet kā vajadzētu, jo nav uz ko skatīties. Piemēram, ja tu brauksi ar mašīnu uz laukiem, tad tev ir karte jālieto. Un, ja tu nezini, kur tu gribi nokļūt, tad kā tu tur nokļūsi? Daži mani klienti, kad jautāju par mērķiem, atbild – es gribu uzlabot firmas apgrozību. Un tad es jautāju: tikai uzlabot? Par cik tu gribi uzlabot? Par 1%? Par $1? Tad viņi smejas. Bet mana atbilde: tev nav nekāds mērķis – 5%,10%, 20%... tu tikai saki, ka tikai gribi vairāk un labāk. Un $1 arī ir vairāk, vai tu esi par to ar mieru?

Otra svarīgā lieta par pandēmijas laiku ir, ka prasības un vajadzības pēc ierastajiem pakalpojumiem kā ienākumu nodokļu deklarācijas jau nemainās, tas viss jau arī paliek, un darbs turpinās. Tas nozīmē, ka šīs COVID izraisītās prasības un darbi nāk klāt jau esošajiem darbiem. Un tāpēc mēs esam ļoti, ļoti nodarbināti.

IN: Un droši vien vēl būsiet kādu laiku diezgan pamatīgi nodarbināti...

ĒC: Jā, šis COVID periods ir arī tāds, kurā klientiem ļoti vajadzīgs atbalsts no grāmatvežiem. Es vēl ievēroju, ka daži jauni klienti pie manis ienāk un saka: COVID iesākās, pagājis mēnesis, un mans grāmatvedis nemaz man nav piezvanījis; vienkārši sēž un gaida, kad es viņam/viņai piezvanīšu. Bet mana atbilde – nē, mēs reaģējām, mēs zvanījām klientam tūlīt vienam pēc otra. Tā lieta par COVIDU ir tāda, ja tev ir saruna ar klientu, tad saruna nav 5 minūtes; tuvāk pusstunda, ¾ stundas. Un tātad vienā dienā nevar piezvanīt 30 klientiem, vienā dienā tas nav iespējams; tā var tikai pie durvīm piezvanīt.

Un vēl es gribēju uzsvērt par šo COVID laiku – valdības noteikumi. Valdība soļoju diezgan ātri uz priekšu ar noteikumiem, un normāli būtu, ka tie noteikumi būtu lēnā garā pieņemti, bet šajā situācijā bija tik ātri jārīkojas, ka noteikumi mainījās katru nedēļu, bet brīžiem lietas mainījās pat katru stundu. Ļoti strauji mainījās noteikumi, un es nevainoju valdību par to nemaz, jo kā citādi viņi varēja rīkoties, viņiem bija jāizgudro, kā rīkoties, viņiem bija jāglābj biznesi ļoti ātri.

IN: Jā, jo situācija jau ir tāda, ka nevienam jau nav nekādu priekšrakstu, ko darīt šādā brīdī. Viss, kas atlika, kā Tu mini – dienas laikā bija jāizdomā, jāpieņem lēmumi un jārīkojas.

ĒC: Jā, tagad es smaidu, bet tieši martā, tad tiešām bija diezgan smagi, jo klients prasa, kā šis darbosies, bet man jāatbild, ka valdība vēl tikai apmēram ir izlēmusi un detaļās šis vēl nav zināms, un mēs nezinām, kā tas ir. Tad es skatījos tīmeklī TaxOffice lapu, un norādījumi tur mainījās gandrīz katru stundu. Es saprotu valdības Ienākumu nodokļu departamentu – viņi ņēma esošajiem darbiniekiem klāt darbiniekus no citiem departamentiem, lai visi strādātu JobKeeper lietā, jo šai lietai uzreiz vajadzēja dažus tūkstošus darbinieku. Tas bija ļoti smags laiks. Tagad viss iet uz priekšu, bet es varu vairāk smaidīt, jo esam jau kādu pusgadu tam tikuši cauri, bet vēl strauji jāsoļo uz priekšu.

IN: ...un ar tagad iegūto pieredzi jābūt gataviem uz to kā situācija attīstīsies, jo tik ātri jau ekonomika neatveseļosies...

ĒC: Nē, nē, nemaz.

IN: Mazliet par jūsu klientiem. Vai starp tiek ir daudz latviešu firmu, privātpersonu Austrālijā un Latvijā?

ĒC: Jā, man vairāki latviešu klienti – gan privātpersonas, gan firmas, kas ir ļoti patīkami, jo tā ir mana sirdslieta – apkalpot latviešu klientus, un patīkami, ka to skaits pieaug. Starp klientiem ir arī daži, kas tagad dzīvo Latvijā. Privātpersonām, kas dzīvo Latvijā un kuriem ir nekustamie īpašumi Austrālijā, tur mums ir jāpalīdz ar ienākumu nodokļu deklarācijām par nekustamiem īpašumiem; tur mēs palīdzam privātpersonām. Un ja ir bizness, kas ir Latvijā un viņiem ir apgrozība Austrālijā, bet tā ir latviešu firma, viņiem ir jāmaksā pievienotās vērtības nodoklis, un ar to ir vajadzīgs padoms, kā piemēram ar to, kā viņiem ir jāizpilda GST deklarācijas. Mērķi ir iegūt vairāk klientus, mēs esam iesākuši šo, un darbs ar viņiem ir sācies.

IN: Vai ir izdevies paplašināt firmas darbību – Austrālijā, Latvijā, kā biji iecerējis? (Intervijā 2018. gadā Tu minēji: „Man ir draugi Latvijā, bet iespējams, ka ar daži no tiem varētu būt arī biznesa saistība nākotnē. Bet nākamajos divos gados es virzīšu lietas Latvijas virzienā.“)

ĒC: Jā, tās ir latviešu firmas, kas ir Latvijā un kurām ir apgrozība pārdodot kaut ko Austrālijā – viņiem vajag palīdzību, jo nav zināšanu par Austrālijas ienākumu nodokļiem.

Paplašināt darbību nebija tikai ģeogrāfiska lieta. Svarīgā lieta bija, ka tas, ko mēs esam darījuši, biznesu uzsākot no sākuma, tie bija tie lieli punkti, ko esam paveikuši līdz šim. Būt mākonī saistītai firmai – tā ir viena lieta, kas ļoti atvieglo un paātrina mūsu iespējas sadarboties ar ārzemju kompānijām un lietām ārzemēs. Mums arī ir daļa laika mārketinga cilvēks Latvijā, kas ir Laila Grosa, un mums ir arī daļa laika sales konsultants, kas palīdz paplašināt mūsu darbību. Un interesantā lieta, par ko tagad pārliecināmies COVID laikā, ka nav tik svarīgi, lai mums būtu fiziski biroji Sidnejā un Latvijā, jo tagad tik daudz gan sēdes, gan sanāksmes tiek noturētas virtuāli, un vairs nav tik svarīgi tieši atrasties tur fiziski.

Pirms diviem gadiem mēs iesākām un iedarbinājām savu vietu šajos četros sociālajos tīklos – Linkedin, Facebook, Instagram un Twitter; mēs laužam savu ceļu. Mēs lietojam arī tādu Mailchimp – izsūtām e-pastus.

Cilvēki tagad ir pieņēmuši šo, ka var darbību veikt virtuāli. Tieši pirms gada es nevarēju pat sapņot, ka jauns klients nāk klāt un pirmās pārrunas ir virtuāli. Es jūtos ļoti pārliecināts, ka eju pareizā ceļā ar visu, ko esmu plānojis; mēs ejam to ceļu, ko es gribēju.

IN: Jā, un kā piemērs tam ir šī mūsu intervija.

ĒC: Jā, un ar The Age žurnālistiem es arī runāju tikai pa telefonu. Lietas attīstās, un mērķim arvien jābūt lielākam.

IN: Tā jau arī tam vajag būt, jo tas ir tas pats, ko Tu teici par to dolāru – jābūt lielam mērķim, jo citādāk nekur netiek.

ĒC: Jā, tieši tā.

IN: Ko Tu vēlētos sacīt, novēlēt laikraksta „Latvietis“ lasītājiem Austrālijā un visu citur pasaulē?

ĒC: Pirmkārt jau, ja ir kādi biznesa klienti, kas lasa šo rakstu un kuriem ir interese nodrošināt sava biznesa izaugsmi un attīstīt savu biznesu tālāk, lai viņi piesakās pie manis uz bezmaksas 30 minūšu ZOOM konsultāciju.

Mūsu mājas lapa ir ne tikai angļu, bet arī latviešu valodā. Un mēs, firmas LARK birojs, atrodamies: Suite 302, 12 Cato Street, Hawthorn East, VIC 3123. Australia.

Piezvaniet man un atnāciet uz vienu bezmaksas konsultāciju, un redzēsim, ko varam darīt.

LARK tālruņa nr. (03) 98245275
epasts: ericc@larkadvisory.com.au
Mājas lapa: www.larkadvisory.com.au

Par latviešu sabiedrību un par ZOOM. Es vadu Melburnas Latviešu nama kooperatīva sēdes arī ZOOM. Atskaitot to, ka mums tagad nav nekāda darbība Namā, sēdes kā tādas ļoti labi rit, un ar to noturēšanu nav nekādu problēmu.

Kā deju kopas Piektais ritenis ilggadīgs dalībnieks es vēl gribēju piemetināt, ka kaut arī nevar tikties un dejot, mēs katru trešdienu satiekamies ZOOM tikai draudzības pēc; pārrunājam to, kā mums katram iet, kaut dancošana izpaliek. Turpretī, kā dzirdēju, Melburnas deju kopa Ritenītis notur mēģinājumus, kaut katrs dejo savā guļamistabā.

Man ir liels prieks, ka laikraksts Latvietis turpina darboties, un es ceru, ka tas turpināsies, jo tieši tagad – COVID laikā, kad cilvēki nevar tikt no mājas ārā, laikraksts atnāk pie viņiem, kā arī to var lasīt internetā. It sevišķi COVID laikā man personīgi liels prieks lasīt, kā citiem latviešiem iet ne tikai Melburnā un Austrālijā, bet arī visā pasaulē; kā iet ar Latviešu namiem. Kā lasu, Adelaidē, Sidnejā un Pertā notiek sabiedriskās aktivitātes. Par to ir tik patīkami lasīt, un mēs ceram, ka arī mēs drīz varēsim atkal pulcēties savā Latviešu namā un baznīcā.

IN: Liels paldies Tev par intervijai ziedoto laiku. Lai sekmes LARK firmai!

* Laikā, kad tika ierakstīta intervija, Melburnā bija Stage4 aizliegums, un nedrīkstēja atrasties tālāk par 5 km no savas dzīvesvietas; ārpus mājas drīkstēja atrasties tikai (laikā no plkst. 5 rītā līdz plkst.20 vakarā) 2 stundas dienā 4 iemeslu dēļ: darbs, ārsta apmeklējums, fiziskie vingrojumi – pastaiga vai skriešana, pārtikas iegāde;...



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com