Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Baltijas Universitāte Pinebergā (1)

Guntara Saivas atmiņas

Laikraksts Latvietis Nr. 620, 2020. g. 22. okt.
Guntars Saiva -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Teodora Saivas darba apliecība 1946. gadā. FOTO no Guntara Saivas personīgā arhīva.

Teodors Priede Pinebergā 1947. gadā. FOTO no Guntara Saivas personīgā arhīva.

Teodors Priede pie eksperimentālā dīzeļmotora Sauthamptonas Universitātē. FOTO no Guntara Saivas personīgā arhīva.

UNRRA 74. nodaļas labklājības virsnieks Baltijas universitātē Valters Nihtens. Aizmugurē universitātes administrācijas ēka. FOTO no Guntara Saivas personīgā arhīva.

V. Nihtena veltījums T. Saivam FOTO no Guntara Saivas personīgā arhīva.

Baltic University Study Book. FOTO no Guntara Saivas personīgā arhīva.

Baltic University Study Book. FOTO no Guntara Saivas personīgā arhīva.

Baltic University Study Book. FOTO no Guntara Saivas personīgā arhīva.

Mēs dzīvojām garāžas un mehāniskās laboratorijas bloka otrajā stāvā FOTO no Guntara Saivas personīgā arhīva.

Virtuves personāls. Vidū trešais no kreisās puses pavārs Visvaldis Brizga, aizmugurē trešā no labās puses Alma Saiva. FOTO no Guntara Saivas personīgā arhīva.

Starp Špakenbergu, Hamburgu un Pinebergu

Kopš Otrā pasaules kara beigām mēs, kopā ar tēva brālēnu inženieri Teodoru Priedi, bijām dzīvojuši vairākās Ķīles bēgļu nometnēs, pēdējos 9 mēnešus 38. nometnē Frīdrihsortā.

1946. gada martā Hamburgā darbu sāka Baltijas Universitāte. Teodoram Priedem bija uzticēta Mehāniskas laboratorijas un darbnīcu iekārtošana Zoo nometnē. Arī tēvs bija pieņemts darbā universitātes mehāniskās darbnīcās. Saglabājusies ir UNRRA* 74. komandas labklājības virsnieka Baltijas universitātē R. C. Rigles 1946. gada 26. aprīlī izdotā apliecība, ka tēvs strādā Baltijas Universitātē par mehānisko bosu.

Tēva un Teodora Priedes dzīvesvieta bija Zoo nometne Hamburgā. Ķīle bija 100 km no Hamburgas (un tad vēl kuģīša brauciens no Ķīles stacijas uz Frīdrihsortu). Ja mēs ar māti dzīvotu tuvāk viņu darba vietai, tad viņi nedēļas nogalēs varētu mūs apciemot. Par piemērotāko izvēlējāmies Špakenbergas nometni, kas bija netālu no labi pazīstamās Saules nometnes Gēstahtē. Špakenberga bija tikai kādus 25 – 30 km no Hamburgas. Tur bija laba ģimnāzija, kurā es varētu tupināt mācīties.

1946. gada 29. aprīlī, nevienu iepriekš nebrīdinot, mēs atstājām 38. nometni. No Hamburgas atsūtītā angļu armijas smagā automašīna mūs aizveda uz Špakenbergas nometni.

1947. gada sākumā Baltijas Universitāti no Hamburgas pārcēla uz Pinebergu. Tā kā tēvs strādāja universitātes mehāniskajās darbnīcās, tad arī viņu pārcēla un pierakstīja Pinebergas nometnē. Februārī arī mēs ar māti no Špakenbergas pārcēlāmies uz Pinebergu. Māti pieņēma darbā par saimnieci nometnes virtuvē. Bija arī Pinebergas nometnē ģimnāzija. Tā gan bija krietni mazāka, bet būtu atkritusi braukšana. Es tomēr gribēju turpināt iesāktās mācības Saules ģimnāzijas 5. klasē. Ar nometnes komandanta, mūsu skolas direktora, atļauju varēju Saules nometnē dzīvot nepierakstījies. Varēju arī saņemt pašķidro pusdienu zupu. Pārējā pārtika bija jāved no Pinebergas, vai jāiegūst spekulatīvā ceļā.

Piektdienas pievakarēs braucu mājās uz Pinebergu. Svētdienas pievakarēs atpakaļ uz Gēstahti. Nedēļas nogales un skolu brīvdienas pavadīju Pinebergā.

Teodors Priede

Kas bija šis Teodors Priede, kam bija uzticēta BU laboratoriju iekārtošana? Rakstot par Ķīles bēgļu nometnēm, viņu daudzkārt pieminēju. Šī gada 3. augustā pagāja 100 gadi no viņa dzimšanas.

Mans garāks raksts: Teodors Priede – Pasaulē atzīta autoritāte dīzeļu motoru trokšņu izpētē bija iespiests Rīgas Tehniskās Universitātes zinātnisko rakstu 8. sērijas: Humanitārās un Sociālas zinātnes un Zinātņu un augstskolu vēsture 5. sējumā, Rīgā 2004, kas galvenokārt saturēja redakcijas kolēģijas akceptētos 21. Starptautiskās Baltijas Zinātņu vēstures konferences materiālus. To starpā arī manu rakstu.

Rakstā, cita starpā, varēja lasīt: Jau no pašiem universitātes sākumiem bija daudzi mēģinājumi tās darbību visādi traucēt un ierobežot. Universitāte varēja darboties, pateicoties tikai viņas vienīgajam patiesam draugam – ­UNRRA 74. nodaļas labklājības virsniekam, amerikānim Robertam Riglem (Robert C. Riggle). Jau no pašām pirmajām dienām Teodoram Priedem bija izveidojušās ļoti labas attiecības ar šo Robertu Rigli.

Rigle savā, 1947. gada sākumā uz Angliju pārraidītajā radio runā, cita starpā, stāstot par grūtībām iekārtot pašas nepieciešamākās laboratorijas, pieminēja arī Teodoru Priedi. Brīvā tulkojumā, viņš teica: „Tad mūsu dzīvē ienāca Priedes kungs. Jauns Rīgas Universitātes (G.S.: tā vācu okupācijas laikā sauca Latvijas Universitāti) Mehānikas fakultātes absolvents; viņš izskatījās tik delikāts kā meitene. Bet viņam un viņa strādniekiem mehānikas laboratorijas iekārtošana kļuva par izaicinājumu. Kādā Ķīles kuģu būvētavā viņš bija uzgājis pamestu ūdens bremzi. UNRRA sameklēja kādā pusjauktā Šlēzvigas fabrikā darba rīkus. Tad nāca ziņa, kas inženieri Priedes kungu vai iecēla debesīs, kādā vietā Vācijā uzgāja vāciešu nolaupītās Lietuvas Vitautas Universitātes dažādas darba mašīnas, darba rīkus un fizikas laboratorijas piederumus. Visas šīs mantas 18 UNRRA smagās automašīnās pārveda uz Hamburgu un nu varēja sākt iekārtot mehānisko laboratoriju.“

Kad universitātes mehāniskā laboratorija un darbnīcas Zoo nometnē bija tik tālu iekārtotas, lai Teodors Priede varētu sākt savus iecerētos iekšdedzes motoru pētījumus, tad 1947. gada sākumā, universitāti pārcēla uz Pinebergu. Viss bija jāsāk no jauna.

Priede neticēja, ka Baltijas Universitātes mūžs Pinebergā būs tik garš, lai viņš varētu paveikt sākotnēji iecerētos iekšdedzes motoru pētījumus. Tāpēc, lai nezaudētu laiku, viņš Uz rietumiem akcijas ietvaros pieteicās darbam Anglijā, jo cerēja tur izlauzt ceļu zinātniskam darbam. Februāra beigās, vai marta sākumā viņš atstāja Pinebergu.

Anglijā viņam arī patiešām izdevās izlauzt ceļu zinātniskam darbam. Iepriekš minētā RTU zinātnisko rakstu izdevuma kopsavilkumā (summary) latviešu valodā par Teodoru Priedi varēja lasīt: „Teodors Priede piedzima 1920. gadā Rūjienā, Latvijā. 1943. gadā ieguva Latvijas Universitātes inženiera mehāniķa diplomu. Otrā pasaules kara notikumi viņu noveda Vācijā, kur pēc kara beigām Ķīles latviešu bēgļu ģimnāzijā mācīja matemātiku un fiziku. 1946. gadā pārgāja strādāt uz Baltijas Universitāti Hamburgā. 1947. gadā, kā vienkārša darba strādnieks, izceļoja uz Angliju. Pārvarot dažādus šķēršļus, jau 1948. gadā dabūja pētīšanas inženiera darbu pie Britu iekšdedzes dzinēju pētniecības savienības. No 1951. gada līdz 1964. gadam strādāja kā vadošais inženieris Lucas CAV pētīšanas departamentā, vadot pētījumus par dīzeļu motoru konstrukcijas iespaidu uz motora radītiem trokšņiem. Šai laikā kļuva par šīs nozares pasaulē atzītu speciālistu. 1958. gadā Londonas Universitātē ieguva Ph.D. grādu. 1964. gadā kā vecākais lektors uzsāka akadēmisko karjeru Southemptonas Universitātes Skaņu un Vibrāciju Pētīšanas Institūtā, kur izveidoja Automobiļu pētīšanas grupu. 1972. gadā Londonas Universitāte piešķīra Priedem D.Sc. Grādu, un Skaņu un Vibrāciju Pētīšanas Institūts personīgo profesora krēslu Automobiļu zinātnēs. 1985. gadā, sasniedzot Lielbritānijas obligāto pensionēšanas vecumu, pārgāja strādāt kā emeritēts profesors Dienvidāfrikas Republikas Keiptaunas Universitātes Enerģijas Pētīšanas Institūtā, kur strādāja līdz savai aiziešanai mūžībā 1992. gadā. Profesora Priedes galvenā kontribūcija, ar ko viņš ieguva atzinību visā pasaulē, bija viņa celmlauža darbs, kas izskaidroja dīzeļu motoru trokšņu izcelsmes fundamentālo mehānismu.“

Nepiepildījās Priedes vēlēšanās atgriezties brīvajā Latvijā. Izdevās gan Latviju un Rūjienas pusi apciemot 1991. gada augusta liktenīgajās puča dienās. Viņa mirstīgās atliekas kremēja, un tās ir apglabātas Džūkstes kapos, kas ir viņa dzīvesbiedres Vilijas dzimtā puse, bet arī Rūjienas Skudrītes kapsētā Priedes dzimtas nodalījumā ir uzstādīta piemiņas plāksnīte. Savas pāragrās nāves dēļ viņš pats neieguva pelnīto atzinību Latvijas zinātnieku aprindās.

Bet arī man bija iespēja iepazīties ar Roberu Riglu. 1947. gada aprīļa beigās vai marta sakumā Rigle bija aizbraucis uz Brēmeni, kas bija amerikāņu zonā. Nezinu, vai tas bija sakarā ar viņa paredzēto Universitātes piespiedu atstāšanu?

Viņš tur bija bez sava auto transporta. Teodoram Priedem, kas vēl bija Pinebergā, bija lūgts viņu no Brēmenes atvest uz Pinebergu. UNRRA gan bija universitātes rīcībā nodevusi džipu un smago automašīnu, bet vienīgais transporta līdzeklis bija smagā automašīna, jo džips bija nedaudz cietis kādā satiksmes negadījumā, saskrienoties ar tramvaju. Gadījās, ka tajā laikā biju Pinebergā, un varēju Teodoram braukt līdzi. Brēmenē satikāmies ar Riglu. Viņš mūs aizveda uz amerikāņu klubu pusdienot. Kas tas bija par luksusu, sēdēt pie balti apklāta galda un ēst neiedomājami bagāto un gardo ēdienu!

Mehāniskās darbnīcas un laboratorijas iekārtošanai uz Hamburgu un pēc tam uz Pinebergu, Priede bija paņēmis līdzi no Ķīles nometnes šoferu kursu praktisko darbu vadītājus: Menci, Milleru un Vilku. Šiem darbiniekiem vēl pirms Priedes aizbraukšanas uz Angliju, izdevās dabūt darbu uz kuģiem, un viņi Pinebergu atstāja.

Priedes vietā par mehāniskās darbnīcas un laboratorijas vadītāju nozīmēja lektoru inž. meh. Laimoni Pilpi. No darbiniekiem tēvs bija palicis viens pats. Viņu pieņēma par garāžas, darbnīcas un laboratorijas pārzini un ieskaitīja universitātes mācību spēkos un algā.

Tik tālu par Teodoru Priedi un viņa darbu Baltijas Universitātē.

Pavisam drīz pēc Priedes aizbraukšanas uz Angliju, vēl marta mēnesī, arī Riglem bija Pineberga jāatstāj. Rigles vietā par UNRRA 74. nodaļas labklājības virsnieku Baltijas universitātē nāca Valters Nihtens (pēc tautības igaunis).

20. jūnijā nometnes vadību pārņēma majors Barels un jau pēc dažām dienām Nihtenam nometne bija jāatstāj.

Tēvs no Valtera Nihtena saņēma fotogrāfiju ar ierakstu: In appreciation of work you have done for the university I thank you very much indeed, and I wish you the best of luck in future! V. Nichten UNRRA Pinneberg 21-06-1947.

Students Baltijas Universitātē Pinebergā

Mana Baltic University Study Book ar matrikulas numuru (Student's Card) 1758, parakstīta no rektora J. Puzinskas un Mehānikas fakultātes dekāna N. Rozenauera ir izdota 1947. gada 18. novembrī, vienu nedēļu pirms ģimnāzijas izlaiduma.

Bet, lai imatrikulētos BU un saņemtu Studiju grāmatiņu, vēl bija jāizpilda vairāki dokumenti. Dažiem vajadzēja BU kanclera (sekretāra) Jāņa Vēliņa akceptu.

Oficiālā lekciju valoda bija vācu, izņemot specifiski nacionālos kursus katrai tautībai tās dzimtajā valodā. Universitātes Studiju grāmatiņa, ieskaitot visu priekšmetu (subject) nosaukumus, bija angļu valodā. Manā grāmatiņā, rakstot manu vārdu Saiva Guntars nebija ievērota tur iespiestā instrukcija: Name, Surname last. Sekretariāta darbinieku paviršība, vai angļu valodas nezināšana? Latviešiem tas problēmas neradīja, bet varēja radīt pārpratumus citām tautībām.

1947./48. mācību gada 1. semestris sākās 17.11.47. Tā kā es jau biju pierakstīts Pinebergas nometnē, tad varēju nekavējoties uzsākt mācības.

Vairāki mani Saules ģimnāzijas klases biedri arī vēlējās mācības turpināt Baltijas Universitātē, bet radās problēma ar pierakstīšanos Pinebergas nometnē. Kādu laiku viņi dzīvoja nepierakstījušies 3. bloka (lietuviešu) augšējā gaitenī.

Tā kā māte strādāja virtuvē par saimnieci, tad viņa varēja šiem klases biedriem izrakstīt pusdienām zupu. Pavārs Visvaldis Brizga, ja vajadzēja, varēja vienmēr pieliet vēl kādus litrus ūdens pie jau tā ļoti šķidrās zupas.

Ar laiku mani skolas biedri varēja nometnē pierakstīties.

Baltijas Universitātes Latviešu Studentu Padomes 1949. gadā izdotajā: Baltijas Universitāte 1946 – 1949 nodaļā BU Latviešu Studentu Sabiedriskā dzīve, apskatot sporta dzīvi, cita starpā rakstīts: „Com! G. Saivas intensīvās studijas atļāva maz laika treniņiem, neskatoties uz to viņa uzrādītais rezultāts 100m skrējienā (11,4s) ir daudzsološs“.

Manuprāt, tuvāk patiesībai būtu bijis: „Com! G. Saiva sekmīgi sadalīja laiku starp studijām un treniņiem vieglatlētikā.“

Universitātes sabiedriskajā dzīve gan nepiedalījos. Baidījos, ka sekmīgu studēšanu un sportu ar aktīvu piedalīšanos studentu sabiedriskajā dzīvē nevarēšu savienot. Vai nu studijām, vai sportam būs jācieš.

No 11 ierakstiem manā studiju grāmatiņā, 3 priekšmetus: statiku, vispārējo fiziku un tēlotāju ģeometriju biju nolicis ar Maxime Sufficit. Vingrinājumi (exercises) bija pieņemti 4 priekšmetos. Noklausījies biju vēl 4 citus priekšmetus.

Guntars Saiva
Laikrakstam „Latvietis“

Turpmāk vēl

* UNRRA: United Nations Relief and Rehabilitation Administration – Apvienoto Nāciju Palīdzības un atjaunošanas pārvalde.



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com