Trimdas izskolotie (19)

Palielināt / Enlarge

Kristīne Gailīte. FOTO no Kristīnes Gailītes personīgā arhīva.

Palielināt / Enlarge

Matīss un Līga Kukaiņi.

Kristīne ir viena burvīga pāra Matīsa un Līgas Kukaiņu stipendiāte. Viņi abi man ir speciāli draugi, jo kad es ar viņiem tuvāk iepazinos, man tūlīt radās doma, ka man par viņiem un viņiem līdzīgiem trimdā augušiem jauniem cilvēkiem ir jāraksta grāmata, tādēļ viņi bija pirmie, par ko rakstīju grāmatu Trimdas bērnu bērni Latvijā. Tie visi man likās tikpat fantastiski kā liekas tie, par kuriem rakstu tagad. Matīsa tētis Jānis bija dzimis Rīgā un bija tikai nepilnu gadu vecs, kad ģimene viņu paņēma līdz bēgļu gaitās. Vecāki, kas abi jau paši bija īsti superletiņi, arī savus divus dēlus un meitu izaudzināja par tādiem pašiem superletiņiem. It sevišķi Matīsu, jo viņš bija izaudzināts par latvieti, kuram vieta ir tikai Latvijā. Tāpat Līgas vecāki bija izaudzinājuši Līgu.

Pabeidzis savu izglītību, Matīss diezgan drīz pēc Latvijas neatkarības atgūšanas pārcēlās uz dzīvi Latvijā, nodibināja savu advokātu biroju un par atgriešanos Amerikā vairs nedomāja. Viņš bija un palika latvietis, kam vieta ir tikai Latvijā. Neilgi pēc tam viņš no Kanādas atveda līgaviņu Līgu, un, man liekas, ka tepat dzīvos laimīgi līdz sirmam vecumam. Tagad jau audzina māsiņu un brālīti, un ir simtprocentīga, burvīga latviešu ģimenīte.

Tikko Matīss iepazinās ar Vītolu Fondu 2012. gadā, viņš zināja, ka arī viņam jākļūst par vienu no ziedotājiem. Un Līga viņam piekrita, ka tas ir prātīgs un superletiņu cienīgs darbs. Tā viņi abi jau gandrīz desmit gadus ir Latvijas uzņēmēji, Vītoli Fonda ziedotāji un grāmatā Trimdas bērnu bērni Latvijā 112. lappusē, pēdējā rindkopa par Matīsu Kukaini ir šāda: „Kopš 2014. gada Matīss Kukainis ir ievēlēts prezidenta amatā Amerikas Tirdzniecības palātā Latvijā, kurā no 2010. līdz 2014. gadam ieņēmis viceprezidenta amatu un kā valdes loceklis darbojies kopš 2007. gada. Viņš bija arī Lielbritānijas Tirdzniecības palātas Latvijā valdes loceklis. Jau vairākus gadus Matīss pasniedz starptautiskās tiesības, Eiropas savienības tiesības un komerctiesības gan bakalaura, gan maģistrantūras studentiem vairākās universitātēs Latvijā. Matīss Kukainis pārstāv Latviju Eiropas Savienības organizācijā „Team Europe“, kurā ir akadēmiskās vides eksperti no katras Eiropas savienības dalībvalsts, lai apspriestu nozīmīgus Eiropas Savienības attīstības jautājumus.”

Seko Kristīnes Gailītes pašas uzrakstītais stāsts.

„Esmu dzimusi 1994. gada marta pirmajā datumā, ļoti sniegotā dienā, Talsos. Esmu vienīgā māsa starp četriem brāļiem, turklāt tieši pa vidu. Uzaugot gan vienmēr jutos kā vecākā – lielās gadu starpības dēļ ar diviem vecākajiem pusbrāļiem. Tādēļ jau kopš agra vecuma esmu bijusi atbildīga un apzinīga pret mazajiem brāļiem, bet lielajiem vienmēr centos pierādīt, ka visās lietās esmu ne mazāk prasmīga un droša kā viņi. Agrās bērnības atmiņas ir spilgtas un ļoti siltas – uzaugu lauku mājā netālu no Talsiem un, jau maza esot, ieguvu mīlestību pret visām dzīvām būtnēm un dabu, jo mājās mums bija suņi, kaķi, vistas, zosis, sivēni, truši, kaimiņu mājās bija arī zirgi un citi dzīvnieki. Kad biju trīs gadus veca, piedzima man gados tuvākais mazais brālis – beidzot man bija ēverģēlību līdzgaitnieks!

Pateicoties mammas pūlēm, lasīt iemācījos jau četru gadu vecumā un kopš tā brīža neesmu pārstājusi to darīt. Vecāki man iemācīja mīlestību pret grāmatām – sākumā daiļliteratūru, vēlāk studiju un tagad jau arī populārzinātnisko literatūru. Skolas gaitas sešu gadu vecumā uzsāku Rīgā, jo vecāki, apzinoties kvalitatīvas izglītības milzīgo nozīmi, vēlējās, lai to iegūstu tieši galvaspilsētā. Pusaudža gados ar ģimeni pārcēlāmies uz Jūrmalu un 7.-9. klasei mācījos Jūrmalas Valsts ģimnāzijā. Paralēli skolai tiku sūtīta arī dažnedažādos pulciņos. Aptuveni 10 gadus dziedāju Aijas Kukules mūzikas studijā Omnes, ar kuru apceļojām gandrīz visu Eiropu. Šie ceļojumi pavēra manu horizontu un skatījumu uz pasauli ļoti plašu. Papildus aktīvi nodarbojos arī ar sportu – peldēšanu un tenisu, un īsu brīdi arī ar basketbolu, daiļlēkšanu un airēšanu.

Pēc devītās klases pabeigšanas izlēmu turpināt mācības Rīgas Franču licejā. Apzinājos, ka pēc vidusskolas došos tēta pēdās, kļūstot par juristi, tādēļ šķita būtiski iemācīties franču valodu, kas šajā profesijā lieti noder. Talantīgo Franču liceja skolotāju ietekmē mani apvāršņi kļuva arvien plašāki, kritiskā domāšana un loģiskā spriestspēja nostiprinājās, un trīs vidusskolas gadu laikā kļuvu arvien pārliecinātāka par savu izvēli studēt tieši jurisprudenci. Mani interesēja visas sociālās zinātnes, labi padevās svešvalodas un aicinājums uz tieslietām, šķiet, bija ielikts šūpulī.

Mērķtiecīgi ejot uz nosprausto mērķi, 2012. gadā iekļuvu Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes budžeta grupā. Apzinoties, ka studiju uzsākšana nozīmē arī patstāvīgu gaitu uzsākšanu, meklēju iespējas iegūt stipendiju, kas ļautu man šo uzdevumu veiksmīgi īstenot, tādējādi atvieglojot arī slogu vecākiem un mazajiem brāļiem. Tā uzgāju Vītolu Fondu un Fonda paspārnē izveidoto Matīsa Kukaiņa stipendiju.

Par Matīsu Kukaini zināju tikai to, ka biju viena no pirmajām viņa stipendiātēm un ka viņš ir jurists, kas dzimis ārzemēs, taču pārcēlies uz Latviju un nodibinājis šeit savu advokātu biroju. Jutos ļoti pateicīga Vītolu Fondam un Matīsam Kukainim – bez šiem cilvēkiem patstāvīgu gaitu uzsākšana noteikti būtu bijusi daudzkārt grūtāka.

Studiju laikā Latvijas Universitātē aktīvi piedalījos dažādās ārpusstudiju aktivitātēs un pat pārstāvēju Universitāti ar komandu trīs starptautiskās tiesas procesa izspēlēs – cilvēktiesību, Eiropas Savienības tiesību (te lieti noderēja iegūtās franču valodas zināšanas) un mediju tiesību jomā. Paralēli studijām 2014. gadā uzsāku darba gaitas arī zvērinātu advokātu birojā Rīgā.

Matīsa Kukaiņa stipendiju saņēmu bakalaura studiju laikā, un tas ļāva man veiksmīgi un nu jau patstāvīgi turpināt studijas maģistrantūrā un iegūt jurista kvalifikāciju. Pēc maģistrantūras pabeigšanas Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē akadēmiskās gaitas vēl tomēr gribēju turpināt. Īpaši interesantas man vienmēr bija šķitušas visai kompleksās Eiropas Savienības tiesības, tādēļ iestājos Eiropas koledžā (College of Europe) Brigē, Beļģijā, kur ieguvu otru maģistra grādu ar specializāciju Eiropas Savienības tiesībās.

Pēc studiju pabeigšanas vēlējos atgriezties Latvijā un pielietot iegūtās zināšanas praksē, vienlaikus nezaudējot saikni ar pasauli un Eiropas Savienību, kurā Latvija arvien vairāk integrējas. Uzreiz pēc studijām uzsāku darbu aviācijas nozarē, un šobrīd jau trešo gadu esmu juriste nacionālajā aviokompānijā airBaltic. Darbs aviācijā ir dinamisks un aizraujošs, turklāt ar pievienoto vērtību – Latvijas savienojamība ar pārējo pasauli globalizācijas laikmetā ir īpaši svarīga, un tieši aviācijas nozare kā viens no ekonomikas stūrakmeņiem spēj to nodrošināt.

Pašreiz kopā ar dzīvesbiedru dzīvojam Rīgā un domājam par ģimenes dibināšanu. Paralēli darba gaitām mani hobiji ir joga un aktīvs dzīvesveids, pašizziņa un pasaules izziņa, kultūra un ceļošana. Katru brīvu brīdi cenšos pavadīt pie jūras vai mežā. Tuvā nākotnē mēs vēlētos pārcelties tālāk no galvaspilsētas, lai būtu tuvāk Latvijas skaistajai dabai un turpinātu reģionu attīstību.

Vītolu Fonds un Matīsa Kukaiņa stipendija man ir devusi fantastisku atspēriena punktu patstāvīgu gaitu sākumā un esmu pārliecināta, ka Fondam un tā ziedotājiem ir bijusi un būs tikpat liela nozīme arī citu jauniešu dzīvēs. Arī pati nākotnē labprāt vēlētos atbalstīt kādu jaunu Latvijas studentu un dot atpakaļ to, kas man pašai tik ļoti palīdzēja. Redzot, cik daudz gudru, jaunu un izglītotu cilvēku ir Latvijā, manās acīs Latvijas nākotne rādās pavisam gaišās un cerīgās krāsās.“

Matīsa un Līgas stipendiāte Kristīne ir tik pat fantastiska, cik fantastiski ir viņas ziedotāji. Viņa arī liekas, ka sekos Matīsa pēdās un dienās kļūs par ievērojamu tieslietu eksperti. Ko var zināt, ir ļoti iespējams, ka mums ir bijusi izdevība iepazīties ar vienu no nākošajām Latvijas tieslietu ministrēm. Tas būtu brīnišķīgi!

Astrīda
Laikrakstam „Latvietis“