Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Senioru saietā stāsta par Latviju

Uzstājās Ivars Štubis

Laikraksts Latvietis Nr. 518, 2018. g. 6. okt.
Ingrīda Biezaite -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv
LatviesuCiems

Dziesmu svētku gājiens. FOTO Markus Saltups.

11. septembra Senioru saietā Melburnas Latviešu ciema Lielajā zālē uzstājās Ivars Štubis. Saiets bija labi apmeklēts un sanākušie klausījās ar lielu interesi. Ivars pastāstīja par piedzīvojumiem un izjūtām savā Latvijas apciemojumā – Dziesmu un Deju svētku laikā. Pieminēja, kādās vietās bija uzstājies un paskaidroja, kāpēc tik svarīgi katram no mums ir balsot gaidāmajās 13. Saeimas vēlēšanās, kuras notiks šā gada 6. oktobrī.

Ierašanās

Ivars stāstu iesāka ar piedzīvojumu, kad Rīgas lidostā nevarēja sagaidīt savu ģitāru, vaicājot darbiniekiem pēc 45 minūšu gaidīšanas, skanēja izvairīgas atbildes, ka neviens neko nezin un visticamāk, ka ģitāra ir kaut kur Ķīnā vai Amsterdamā. Tā trīs dienas zvanot uz lidostu, neviens neko nevarēja pateikt par nozudušo mūzikas instrumentu, līdz ceturtā dienā bez kādas iepriekšējas pieteikšanas, kurjers to ielika Ivara rokās, neprasot nevienu personas apliecinošu dokumentu.

Tas nozīmēja, ka visi iepriekš iecerētie koncerti varēs notikt, un bija laiks nelielai atpūtai, ko Ivars izmantoja, dodoties nosvinēt Jāņus kopā ar draugiem, kas kuplā skaitā bija atbraukuši no Austrālijas. Jāņu svinēšanai jaunieši bija izvēlējušies Dzegužkalnu, kas atrodas Rīgas apkaimē. Šeit uzstājās daudz un dažādas folkloras grupas. Staba galā dega milzīga lāpa, svaigais alus atsvaidzināja, un, lai arī ļaužu bijis papilnam, ļoti omulīgā gaisotnē jaunieši sagaidīja rīta gaismu un izbaudīja vasaras saulgriežus Latvijā!

Darbs

Pirmā vieta, kur Ivars uzstājās bija Daugavpils, kur viņš ģitāras pavadījumā dziedāja dažādas tautas dziesmas, oriģinālās un arī Latvijā populārās. Koncerta apmeklētāji bijuši dažādu tautību – gan latvieši, gan krievi; sanākušie uzņēmuši Ivara dziedājumu ar interesi un prieku.

Tad pienāca Dziesmu un Deju svētku laiks, kas mijās ar lielu darbu, negulētām naktīm un spilgtiem emocionāliem pārdzīvojumiem. Ivars turpina: „Gājiens ilga visu dienu. Tajā piedalās vairāk nekā 1900 kolektīvu no visiem Latvijas novadiem un ārzemēm. Ivars Cinkuss izvēlējās soļot kopā ar mums, kori Veseris, jo tas bija viņa – ārpus Latvijas izlolotais darbs. Emocijas nevar aprakstīt, kad ej un malā stāvošie cilvēki māj sveicienus un sauc: „Lai dzīvo ķengurzeme! Nāciet mājās, Nāciet mājās!“

Tad sekoja daudz un dažādi koncerti dažādās vietās. Korim Veseris bija sarunāts uzstāties Rīgas centrālajā bibliotēkā. Skatītājiem bija paredzētas 30 vietas. Mēs mēģinājām iebilst, ka tas ir par maz, bet mūs neviens neklausīja. Kad sākām uzstāšanos, tad zālē bija ieradušies apmēram 200 klausītāju, kā vēlāk mums pastāstīja, ka tas esot Rīgas centrālās bibliotēkas sarīkojumu apmeklētāju rekords!“

Ivars pastāstīja, cik skaista bija aleja līdz Mežaparkam; rādītajās bildēs redzami daudzi plīvojoši Latvijas karogi; tie esot bijuši vesels 100! Tā vairākas dienas bija jāmēro ceļš uz mēģinājumiem pa skaisti izrotāto aleju. Mēģinājumos pagāja garas stundas karstumā un saulē. Dalībnieki nesūdzējās, bija izturīgi, jo ilgi bija gaidījuši šo kopīgo sadziedāšanos. Šajos Dziesmu svētkos dalībnieki bija sabraukuši no visas plašās pasaules. Austrāliju pārstāvēja Adelaides koris, Sidnejas vīru koris, no Melburnas vīru koris Veseris, koris Daina, apvienotais koris Atbalsis, un bija ieradies neliels koris no mūsu kaimiņzemes Jaunzēlandes.

Tad Ivars pastāstīja par Dziesmu svētku dalībnieku sadzīves daļu. Ēdināšana bija ļoti laba. Dalībniekus baroja sātīgi un garšīgi. Kādu dienu bija kotletes, citu pat cūkgaļas cepetis. Varēja vien pabrīnīties, kā var paēdināt 16 tūkstošus dalībnieku. Mēģinājumu laikā bija stingri noliegts dzert stiprākus dzērienus. Pie auksta alus varēja tikt uzreiz pēc mēģinājuma, kad pēc garā nogurdinošā darba atvēra alus telti!

Noslēguma koncerts

Tā kā dalībnieku bija ļoti daudz, tad visiem koristiem pirms uzstāšanās bija jāstāv kolonnās, un katram dalībniekam bija ierādīta vieta, lai neveidotos sajukums, kāpjot tribīnēs. Diemžēl, ar visu to, uzkāpšanas brīdī veidojās sastrēgumi, jo daudzi dalībnieki nebija nākuši uz mēģinājumiem, ieradušies vien uz Noslēguma koncertu un nezināja savu vietu. Tas mazliet skumdināja, bet kopīgo prieku par gaidāmo sadziedāšanos gan neaizēnoja. Runājot par emocionāliem brīžiem, visvairāk saviļņoja mirklis, kad dziedot Karoga dziesmu goda sardze estrādē uzvilka milzīgi lielu Latvijas karogu. Spēka un vienotības sajūta bija, dziedot Lauztās priedes, kura ir sarežģīta dziesma un pēc skatītāju lūguma kori nodziedāja divas reizes.

Neaizmirstams skats bija, kad kori dziedāja Piena ceļš, tad dziedājumu pavadīja daudz gaismas stari debesīs, iezīmējot zvaigžņu ceļu un gaismas pili.

Pēc Noslēguma koncerta visu nakti turpinājās sadziedāšanās, no kuras pēdējie dalībnieki, tramvajā skaļi dziedot, mājās brauca sešos no rīta.

Tad Ivars pastāstīja, ka skaists un ļoti vienojošs brīdis bija apmeklējot dejotāju Lieluzvedumu Māras zeme, kad noslēgumā teicējs Kaspars Zvīgulis citēja Jāņa Lejiņa dziļdomīgos vārdus no grāmatas Zīmogs sarkanā vaskā, un tad šīs dzejoļa rindas skaļi un izjusti nolasīja: „Es negribu, lai mūsu ļaudis jebkad tup uz ceļiem svešinieku priekšā un pielūdz svešus dievus. Bet, ja reiz viņus tomēr piespiež tā rīkoties, lai viņi tad atkārto vien iemācītas, tukšas skaņas. Neviens saimnieks visu sēklu neber vienā vietā, tev pieder druva, mums lai tiek pa graudam. Tev pieder jūra, dod katram pa pilienam. Katrs piliens ir un paliek ūdens, kaut arī tas nezina, ka nācis no jūras. Sadaliet savu lielo gudrību mazos pilienos un dodiet katram tik, cik viņš spēj paņemt. Saceriet spēka un likumu dziesmas, iejauciet tās starp ikdienā dziedamām kā ieraugu abrā. Saceriet cerību pasakas, ko vakaros stāstīt bērniem. Prāts varbūt nesapratīs, bet sirds jutīs un atcerēsies. Svešiem tās būs blēņu dziesmas, bet savējiem – spēka un cerību vārdi.“

Ivara paša koncerti

Tad Ivars sniedza intervijas radio un turpināja savu koncertu tūri dažādās Latvijas vietās, krodziņos, LU Botāniskajā dārzā, bērnu namā un veco ļaužu mītnē. Visur tika laipni uzņemts un ieguva daudz iespaidu un pārdomu, par ko vairāk stāstīs 20. oktobrī Daugavas Vanagu mītnē.

Gaidāmās Saeimas vēlēšanas

Ivars mudināja visus iet vēlēt 13. Saeimas vēlēšanās, kas notiks sestdien, 6. oktobrī. Vēlēšanu iecirknis būs atvērts no plkst. 7 rītā līdz plkst.20 Melburnas Latviešu namā, 3 Dickens St., Elwood.

Iepriekšējā statistika rāda, ka tikai 27% ārzemēs dzīvojošie latvieši iet vēlēt, bet jāsaprot, ka katra balss ir svarīga Latvijas nākotnei, un, izdarot izvēli, būtu svarīgi iepazīties ar politisko programmu, saprast, kas ir šie cilvēki, par kuriem dodamies balsot un paskatīties, vai izraudzītā partija pēc statistikas datiem (prognozēm) varētu pārsniegt 5% barjeru, lai tiktu nākamajā Saeimas sasaukumā!

Paldies Ivaram par skaistajām bildēm un interesanto stāstījumu!

Ingrīda Biezaite
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI






Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com