Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Māra Branča skatījums

Grandiozās Baltu vienības dienu svinības Jelgavā

Laikraksts Latvietis Nr. 518, 2018. g. 6. okt.
Māris Brancis -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Skats no izstādes: Inita Vilks, Egils Skuja. FOTO Māris Brancis.

Linda Freiberga glezno. FOTO Māris Brancis.

Piemiņas plāksne Ģ. Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzeju četriem tās audzēkņiem, kuri 1918. gada februārī parakstīja Lietuvas neatkarības deklarāciju. FOTO Māris Brancis.

Katru gadu 22. septembrī Latvija un Lietuva svin Baltu vienības dienu. Pēc 14. gs. Livonijas ordeņa hronista Vartbergas Hermaņa ziņām 1236. gada 22. septembrī notika Saules kauja, kurā Zobenbrāļu ordenis cieta ārkārtīgi smagu sakāvi, nekad neatgūstot bijušo spēku un ietekmi.

Vācu krustneši ap 1230. gadu bija nostiprinājušies Daugavas zemēs, kur mita lībieši un latgaļi. Zemgalē viņu ietekme nesniedzās tālāk par Mežotni. Pāvests Gregors IX 1236. gadā izdeva bullu, kurā uzdeva krustnešiem iekarot un kristianizēt teritoriju līdz Nemunai. Ap 3000 vīru lielais karaspēks iebruka zemgaļu un žemaišu zemēs, pamatīgi tās izpostīja un uzvaras jūsmā devās atpakaļ. Taču viņus staignā vietā pārsteidza 4000 – 5000 zemgaļu un žemaišu karaspēks žemaišu kunigaiša Vikinta vadībā un sakāva iekarotājus.

Diemžēl joprojām nav vienotības par Saules kauju vietu, taču būtiskāks ir abu tautu apvienotā karaspēka pirmā uzvara pār ienaidnieku, kas deva ticību saviem spēkiem nākotnē. Kopš 2000. gada Baltu vienības dienu atzīmē pārmaiņus vienā no abu valstu pilsētām. Šogad bija pienākusi kārta Jelgavai.

Šai dienai pilsēta sāka gatavoties kopš pagājušā gada. Par godu šim notikumam jau vasaras sākumā Jelgavas un Šauļu mākslinieki satikās Jelgavas Mākslinieku biedrības rīkotajā plenērā Staļģenē. Tā bija Kurzemes un Zemgales hercoga domēne. Pašreizējais muižas komplekss veidojies 18. gs. beigās, bet muižas pils celta 1797. gadā pēc arhitekta Severina Jensena projekta, kurš ir arī Jelgavas Acamedia Petrina autors. 16 mākslinieki krāsās iemūžināja apkārtnes glezniecisko dabu – Zemgales plašos līdzenumus, senu zemnieku saimniecību kokos ieslīgušos ēku pudurus, Staļģenes muižas romantisko parku un Lielupes rāmo plūdumu un ēnainos līčus. Daļu paveiktā gleznotāji rādīja izstādē, ko 22. septembrī atklāja Ģ. Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejā.

Šajā dienā Jelgavas Svētās Trīsvienības baznīcas tornī vēra vaļā lietuviešu daiļamatu meistares Jūlijas Daņiļauskienes (Daniliauskienė) (1926-2009) papīrgriezumu izstādi. Latvijā šī tehnika nav zināma. Protams, kopš skolas laikiem esam griezuši sniegpārsliņas un daždažādas cakas, senākos laikos saimnieces izgrieza bufetes plauktu papīra dekorējumus, ja nebija izšūti raksti, taču kā pastāvīgs mākslas izteiksmes veids Latvijā neeksistē, vismaz luterāniskajā daļā. Mums nav pat šim daiļamatniecības veidam savs vārds. Turpretim Lietuvā, Baltkrievijā, Ukrainā un citās zemēs papīrgriezumi ir plaši izplatīti.

Papīrgriezumiem Jūlija Daņiļauskiene pievērsās, būdama līdz ar vecākiem 1941. gadā izsūtīta uz Sibīriju. Viņa dzīvoja Jakutijā un apprecējās ar etnologu Antanu Daņiļausku, kurš mudināja sievu šim mākslas veidam pievērsties arvien nopietnāk, kad viņa bija sākusi no trūcīgā papīra, kāds 20. gs. 50. gados bija pieejams tālajā Sibīrijā – patiesībā no jakutu grāmatām, griezt zvaigznes un citus rotājumus savām meitām par prieku. Tā maz pamazām lietuviete apguva šo tautas mākslas veidu. 1956. gadā atgriezdamās dzimtenē, Jūlija Daņiļauskiene turpināja griezt dažādus sižetus un ornamentus, iegūdama atzinību ne tikai Lietuvā, bet arī citās valstīs, kur tika rādīta dažādi tautas amatniecības izstrādājumi. Pēc viņas nāves viss mantojums nonācis Šauļu muzejā Aušra, labprāt rīkojot izstādes, arīdzan līdz oktobra beigām Jelgavā apmeklējamo.

Papīrgriezumi ir ārkārtīgi smalki, izraisot apbrīnu par meistarienes spēju gan izdomāt tēmas, gan izgriezt tik izsmalcinātus rakstus un sižetus. Viņa tos izgrieza no melna papīra, kuru pēc tam ārkārtīgi rūpīgi uzlīmēja uz cietāka balta pamata. Arī tas ir filigrāns darbs. Brīžiem Jūlija Daņiļauskiene izgrieza skaistas dekoratīvas ainavas ar ziediem, kokiem, putniem, citkārt viņa izveidoja sarežģītus ornamentus. Parādās arī darbi ar reliģisku ievirzi, tiesa gan, tie ir ļoti dramatiski pēc sava stāstījuma un iespējams atsauc atmiņa viņas un visas tautas piedzīvoto pēdējā gadsimta laikā, tādēļ šie darbi saucas Atmiņas un darinātas 1990. gadā.

Ornamentos atradīsim ļoti tuvus latviešiem rakstus, kas apliecina mūsu tautu izcelsmes tuvību, bet šī izstāde un tās autores dzīve apliecina ko ārkārtīgi būtisku: lai kādi ir apstākļi, bet mūsu tautas neaizmirst savu sākotni, savu pagātni, savas prasmes, savu garu, kas neļauj aizmirst izcelsmi un padoties svešu varu gribai, šajā gadījumā komunistu diktātam. Jūlija Daņiļauskiene atrada iespēju pretoties garīgajai verdzībai un saglabāt savu nacionālo garu.

Šī izstāde ir zīmīga arīdzan tādēļ, ka viņas vecaistēvs savulaik bija mācījies Jelgavas ģimnāzijā. Viņa māmiņa, lai palīdzētu dēlam studijās, bija uz mācību laiku pārcēlusies uz Jelgavu un šeit arī mirusi. Viņas kapa vieta nav zināma.

Ja jau pieminēta Jelgavas ģimnāzija un tās audzēkņi, tad Baltu vienības dienā pie ēkas, kur atradās Mītavas ģimnāzija, kā to joprojām sauc Lietuvā, bet mēs tagad to zinām kā Academia Petrina un Ģ. Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzeju, tika atklāta piemiņas plāksne četriem tās audzēkņiem, kuri 1918. gada februārī parakstīja Lietuvas neatkarības deklarāciju, un tie ir Kazimiers Bizausks, Vlads Mirons, Jons Smilgevičs un Antans Smetona.

Savukārt pie Jelgavas Bezvainīgās Jaunavas Marijas Romas katoļu katedrāles tika atklāta piemiņas plāksne Lietuvā dzimušajam prelātam Kazimiram Jasenam (1867-1950), kurš 1906. gadā šo baznīcu uzcēla. Viņš bija mācījies Jelgavas klasiskajā ģimnāzijā, 1902. gadā sāka kalpot Jelgavā un uzsāka baznīcas celtniecību. Viņš strādāja arī par skolotāju, mācīdams lietuviešu valodu ne tikai Jelgavā, bet arī Latvijas universitātē, dibināja un vadīja lietuviešu katoļu jauniešu biedrību, sarakstīja Pasaules mākslas vēsturi trīs sējumos un daudzus rakstus, saņēma abu valstu augstākos apbalvojumus. Jāpiebilst, ka Jelgavā joprojām dzīvo viņa brāļa Simona mazdēli Fēlikss un Leopolds ar ģimenēm.

Ar to jau svētki nebeidzās, taču visu neaprakstīsi. Vēl daži būtiski notikumi. Lūk, pie Jelgavas Svētās Trīsvienības torņa bija iespēja noskatīties etnogrāfisku uzvedumu Kāzas, ko rādīja Šauļu folkloras kopa Reda, stāstot kāzu tradīcijām Lietuvā 13. gadsimtā. Savukārt Jelgavas folkloras kopa Dimzēns aicināja pavērot zemgaļu mičošanu.

Pasta salā divas nedēļas divi latviešu un viens lietuviešu tēlnieks – Māris Gailis, Gundars Kozlovskis un Tautvils Poviļonis (Tautvilas Povilionis) – strādāja pie kopīgas koka skulptūras Vēja zirgi. Tos cirta no resniem koku stumbriem, kuri bija auguši Driskas krastā. Tēlniekus pārsteidza tas, ka viņi uzdūrās uz resnām kaltām naglām, tātad tās tur bija iedzītas vismaz pagājušā gadsimta sākumā.

Vienlaikus Pastā salā pieci keramiķi no abām valstīm darināja četras šamota skulptūras. Sanita Ābelīte savu darvu nosauca par Saulesmeitu un attēloja tautu meitu ar raksturīgo kroni, Aleksandrs un Mārīte Djačenko – par Atbalsi, Irēna Šļuželiene (Irena Šliužaliene) no Šauļiem izveidoja darbu ar nosaukumu Mūsu jūra, kamēr Viļus Šļuželis (Vilius Šliuželis) savā veidojumā Mantojums atcerējās trīs baltu tautas ar tām raksturīgiem ornamentiem – lietuviešus, latviešu un prūšus. Ar šo skulptūru uguns šovu noslēdza Baltu vienības dienu Jelgavā.

Jāatzīmē, ka pirms šī notikuma kultūras namā Jelgavas kamerorķestris un Ventspils jauktais koris Aigara Meri vadībā, kā teicējai piedaloties komponista mātei un aktrisei Zanei Jančevskai, atskaņoja Jēkaba Jančevska oratoriju No letu zemes. Izcilais skaņdarbs un izpildījums bija tik lielisks, ka izraisīja vismaz desmit minūšu jelgavnieku un svētku viesu aplausus. Ne mazāk atzinības ieguva arī Raita Ašmaņa Jelgavas bigbends un solisti Daumants Kalniņš un viesis no kaimiņu valsts Martins Kavaļausks (Martinas Kavaliauskas).

Nākamgad Baltu vienības diena notiks Lietuvas pilsētā Birži.

Māris Brancis
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com