Ērika Ešenvalda „Plejādes“

Palielināt / Enlarge

Priekšā no kreisās: Karloss Kalmārs, Ēriks Ešenvalds. FOTO Publicitātes foto.

Trešdien, 20. jūnijā, Čikāgā notika komponista Ērika Ešenvalda jaunā opusa The Pleiades (Plejādes) pasaules pirmatskaņojums.

Jaundarbu pasūtīja Grānta Parka mūzikas festivāls, un Džeja Pritckera āra paviljonā to pirmatskaņoja festivāla koris un simfoniskais orķestris diriģenta Karlosa Kalmāra (Carlos Kalmar) vadībā. Otrs atskaņojums notika 22. jūnijā.

Chicago Tribune kritiķis Džons fon Reins (John von Rhein) rakstā „Sirsnīgais „The Pleiades“ debešķīgais pirmatskaņojums Grānta Parka mūzikas festivālā,” saka: „The Pleiades ir jaunākais pienesums Baltijas valstu valdzinošās mūzikas straumē, kurā Ešenvalds, iespējams, izceļas kā pasaules karstākais jaunais kormūzikas autors. Viņa popularitāti nav grūti izskaidrot, ņemot vērā viņa kora un orķestra rakstības skaidrību un absolūto skaistumu. Viņa kordarbu klusais garīgums vējo kaut kur starp misticismu un panteismu.

Tas viss uzskatāmi atklājas arī „Plejādēs“, četrdaļīgā, prologa un epiloga ielogotā 30 minūtes garā darbā, kuru iedvesmojis tāda paša nosaukuma zvaigznājs un tā rosinātie senie Ziemeļamerikas un Dienvidamerikas iedzimto cilšu – zuni, inuītu, pūnī un nezpersu – mīti. Ešenvalds raksta iejūtīgi un arī ar dziļu izpratni par to, kā likt lietā kora balsis, lai iespējami spilgti atklātu teksta smalkākās nianses, pāri tikpat izsmalcinātai un krāsainai orķestra paletei.

Pat ja viņa mūzikas tonālā un harmoniskās valodas ziņā konservatīvā idioma reizumis atsauc atmiņa kolēģus – kormūzikas autorus Eriku Vitakru un Mortenu Lauridsenu, tomēr viņa mūzikas balss ir nepārprotami viņa paša, un visuzrunājošākais viņa mūzikā ir tās sirsnīgums.“

Chicago Tribune recenzents pauž pārliecību, ka Ērika Ešenvalda jaundarbu noteikti vēlēsies atskaņot daudzi Amerikas kori. Arī tāpēc, ka tieši tolaik Čikāgā notika organizācijas Chorus America nacionālā konference, un vairāki simti tās delegātu bija klāt The Pleiades pirmatskaņojumā.

Ēriks Ešenvalds par jauno skaņdarbu un tā iedvesmas avotiem ir teicis: „Plejādes jeb Sietiņš ir viena no nedaudzajām ar neapbruņotu aci novērojamām vaļējām zvaigžņu kopām, kādēļ pasaules tautu folklorā par to rodams bagāts mantojums. Sengrieķu mitoloģijā tās simbolizēja titāna Atlanta septiņas meitas, havajieši tās dēvē par septiņām mazām acīm, Jaunzēlandes maori tās sauc par Matariki – māti un viņas sešām meitām. Arī latviešu dainās minēts: „Sietiņš nogāja, auseklis uzlēca...““

Grānta Parka Mūzikas Festivālā, kas tika aizsākts Lielās depresijas laikā 1931. gadā, ik vasaru notiek klasiskās mūzikas koncerti, un tas joprojām ir vienīgais bezmaksas koncertu festivāls ASV. Festivālā viesojušies tādi mākslinieki kā Mario Lanca, Ārons Koplends, Leonards Bernstains, Daniels Barenboims, Kšištofs Pendereckis un citi.

Ināra Jakubone
Latvijas Mūzikas informācijas centrs