Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Dzejnieka Voldemāra Zariņa atgriešanās

Voldemāra Zariņa (1917 – 1981) dzejas krājums „Jāizdomā brīvība“

Laikraksts Latvietis Nr. 499, 2018. g. 16. apr.
Ieva Nikoleta Dāboliņa -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv
Zarins

Voldemārs Zariņš. FOTO no Ievas Nikoletas Dāboliņas personīgā arhīva.

Aprīlī izdevniecībā Pētergailis nāk klajā rakstnieces Noras Ikstenas sastādītais Voldemāra Zariņa (1917. – 1981.g) dzejas krājums Jāizdomā brīvība.

Rakstniece savu darbu ieguldījusi kā sirds ziedojumu un ievadā raksta: „Man Voldemāra Zariņa dzejas lasīšana ir kā dziedināšana. Pa visu tumšo laiku, ko pārdzīvojis, cilvēks paliek garīgi spēcīgs un tīrs. Cauri nežēlības un šausmu labirintiem viņš izved mūs pie mīlestības, dzimtenes un dzejas spēcinošā avota. Mums – 21. gadsimta bērniem – ir grūti iedomāties, ko nozīmēja apcietinājuma un ieslodzījuma pārbaudījumi, kā bija dzīvot atstumtam un aizliegtam. Kā bija visu mūžu rakstīt dzeju un gaidīt, ka tā nonāks pie tautas, kurai tā veltīta. Uz šī fona mūsu gaušanās par šodienas dzīves netaisnībām patiesi ir tikai nieki... Bet šī dzeja nav tikai laikmeta liecība. Tā ir augstas raudzes lirika, kurā dzīves pamatvērtības iemirdzas grodas valodas gaismā. Gods, sirdsapziņa, cieņa, uzticība – vārdi, kuru nozīmi tik bieži piemirstam.“

Ieslodzījumā Voldemārs Zariņš bija neapstrīdama autoritāte. Viņa domas un atzinumu par sarakstīto ar bijību gaidīja arī divi citi Mordāvijas lēģeros turētie latviešu dzejnieki Knuts Skujenieks un Gunārs Freimanis. Dzejnieks, kuru lēģerī sauca par Balto tēvu, izglītoja un iedvesmoja jaunāko brīvības cīnītāju paaudzi, tai skaitā Gunāru Astru, Juri Ziemeli, Bruno Javoišu un citus. Bez viņa ietekmes, visticamāk, nebūtu radies Gunāra Astras Pēdējais vārds, kas skaļi izskanēja brīvajā pasaulē.

Visus gadus līdz Latvijas brīvības atjaunošanai Voldemāra Zariņa dzeja bija pazīstama šaurā domubiedru lokā un tika izplatīta galvenokārt rokrakstos. Arī atjaunotās valsts pirmajās desmitgadēs Voldemārs Zariņš bija un palika neērts. Daži dzejoļi publicēti Atmodas laikā žurnālā Avots (1989. gada 10. numurā), laikrakstā Pilsonis un citos nenozīmīgākos izdevumos.

Dzejas krājuma Jāizdomā brīvība atvēršana paredzēta 12. jūnijā bijušās VDK ēkas pagalmā. Grāmatas izdošanu ar 1700 EUR lielu budžetu atbalsta VKKF; 500 EUR dotāciju paredzējusi arī Nacionālā Apvienība, vēl vajadzīgi aptuveni 1500 EUR tipogrāfijas izdevumiem.

Ja Voldemāra Zariņa dzeja jūs ir uzrunājusi, lūdzu līdz 15. aprīlim ziedot šim mērķim:

Finansiāls atbalsts Noras Ikstenas sastādītā Voldemāra Zariņa dzejas krājuma Jāizdomā brīvība izdošanai.

SIA PĒTERGAILIS
Reģ. Nr. 40003005936,
A/S SEB BANKA Rīdzenes filiāle
SWIFT kods UNLA LV22
Konts LV64UNLA0002005467378

Visi ziedotāji ar pateicību tiks pieminēti grāmatas sākumā un varēs saņemt ziedojumam atbilstošu skaitu grāmatas eksemplāru (vienas grāmatas izdošana maksā 7,5 EUR).

Ieva Dāboliņa
Laikrakstam „Latvietis“


Ir laikmeta domas
un ir
laikmeta iedomas.

Laikmeta domas
ir šīs:
taisnības uzvara, atbrīvošanās,
torņu smailes karoga zīdā
sarkanā, sarkanā, sarkanā.
Pagātnes tulkojums, apvāršņu gaisma,
spēks, drošums un miers
visiem, visiem, visiem.
Tādas ir
laikmeta domas.

Laikmeta iedomas
šīs:
Mums vajag

savas valsts –
latviskas,
neatkarīgas,
no svešiem tīras
latvju zemes

mums vajag

kā maizes,
kā ūdens,

kā gaisa,
bez kā
dzīvais viss akmenī vēršas.

Mēs nevaram paciest

sasietu domu,
nokautu vārdu,
pūstošu garu,
uztieptu gaitu,
spiegu un glūnu tīklus

mēs nevaram paciest.
Tādas ir laikmeta iedomas.

Ar iedomām sirgstošie!
Jūs dziedēs
Mordovija
ar dzeloņdrāšu
terapiju.



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com