Viesis no Latvijas

Palielināt / Enlarge

Pauls Raudseps Latviešu ciemā Melburnā. FOTO Daila Piksone.

Trešdien, 17. janvārī, Melburnas Latviešu ciemā viesojās žurnālists no Latvijas – Pauls Raudseps.* Viņš dzimis un audzis Amerikā, bet dzīvo Latvijā jau kopš deviņdesmito gadu sākuma. Kupli apmeklētā priekšlasījumā viņš pastāstīja gan par savu pieredzi žurnālistikā Latvijā, gan dalījās ar pārdomām par Latviju šodien.

Pauls beidzis Hārvarda universitāti ar bakalaura grādu krievu un padomju studijās (Russian and Soviet Studies). 1990. gadā viņš devās uz Rīgu, lai strādātu Tautas frontē. Tur viņam ar domubiedriem radās ideja, ka Latvijai nepieciešama Rietumu tipa avīze, un rezultātā 1990. gada novembrī sāka iznākt laikraksts Diena. Līdz 2000. gadam Pauls Dienā atbildēja par ziņu bloku, bet pēc 2001. gada par komentāru lappusi. Dienas iedibinātie žurnālistikas ētikas principi, tā stingrais atbalsts Latvijas Rietumu virzībai un tā politiskā neatkarība un pētnieciskā žurnālistika nodrošināja, ka daudzus gadus tas bija Latvijas vadošais laikraksts.

Diemžēl ekonomiskās krīzes laikā zviedru mediju koncerns Bonnier, kurš gadu gaitā bija uzpircis lielāko daļu laikraksta izdevēja akciju, Dienu pārdeva vietējiem oligarhiem. Kopā ar vairāk nekā 20 citiem žurnālistiem Pauls Dienu atstāja un kopā ar domubiedru grupu dibināja nedēļas žurnālu Ir, lai Latvijā saglabātos vismaz viens politiski neatkarīgs drukas izdevums. Ir iznāk jau gandrīz astoņus gadus un ir spējis pierādīt, ka šāds neatkarīgs, kvalitatīvs žurnāls Latvijai ir nepieciešams. 2017. gada vasarā tas publicēja tā saucamās oligarhu sarunas – Aināra Šlesera starp 2009. un 2011. gadu slepeni ierakstītās apspriedes, kurās lasāms, kā politika tiek izmantota, lai vairotu ietekmīgu cilvēku labklājību. Publikācijas izsauca milzīgu rezonansi Latvijas sabiedrībā, un Pauls cer, ka tās liks vēlētājiem rūpīgi pārdomāt, par ko balsot šogad oktobrī gaidāmajās vēlēšanās.

Pauls arī iezīmēja Latvijai svarīgākos šā brīža izaicinājumus. Šogad svinam valsts simtgadi, un tiešām ir ar ko lepoties. Gan Latvijas Republikas izveidošana pirms simts gadiem, gan tās neatkarības atgūšana pirms 27 gadiem ir politiski brīnumi, un Latvija nekad nav bijusi tik turīga un droša kā šodien. Tomēr tikai retais teiktu, ka valstij vairs nebūtu nekādu problēmu. Gan veselības aprūpes, gan izglītības sistēmās nepieciešamas nopietnas reformas, demogrāfiskā situācija izraisa lielas bažas, tieslietu sistēmas trūkumi izsauc daudzos sašutumu.

Taču Latvija ir nonākusi jaunā, kopš neatkarības atgūšanas nebijušā situācijā. Līdz šim daudzas problēmas varējām risināt, meklējot paraugus ārzemēs, kā tas bija laikā, kad iestājamies Eiropas Savienībā un NATO, vai arī apstākļi lielā mērā diktēja risinājumus, kā tas bija ekonomiskās krīzes laikā. Tagadējiem izaicinājumiem risinājumi jāmeklē pašiem, un tiem ir jābūt tieši Latvijas apstākļos sakņotiem, nevis no ārvalstīm atvēstiem un iedēstītiem mūsu zemē. Diemžēl šogad pirmo reizi kopš Latvijas neatkarības atgūšanas pirms vēlēšanām nav saredzama viena spēcīga, rietumniecisku reformu atbalstoša partija. Ir vairākas mazākas partijas, kas pretendē uz šo svarīgo vietu Latvijas politiskajā spektrā, tomēr nav skaidrs, kuras no tām spēs pārliecinoši startēt Saeimas vēlēšanās.

Pauls aicināja visus klātesošos piedalīties vēlēšanās un atbalstīt kādu no partijām, kuras atbalsta godīgu valsts pārvaldību un spēcīgas saites ar Rietumiem. Protams, ir grūti no Austrālijas izsekot visiem Latvijas politikas līkločiem, taču Pauls vērsa uzmanību uz vienu svarīgu atskaites punktu. Maijā beidzas amata termiņš Latvijas galvenā izlūkdienesta – Satversmes aizsardzības biroja – vadītājam Jānim Maizītim. Viņš gan kā ģenerālprokurors, gan kā SAB vadītājs ir pierādījis, ka viņš aizstāv tiesiskumu un valsts drošību, nevis kādus ietekmīgus politiķus vai uzņēmējus. Laikā, kad viņš bija ģenerālprokurors, tika uzsākta ietekmīgā oligarha Aivara Lemberga tiesāšana par korupciju, un kā SAB direktors viņš ir liedzis pieeju valsts noslēpumam vairākiem politiski ietekmīgiem cilvēkiem. Politiķu nostāja Maizīša pārvēlēšanā var kalpot kā atskaites punkts, kas ļaus atsijāt partijas, kuras pirmā vietā liek valsts drošību, no tām, kurām svarīgākās ir sponsoru intereses.

Pauls arī atbildēja uz vairākiem klausītāju jautājumiem, gan par oligarhu sarunās lietoto krievu lamuvārdu nozīmi, gan par to, kā vislabāk saprast, kuriem žurnālistiem var uzticēties, gan par nepieciešamību ārzemju latviešu organizācijām atbalstīt vēstures pētījumus par padomju laiku, gan par simtgades svinību radītajām paliekošajām vērtībām.

Noslēgumā Latviešu ciema pārvaldniece Ingrīda Houka (Hawke) pateicās Paulam par uzstāšanos un uzdāvināja viņam grāmatu Latviešu ciems Melburnā 1986 – 2016.

NN
Laikrakstam „Latvietis“

* http://www.laikraksts.com/raksti/6690