Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Austrālijas latvieši gaida....

...kad būs Austrālijā Latvijas vēstniecība?

Laikraksts Latvietis Nr. 489, 2018. g. 7. janv.
Gunta R. -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Sarīkojuma dalībnieki.

Vēstniece Dace Treija-Masī un goda konsuls Dienvidaustrālijā Valdis Tomanis. FOTO Pēteris Strazds.

Laikam vēl ilgi būs jāgaida, bet kamēr gaidām, būs jāiztiek ar tuvāko vēstnieci Japānā, ar kuru Adelaides latvieši varēja iepazīties Tālavas Mazajā Zālē, 12. decembrī.

Dace Treija-Masī, kurai Latvijas prezidents Raimonds Vējonis š.g. 25. jūlijā pasniedza Latvijas vēstnieces akreditācijas vēstuli, ceļā uz Kanberu iegriezās Adelaidē uz iepazīšanos vakaru. Austrālijas valdība Kanberā viņu akreditēs kā Latvijas pilnvaroto nerezidējošo vēstnieci Austrālijā 14. decembrī.

Uz iepazīšanos bija ieradies, ja tā drīkst izteikties, Adelaides sabiedrības krējums – bijušie un esošie organizāciju priekšnieki un citi sabiedriskie darbinieki – kopā ap 35 cilvēki.

LR goda konsuls Dienvidaustrālijā Valdis Tomanis pastāstīja īsu pārskatu par mūsu viesi, un no tā jau gandrīz vai noreiba galva, jo diplomātiskā laukā Daces kundze strādā jau kopš 1992. gada un ir ieņēmusi vairākus vadošus posteņus dažādos Latvijas Ārlietu Ministrijas departamentos. Vairākos departamentos viņa ir bijusi direktore vai padomniece. Pa kuru laiku viņa ir paspējusi laist pasaulē trīs bērnus, no kuriem jaunākajai ir tikai trīs gadi, turklāt vēl izskatīties tik jauna un vingra, – ir grūti iedomāties. Plašās zināšanas viņa ir smēlusies gan no formālās izglītības, gan praktiska darba ceļā. Augstskolā viņa ir studējusi politiskās zinātnes un angļu valodu, un praktiskās zināšanas guvusi, strādājot Eiropas Savienībā un Āzijas un Āfrikas valstu nodaļā.

Jaunā vēstniece domā apciemot Austrāliju un Jaunzēlandi divas reizes gadā, tikties ar tautiešiem, palīdzēt atrisināt radušās problēmas un tuvināt tautiešus šeit ar tautiešiem dzimtenē. Vēstniecība Tokijā īrē namu, kurā var rīkot lekcijas, diplomātiskas pieņemšanas, koncertus utt., tādā veidā nesot Latvijas vārdu pasaulē.

Galvenā ekonomiskā problēma Latvijā ir darba spēka trūkums; varbūt darba spējīgie latvieši no citām pasaules malām var kaut ko darīt lietas labā? Vēstniecības veicina ekonomisku sadarbību starp Latviju un pārējo pasauli, un šī sadarbība turpina pieaugt.

Tokijā dzīvo 50-80 latviešu, bet latvieši vispār ir Japānā pazīstami, jo no Latvijas ir ciemojušies slaveni mūziķi un kori, un japāņi ir kulturāla tauta, kas tādas lietas prot novērtēt.

Austrālijā un Jaunzēlandē kopā dzīvo vairāk nekā divdesmit tūkstoši latviešu un arvien nāk klāt: daži emigrē no Latvijas, bet citi ir tādi, kas atgriežas pie savām saknēm – latviski vairs nerunā, bet pēkšņi atceras, ka vecaistēvs un vecāmāte runāja citu valodu, dziedāja citas dziesmas un gatavoja citādākus ēdienus. Varbūt atrodas kāda prievīte vai saktiņa. Daudzi tādi atgriežas, izņem Latvijas pasi un turpina interesēties caur vietējo latviešu sabiedrību par saviem senčiem un savu vēsturi. Arī viņu dēļ vēstniecība ir vajadzīga; tādēļ turpināsim cerēt, ka pienāks diena, kad vēstniecība atradīsies Kanberā nevis Tokijā.

Publikai deva iespēju uzstādīt jautājumus, kurus vēstniece veikli atbildēja, un vakars beidzās ar uzkodām un vīnu.

Gunta R.
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com