Krimuldai atklājējas gods

Palielināt / Enlarge

Dziedot himnu. No kreisās: Mārtiņš Šics, viņa mazmeita, Linards Kumskis, Lilija Šica, Diāna Čivle, Mārtiņa Šica mazmeita. FOTO Aina Gailīte.

Palielināt / Enlarge

Krimuldas baznīca. FOTO Aina Gailīte.

25. novembrī, dienas gaismai ieslīgstot rudens krēslas sirmumā, Krimuldā sākās kas neredzēts un nedzirdēts; – tika atklāts festivāls Latvijas Goda aplis, novada trīs goda saimnieki – Lilija Šica, Austris Rāviņš un Linards Kumskis, uzņēma viesus, pat rīdziniekus. Tālāk visu pēc kārtas.

Festivāls Latvijas Goda aplis dod iespēju novadiem svinēt valsts simtgadi gada garumā katru nedēļas nogali citviet, parādot viesiem un priecājoties pašiem par skaisto dabu un darbīgajiem ļaudīm. Katra novada Goda saimnieki uzņems viesus. Pastāstīšu ko redzēju.

Krimuldā, kādreiz to sauca par Kubeseli, esmu bijusi daudzreiz, jo tā ir ļoti skaista vieta ar pilskalniem, neiedomājami līkumoto Runtiņupīti lejā, gravā, Kaupo kapavietu un 1205. gadā dibināto baznīcu, mācītājmāju un blakus tai zvaniķa māju un Lilijas labirintu pļavā pie baznīcas. Braucot no Raganas, jau pa gabalu redzama Krimuldas baznīca un to ne ar vienu nesajauksi, tā ir īpaša, skaista, laipna un aicinoša un vienmēr atvērta. Cik zinu, tad Krimuldas baznīca ir vienīgā Latvijā, kur cilvēks vienmēr var ieiet. Šajā vakarā baznīca, labirints, ceļš pāri tiltiņam garām tējas namiņam, mācītājmāja un tās apkārtne tika saposti svētkiem, un tumsā viss bija izgaismots gan svecēm, gan šo laiku tehnoloģijām.

Šajos svētkos ir viens vienojošs moments gada garumā, tiek pievērsta uzmanība kādam izgaismotam objektam un sanāk tā, ka katru nedēļas nogali kaut kur staro – staro 100. Krimuldā visās takās starp baznīcu un tiltiņu bija sabiruši jāņtārpiņi; atzīšos, es pirmajā brīdī pat skatījos kur likt kāju. Tas tiešām bija iespaidīgi un šai lauku vietai piemēroti. Arī pati daba priecēja acis. Lejā, gravā pirms tumsas klīda balts miglas vāls un viens pat bija iemeties ozola zaros.

Bet kas tad notika mācītājmājā, kurā vēl šajos laikos vienā galā dzīvo Krimuldas draudzes mācītājs Austris Rāviņš un lielākajā daļā darbojas draudze. Tur bija sveču darbnīca (paspēju uzzināt, kā uz sveces var uzlikt vismalkākos rakstus), recepšu grāmatas šķirstīšana, filma Dzimtas stāsti, novada vēsture fotogrāfijās un goda istabā tikšanās ar Goda saimniekiem. Kādu brīdi gaidījām tautas daiļamata meistari, audēju Liliju Šicu, kura aizkavējās, skatoties savu mazdēlu, kamaniņu braucēju Jura un Andra Šicu nobraucienus.

Ienākot Goda saimniecei mācītājmājā, bija sajūta, ka cauri telpām izskrien vēja pūsma; itin visi sakustējās, tas bija tāds dzīvīgums ar nemitīgiem jokiem un ātru runāšanu. Lilijai Šicai ir 97 gadi. Bija mūzika, uzrunas, kopā nodziedāta himna. Bija stāsti par senākiem laikiem, un beigās izrādījās, ka Lilija Šica un mācītājs Austris Rāviņš ir novadnieki no Sēlijas, abi nodzīvojuši ilgus gadus Krimuldā un tikai šajā vakarā to uzzināja.

Novadnieku bija daudz, ne tikai ar mašīnām sabraukuši, bet arī ar pašvaldības organizētu autobusu. Visiem bija iespēja savām acīm redzēt ko tik nebijušu un skaistu. Krimuldas novada pašvaldības vadītājs Linards Kumskis ir visjaunākais Pierīgas pašvaldību vadītājs un visu dara ar guntiņu acīs. Bija padomāts par visiem – gan telpās, gan laukā. Ļoti noderīga bija programmas karte Luīzes Annas Vimbas sirsnīgā izpildījumā.

Novada aktieru lasījumi no tējas namiņa bija dzirdami visā apkārtnē un radīja tādu drošības sajūtu, ka tumsā atradīsi īsto taku. Lilijas labirints ne mirkli nebija tukšs, nemitīga kustība, un skats uz izgaismoto baznīcu un āra krustu bija pasakains. Pati baznīca ļoti askētiska. Biju klāt, kad tika regulēts apgaismojums, un priecājos par iespēju redzēt tik daudz variantu. Baznīcā bija apskatāma arī Turaidas muzejrezervāta izstāde Turaida Indriķa hronikā.

Vēlāk, pēc kontemplatīvā dievkalpojuma viesus priecēja Laura Valtera akustiskais koncerts. Viesus sagaidīja un pavadīja gaismas instalācija Ābols, Krimuldas novada metālapstrādes mākslinieka Ingara Ozolnieka veidots un mākslinieču Irēnas Olekšas un Lienes Kļavas izgreznots. Līvu valodā Turaida nozīmē Dieva dārzs un Krimuldas novada ģerbonī attēloti Dieva dārza deviņi zelta āboli, simbolizējot novada apdzīvotās vietas. Tā ābols ir kļuvis par Krimuldas novada simbolu.

Lai arī redzēju tikai mazu daļu no Latvijas goda apļa pirmatklājēja, Krimuldas novada svētku programmas, iespaids bija paliekošs, un tagad ir interese redzēt, kā to skatīs citi novadi.

Tiem, kas brauks nākošgad uz Latviju, iesaku noskaidrot kurā novadā tai laikā būs šādi godi.

Aina Gailīte
Laikrakstam „Latvietis“