Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Kājām ejot, – šķērsām pāri Latvijai

Adelaides Latviešu biedrības literārā pēcpusdiena

Laikraksts Latvietis Nr. 116, 2010. g. 28. okt.
Gunta R. -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv
ALB

Adelaides Latviešu biedrību

ALBLitAndersons

Greims Andersons. FOTO Pēteris Strazds.

ALBLitAndersone

Anita Andersone. FOTO Kārlis Ātrens.

ALBLit3

No kreisās: Greims Andersons, Anita Andersone, Bruno Krūmiņš. FOTO Pēteris Strazds.

ALBLitPublika

FOTO Pēteris Strazds.

Latvju zeme, dainu vieta
Jūdzēm gara, jūdzēm plata
(Z. Birzniece)

Cik tā gara un cik tā plata, to vislabāk zina Greims Andersons (Graham Anderson), jo šos attālumus ir pēdu pa pēdai ar kājām nomērījis. No Krievzemes robežas līdz Baltijas jūrai, no leišiem līdz igauņu zemei un no tām prūšu robežām (tagad Kaļiņingrada) līdz Kolkas ragam, Greims ir minis latvju zemi pa lauku ceļiem, pa pļavām, pa mežu biezokņiem, kur reizēm trūka pat iemītas takas. Jā, šis austrālietis, Viktorijas Apgabaltiesas (County Court) tiesnesis ir redzējis vairāk no Latvijas nekā lielākā daļa pašu latviešu, par ārzemju latviešiem nemaz nerunājot.

Par saviem piedzīvojumiem, Latvijas zemi staigājot, Greims pastāstīja Adelaides Latviešu biedrības rīkotajā literārā pēcpusdienā 24. oktobrī. Nelielā ALB zālīte bija stāvgrūdām pilna, tā ka vēlāk atnākušiem klausītājiem vajadzēja meklēt papildus krēslus. Pilnīgi neredzēta drūzma šādā sarīkojumā. ALB priekšnieks Bruno Krūmiņš, iepazīstinādams ar Melburnas viesiem, izteica pārliecību, ka Greims laikam ir visveselīgākais cilvēks dienvidu puslodē, un viņa ārsts, vislaimīgākais cilvēks pasaulē, jo staigāšana ir tik ļoti labvēlīga visam organismam, tātad Greims ir paraugpacients! Tālstaigāšanu sācis studiju laikā un turpina vēl šodien. (Tas atgādina joku: Sešdesmit gadu vecumā mana vecā māte veselības dēļ sāka staigāt. Pirms pāris dienām, viņai palika astoņdesmit seši gadi, un man nav ne jausmas, kur viņa atrodas!)

Greims piekopj t.s. krosa (cross country) staigāšanu, t.i. viņš izvairās no lielām šosejām. Viņš esot dažus kilometrus gājis pa lielceļu, kas savieno Rīgu ar Krieviju, bet lielā satiksme, sevišķi smagās kravas mašīnas, drīz vien viņu pārliecināja, ka šādā veidā dzīvību apdraudēt nav prāta darbs. Staigāt pa lauku ceļiem un caur mežu ir patīkamāk un mierīgāk, ja vien var ignorēt odu un dažādu knišļu mākoņus. Bez tam – daudz vairāk redz no zemes skaistuma un sastop interesantus cilvēkus. Tā, piemēram, Zaubē gadījās redzēt 600 gadus vecu ozolu un citā vietā, pamestu krievu raķešu bāzi aplūkodams, Greims iepazinās ar citu tūristu – krievu, kurš, izrādījās, bija šai bāzē strādājis krievu laikā, un varēja viņam daudz ko parādīt un izskaidrot (tikai gan krieviski, ko Greims nesaprot!) Lai neapmaldītos, Greims lieto smalki izstrādātu armijas veida karti; modernā GPS sistēma, pa mežu staigājot, neder.

Tikai vienu vienīgu reizi, pirmā pārgājienā no Krievijas līdz Baltijas jūrai, (apm. 475 km.) Greimam likās, ka nokostais kumoss ir par lielu, un gribējās atmest ar roku un braukt mājā. Visu dienu bija lijis, un Greims priecājās uz siltām vakariņām un mīkstu gultu, taču sasniedzis pārnakšņošanas vietu, viņš atklāja, ka vienīgā ēdnīca visā miestā ir slēgta, un guļas vieta nav nekāda spožā. Ar enerģijas rezervēm pie nulles un dūšu papēžos, viņš kaut kā pārtika no līdzpaņemto našķu atliekām un bija gatavs uzdot. Tikai mierinošs e-pasts no drauga Melburnā lika viņam saņemties un nākošā dienā soļot tālāk. (Draugs bija teicis, ka uzdot nebūtu nekāds negods!) Un tad vairs nelija. Šis gadījums bija arī mācība, ka naktsmājas un maltīti vienmēr jāsarunā uz priekšu. Tādā veidā gadījās pārnakšņot lauku mājā, kur saimnieks un saimniece ļoti spēcīgi atgādināja Imantu Freibergu un viņa kundzi Vairu Vīķi. Jā, Greimam tiešām iznācis sastapties ar interesantiem cilvēkiem!

Staigātāja svarīgākais inventārs ir kājas, un kāju lielākais ienaidnieks, tulznas. Lai tās novērstu, vajag labas kvalitātes staigāšanas zābakus. Greims ir iegādājies divus pārus itāļu zābakus, ar kuriem pārstaigājis ne tikai Latviju, bet arī Austrālijas Alpus. Tomēr bez tulznām nav palicis, jo nostaigāt dienā trīsdesmit kilometrus, un tā, dienu pēc dienas, neizbēgami noberž kājas. Mugursomas svars, 12-15 kilogrami, arī atsaucas uz kājām. Vienmēr līdz jānes ūdeni un kaut ko graužamu enerģijai, tāpat tualetes piederumus un papildus drēbes. Svars ātri uzkrājās.

Greims ir daudz iemācījies par Latviju, un, lai gan viņš latviski nerunā, atsevišķu vietu un cilvēku vārdus viņš izrunā pareizā latviešu valodā, bez akcenta. Tur droši vien nopelns pierakstāms dzīves biedrei Anitai, šī gada Kultūras dienu rīcības komitejas priekšsēdei. Varētu domāt, ka advokātes darbs Viktorijas prokurora birojā neatstātu laiku tik liela pasākuma organizēšanai, bet dažiem ļaudīm acīm redzot ir vairāk nekā 24 stundas vienā dienā! (Vai arī izcilas organizētāja spējas.) Anita pastāstīja par KD programmu un norisi, un arī šādu gadījumu: par Greima staigāšanu dzīvu interesi izrāda Latvijas mediji – prese, radio, televīzija; pēc pirmā pārgājiena, mediji runāja par „latvietes Anitas austrāliešu vīru“, bet pēc trešā pārgājiena jau bija „austrāliešu staigātāja Greima latviešu izcelsmes sieva“!

Stāstījumu papildināja uz ekrāna rādītas bildes, kur varējām priecāties par Latvijas skaisto dabu, par stārķu ligzdu ar visiem stārķiem, par ceļa zīmēm un par ļaudīm, ko Greims pa ceļam satika. Sarīkojums beidzās ar vīnu un pīrāgiem ALB nama pavasarīgi saulainā pagalmā.

Gunta R.
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com