Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Pulcēšanās Vitenbergā

Latviešu ev. lut. baznīcas ārpus Latvijas virsvaldes plenārsēde

Laikraksts Latvietis Nr. 114, 2010. g. 14. okt.
Kolvins Makfersons (Colvin MacPherson) -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv
Vitenberga1

Pie Pils baznīcas durvim, kur iegravētas 95 tēzes. FOTO Tālis Rēdmanis.

Vitenberga2

Dievkalpojums Pils baznīcā (Schlosskirche). Pie altāra prāv. Kolvins Makfersons, arhib. E. E. Rozītis un prāveste Lauma Žusēviča. FOTO Tālis Rēdmanis.

Vitenberga3

Eigits Timermanis un prāv. Kolvins Makfersons Pils baznīcā. FOTO Tālis Rēdmanis.

No 22. līdz 26. septembrim notika Latviešu ev. lut. baznīcas ārpus Latvijas (LELBĀL) virsvaldes plenārsēde. Tās tiek rīkotas reiz pa trim gadiem – vai nu Eiropā, vai ASV. Tā kā iepriekšējā notika ASV, skaistajā Floridā, tad šoreiz bija Eiropā. Arhibīskaps bija izvēlējies Luterštatu – Vitenbergu (Lutherstadt Wittenberg) kā šī gada sēdes vietu.

Vitenberga atrodas 100 kilometru dienvidrietumos no Vācijas galvaspilsētas Berlīnes. Vitenberga mums luterāņiem, kā jau visiem protestantiem, ir vēsturiski nozīmīga pilsēta. 1517. gadā Mārtiņš Luters pienagloja savas 95 Tēzes pie Vitenbergas pils baznīcas (Schlosskirche) durvīm. Kas bija domāti temati universitātes studentu pārrunām, izvērtās par dzirksteli, kas aizdedzināja lielo uguni, ko pazīstam kā Reformāciju.

Mūsu baznīcas dzimšanas vieta bija laba vieta, kur mums tikties laikmetā, kad svarīgi mums visiem kristiešiem atgriezties savos pamatos. Kā toreiz, tā arī šodien, mums vajag turēties pie Dieva Vārda vien!

Plenārsēde apvieno delegātus no visiem LELBĀL apgabaliem. Katrs apgabals sūta garīgo pārstāvi (prāvestu) un laicīgo pārstāvi. No Austrālijas biju es un mans ALELDA laicīgais vietnieks Eigits (Goga) Timermanis. Mums abiem, kā arī vairākiem dalībniekiem bija līdzi mūža draugi.

Kaut gan Baznīcas Virsvaldes regulāri sazinājās ar epastu un Skaipu (Skype), ir tomēr svarīgi un svētīgi laiku pa laikam arī tikties miesā. Pēc sirsnīgu sasveicināšanos Lutera Hoteļa priekštelpās, visi devāmies uz kluso istabiņu, kur notika atklāšanas dievkalpojums ar Svēto Vakarēdienu, ko vadīja arhibīskaps Rozītis, prāveste Ieva Graufelde un prāvesti Andris Abakuks un Tālis Rēdmanis. Saņemot Svēto Vakarēdienu, stiprinājām saites gan ar mūsu Debesu Tēvu, caur Kristu Jēzu, kā arī viens ar otru.

Visas sēdes, lielākā daļa ēšanas reizes un apmešanās bija Lutera hotelī, kas atrodas vecpilsētas centrā. Ļoti labi iekārtots ar laipnu apkalpi, kas arī ļoti labi pārvaldīja angļu valodu. Tas bija patīkami tādiem kā man, kam ļoti ierobežota saprašana vācu valodā. Reizēm ārpus hoteļa tas sagādāja brīžus, pa kuriem vēlāk varēja pasmieties, bet kas kādreiz pārbaudīja pacietību gan runātajam, gan klausītājam.

Ceturtdienas pēcpusdiena bija veltīta Vitenbergus apskatei. Mums gide bija vietējā mācītāja, teoloģe un vēsturniece, kas vadīja mūsu pastaigu pa Vitenbergu. Viņas dziļā ticība un izpratne par Reformāciju un tās notikumiem padarīja šo laiku neaprakstāmi bagātu.

Redzējām, starp citu, pilsētas baznīcu, kur Luters parasti sprediķoja; pils baznīcu, pie kuras durvīm tēzes tika piestiprinātas. Šajā baznīcā arī ir Mārtiņa Lutera apbedīšanas vieta, kā arī viņa kolēģa Filipa Melanhtona (Philipp Melanchthon) kaps. Luters atdusas kanceles priekšā un Melanhtons pults priekšā. Bijām arī uz Lutera māju, kuras iekšpusē iekārtots muzejs.

Piektdienas rītā piedalījāmies koku stādīšanas ceremonijā speciāli izveidotajā Lutera dārzā. 2017. gadā būs Reformācijas dienas piecsimtu gadu jubileja. Ir paredzēts Lutera dārzā iestādīt 500 kokus. Katru koku sponsorē kāda luterāņu baznīca. Baznīca, kas stāda koku Lutera dārzā, tad var arī stādīt māsu koku savā teritorijā. Mūsu LELBĀL koki tiks stādīti Vašingtonā un arī Straumēnos, Anglijā. Dārza centrā ir Krusts un ap to Lutera rozes veidojums. Ideja ir jauka un domāta simbolizēt, ka baznīca, kas dzima Vitenbergā, izplatījusies un dzīvo plašā pasaulē.

Visas sēdes notika ļoti sirsnīgā un svētīgā gaitā. Oficiāls apraksts sekos drīz.

Sestdiena bija brīvdiena, un es un Linda ar vilcienu devāmies uz Leipzigu. Pārvarēju nemākulību, sazināties ar biļešu pārdevēju, kas nevienu vārdu angliski nesaprata. Ar roku signāliem un datora palīdzību iegādājāmies biļetes. Jauks veids, kā Vāciju apceļot, ir ar vilcienu. Nav jācīnās ar satiksmi un var mierīgi pa logu visu vērot. Pārsteidzoši piedzīvojām, ka ne visi vilcieni bija punktīgi. Vilciens no Leipcigas uz Vitenbergu bija 15 minūtes par vēlu! Jo dziļāk iebrauc Austrumvācijā, jo vairāk redz komunistu laika sekas. Nolaistas pilsētas, tukšas fabrikas utt.

Leipciga ļoti skaista, bet žēl, ka lietus lija. Iemaldījāmies iepirkšanas centrā, un uzgājām slaveno Auerbahas kelleri, kas dibināts 1525. gadā un populārs gan vietējiem, gan tūristiem. Nupat durvis atvērās uz pusdienām, un tā baudījām labu sakšu paiku un vietējo alutiņu. Pēc pusdienām apmeklējam Tomasa baznīcu (Thomaskirche), kur Johans Sebastians Bahs bija kantu maģistrs un kur ir apglabāts.

Pēcpusdienā atgriezāmies Vitenbergā un vakariņas baudījām Pils pagrabā (Schlosskeller). Mūsu galds atradās tieši zem Lutera gleznas, un tā zem viņa skata baudījām maltīti, un es arī nogaršoju slaveno Lutera alu!

Nedēļas nogalē bija liela keramikas izstāde vecpilsētas centrā. Žēl, ka visu laiku lietus lija. Svētdienas rītā, kamēr mēs pārstāvji turpinājām mūsu sēdes, mūsu dāmas bija uz vietējo dievkalpojumu. Tas bija veltīts šiem keramikas veidotājiem. Dievkalpojuma laikā baznīcas iekšpusē sēdēja podnieks ar ripu, veidodams trauku no māla. Svētruna bija par tematu, ka Dievs ir podnieks, un mēs esam māls Viņa rokās.

Svētdienas vakarā notika mūsu sanāksmes noslēguma dievkalpojums Pils baznīcā. Kalpoja arhibīskaps Rozītis, prav. Lauma Žušēvica un es. Laumas svētruna bija par uzdrīkstēšanos. Luters uzdrīkstējās nenoklusēt par patiesību, ko Dievs viņam atklājis. Tā arī mums jāuzdrīkstas nekautrīgi liecināt par Dieva Vārda patiesību.

Lūgšanu vadīju es – nevis kā parasti no kanceles, – bet stāvot pie Lutera kapa. Tas bija brīnišķīgs pārdzīvojums, saistot tos, kas priekš mums gājuši, un tos, kas tagad kalpo. Plenārsēdi noslēdzām, kā iesākām, kopīgi baudot Svēto Vakarēdienu.

Pirmdienas rītā kopā ar Lindu devāmies ar vilcienu uz Drēzdeni un palikām tur vienu nakti. Drēzdenē iespaidīga ir Frauenkirhe (Frauenkirche), kas kara laikā, kā jau liela daļa no pilsētas, tika sabumbota. Komunistu laikā Austrumvācijā tā tika atstāta drupās, bet pēc Vācijas apvienošanās, baznīca tika atjaunota vecajā – baroku stilā. Jaunajā mūrī ir daudz oriģinālo akmeņu, kas izceļas, jo tie pilnīgi melni. Visapkārt atgādinājumi, kādi laiki ir bijuši.

No Drēzdenes atpakaļ uz Berlīni uz pāris naktīm un tad uz mājām. Bija jauki atgriezties Berlīnē, kur šoreiz palikām austrumu pusē. Pirms sanāksmes divas naktis pavadījām rietumu pusē. Atšķirība vēl arvien ir manāma. Berlīne ir pilna vēsturisku vietu, un mēs jau pirmajā vizītē paveicam četru stundu kājām gājēju tūri, kur gide angļu valodā izrādīja daudz nozīmīgas vietas. Berlīnes mūra atliekas ir spēcīgs atgādinājums tam, kas notiek, ja cilvēks netur augstāko bausli Dievu mīlēt un savu tuvāko, kā sevi pašu.

Atgriezāmies mājās ar daudz jaukām atmiņām un daudz plašāku vērienu uz dzīvi.

Prāvests Kolvins Makfersons (Colvin MacPherson)
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com