Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Kučinska valdības pirmais gads diasporas lietās

Eiropas Latviešu apvienība to vērtē ar piesardzīgu optimismu

Laikraksts Latvietis Nr. 447, 2017. g. 19. febr.
Elīna Pinto -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv
ELA

Eiropas Latviešu apvienība (ELA) ieskatā Māra Kučinska vadītās valdības pirmais darba gads attiecībā uz diasporu ir vērtējams kā lēna iešūpošanās. Kopumā jaušama izpratnes veidošanās attiecībā uz diasporas lomu Latvijā, un uzteicami ir atsevišķu ministru centieni. Tomēr mērķtiecīgas un konsekventas stratēģijas trūkums valdībā kavē diasporas potenciāla apgūšanu pašas Latvijas izaugsmes labā.

Tradicionālā sadarbība izglītības un kultūras jomās rit labi, un vērā ņemami soļi diasporas iesaistīšanā sperti ārpolitikas jomā. Citi virzieni sadarbībai ar diasporu gan tiek slēgti (remigrācija), to plānu izstrāde kavējas (iesaiste tautsaimniecībā) vai diasporas specifika tajos netiek ņemta vērā (nodokļu politika). Turklāt līdz ar iesoļošanu otrajā Simtgadē valsts budžetā vairs nav ieplānots finansējums šīs sadarbības uzturēšanai.

Valdībai darbu sākot, diaspora tās deklarācijā parādījās tikai 93. (demogrāfijas pasākumi) un 120. (zinātne) vietā no 135 prioritārajiem darbības virzieniem. Neskatoties uz šo karāšanos politikas prioritāšu astesgalā, tradicionālajās sadarbības jomās darbs kopumā ritējis labi. IZM vadībā sadarbībā ar diasporas jumta organizācijām aizsākts vērtīgs darbs pie diasporas izglītības koncepcijas. Latviešu valodas prasmju straujās izzušanas dēļ tas izglītības ministram būtu jāvirza prioritārā kārtā un jāatbalsta ar atbilstīgiem resursiem. Mērķtiecīgāk būtu jāatbalsta arī diasporas jaunatnes darbs. Bērni un jaunieši – gan latviešu, gan nelatviešu izcelsmes – ir tā diasporas grupa, kas vistiešāk var veidot Latvijas nākotni, taču ir visvieglāk zaudējama, nepietiekami stiprinot viņu latviešu valodas prasmes, pilsoniskās piederības sajūtu un līdzdarbošanās motivāciju.

Ārlietu ministrs sadarbību ar diasporu atzinis par vienu no piecām Latvijas ārpolitikas prioritātēm 2017. gadam, un saiknes uzturēšana ar diasporu kopš 2016. gada arī formāli ir visu Latvijas diplomātu ikdienas pienākums, papildus speciālo uzdevumu vēstnieka aktīvajam darbam. Atbalsts ir izpaudies arī konkrētos darbos – sniedzot līdzfinansējumu daudzveidīgiem un diasporas organizāciju nostiprināšanai nozīmīgiem projektiem. Uzteicama ir ministra un ārlietu dienesta noteiktā iestāšanās par Lielbritānijā dzīvojošo Latvijas piederīgo tiesību aizsardzību Brexit kontekstā. Pagaidām gan iztrūkst vienota pieeja dubultpilsoņu potenciālam un sadarbībai ar starptautiskajās organizācijās strādājošajiem latviešiem – šajā nedrošajā globālajā klimatā tas tikai sekmētu Latvijas starptautisko interešu aizstāvību.

Kultūras ministre ir bijusi šīs valdības izcilniece diasporas lietās – gan ministre pati, gan Simtgades birojs, LNKC, VKKF un SIF bijuši atsaucīgi un atbalstoši diasporas vajadzībām, īpaši profesionālās kultūras pieejamības, Dziesmu un deju svētku tradīcijas uzturēšanas un diasporas organizāciju stiprināšanas jomās. Uzlabojumi gan būtu vēlami mediju jomā, kur pastāv vēl neizmantotas iespējas attiecībā uz diasporas mediju sadarbību ar Latvijas medijiem. Diasporas organizācijām turklāt nācās iestāties pret KM mēģinājumu līdz ar politiski neērtajiem patvēruma meklētāju jautājumiem no politiskā līmeņa uz ierēdniecību nostumt arī diasporas lietu pārvaldību. Jācer, ka kultūras ministre turpmāk spēs pietiekami autoritatīvi veikt tā rezultātā viņai premjera skaidri uzticēto diasporas lietu pārnozaru koordināciju, nepaturot diasporu tikai nacionālās kultūras lauciņā.

Šāda šaura izpratne par diasporas lomu, šķiet, izskaidro ekonomikas ministra un finanšu ministres atturīgo iesaisti diasporas lietās. Diaspora ik gadu uz Latviju pārskaita līdz pat 5% no IKP, kas ir tikpat, cik valdība tērē valsts aizsardzībai un veselības aprūpei kopā. Ir valstis, kas ar nodokļu vai finanšu instrumentiem veicina šo pārskaitījumu ieguldīšanu arī aktīvajā ekonomikā. Latvijā tikmēr nodokļu sistēma diasporas specifiku un remigrācijas virsuzdevumu nerespektē. Jāuzteic gan LIAA, kas pēc diasporas ierosmes esot sākusi darbu pie plāna izstrādes diasporas iesaistei Latvijas tautsaimniecībā – eksporta un investīciju veicināšanā. Tas ir labs aizmetnis, uz kura vajadzētu balstīt nopietnu darbu diasporas ekonomiskā potenciāla piesaistei, tostarp atbalstot diasporas profesionāļu un zinātnieku tīklošanos un risinot nodokļu problemātiku.

Bez turpinājuma 2016. gada beigās tika noslēgts ekonomikas ministra pārziņā esošais Reemigrācijas plāns, vienlaikus Saeimā virzot atvieglojumus trešo valstu viesstrādnieku ieceļošanai. Lai gan Reemigrācijas plāns nav nesis skaitliski lielus rezultātus, tomēr radīja satvaru svarīgiem remigrējušo ģimeņu atbalsta pasākumiem (piem., bērnu atpakaļiekļaušanās, latviešu valodas apmācība) un ļāva valsts pārvaldes darbā atgriezt ārvalstīs studējušus jaunos profesionāļus. Valdības vadītāja publiskie izteikumi nesteigties ar atgriešanos Latvijā pastiprināja plāna izbeigšanas nelietderīgi atsvešinošo vēstījumu. Tā vietā valdībai būtu jāveido atvērta, saliedējoša divvirzienu komunikācija ar Latvijas piederīgajiem pasaulē. Citādi šādas komunikācijas vakuumu Latvijas medijos nereti aizpilda tendenciozi un sabiedrību šķeļoši saukļi. Nav skaidra arī valdības pieeja saiknes uzturēšanai ar citu tautību Latvijas piederīgajiem ārvalstīs.

Kučinska valdībai un Latvijai kopumā ir nepieciešams skaidrs stratēģisks redzējums par diasporas nozīmi, iesaisti un komunikāciju. Valsts atbalsta finansējums diasporas politikas īstenošanai ir jāiekļauj valsts budžeta bāzes izdevumos tā vietā, lai ik pēc trīs gadiem par to cīnītos ar jauno politikas iniciatīvu starpniecību. Ceļā uz to, šķiet, visbūtiskākais ir visā valdībā – un arī Saeimā – radīt vienotu izpratni par diasporas daudzveidīgo lomu Latvijas tālākajā izaugsmē, iesoļojot otrajā Simtgadē. Mērķtiecīgi uzrunājot un iesaistot diasporu, tā var atbalstīt Latvijas eksportu un investīcijas, stiprināt tiesiskumu, mūsdienu ģeopolitisko izaicinājumu kontekstā veicināt Latvijas interešu aizstāvību un nest Latvijas vārdu un vēstījumu pasaulē.

Lai dotu papildu grūdienu valdības darbam attiecībā uz diasporu, ELA 2017. gada vasarā rīkos pirmo Eiropas Latviešu kongresu, kas plašās diskusijās izstrādās Simtgades ceļakarti Latvijai, apkopojot diasporas redzējumu un praktiskas sadarbības iniciatīvas dažādās Latvijas rīcībpolitikas jomās.

Elīna Pinto,
Eiropas Latviešu apvienība



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com