Dr. Uldis Ozoliņš par vēlēšanām

Tiekamies ar Dr. Uldi Ozoliņu laikraksta „Latvietis“ redakcijā šā gada 25. septembrī, kad līdz 10. Saeimas vēlēšanām Latvijā atlikušas tikai nedaudzas dienas. Laikraksta „Latvietis“ Nr. 98-100 U. Ozoliņš raksturoja vadošās Latvijas partijas, kuras var cerēt uz 5% barjeras sasniegšanu un pārsniegšanu. Kā tad ir šobrīd?

Ilze Nāgela: Esi sveicināts laikraksta latvietis redakcijā! Pirms neilga laika Tu, Uldi, biji Latvijā. Vai Tu varētu, lūdzu, īsumā noformulēt, kādas Tev partijas izskatās uz šo brīdi? Kā tās viena ar otru salīdzinās?

Dr. Uldis Ozoliņš: Šinīs vēlēšanās es saredzu trīs ļoti lielas ietekmes, kas noteiks, kāds būs iznākums. Es domāju, ka šīs ir patiešām izšķirošas vēlēšanas. Tagad varbūt ir arī ļoti draudoša situācija, ļoti dramatiska situācija, jo šeit patiešam jāizvēlas Latvijas nākotni uz ilgāku laiku.

Trīs elementi, par ko es runāšu.

Finansiālās krīzes sekas

Pirmais ir ilgstošās sekas no finansiālās krīzes. Kad 2008. gadā finansiālā krīze piemeklēja Latviju, tad Latvijas valdība bija tā piemānījusi sevi, ka ar ekonomiku viss ir labi, ka ir visu darījuši, kā rietumu ekonomisti ieteikuši, bet faktiski tā nemaz nebija. Bija vesela virkne aizdevumu uz tāda putu pamata. Dzīvokļu un māju cenas bija mākslīgi uzpūstas: dzīvokļi Rīgā maksāja tāpat kā dzīvokļi Berlīnē vai Londonā. Tad vēl Parex bankas lieta, vēl dažādas korupcijas: vai tas bija Dienvidu tilts, vai cits kas. Un tā krīze pienāca.

Patreizējai valdībai, ko vada Valdis Dombrovskis, ir bijis jātiek galā ar šīm lietā un tā ir tikusi galā tā, ka ir diezgan smagus aizņēmumus ņēmusi no Starptautiskā valūtas fonda, kurš liek milzīgus pienākumus Latvijai: regulēt savu budžetu, apcirpt izdevumus, paaugstināt nodokļus. Latvija nebija spējīga darīt to, ko bagātās valstis darīja viņu ekonomiskās krīzes laikā, ievedot ekonomisko stimulu. Tātad Valda Dombrovska valdība profesionāli ir tikusi galā ar daudzām lietām. Vēl šī ēna karājas pāri, jo šī ir tā valdība, kas cilvēki manāmi jūt, ka dzīves standarts ir kritis, ka lolotās cerības uz bagātību vai vismaz uz labāku dzīvi nav īstenojušās.

Par šo var domāt divejādi. Viens ir, ka Dombrovska valdība ir novedusi Latviju uz leju, ko saka visi viņa politiskie oponenti, kas ir ļoti asi izteikts vēlēšanu kampaņā, bet otrs, ka Dombrovska valdība tomēr noturēja Latviju, tā neiekrita bankrotā; Latvija ir pārdzīvojusi to visniknāko laiku finansiālā krīzē un ir ekonomiska izaugsme. Bet pa to laiku ļoti daudzi cilvēki ir aizceļojuši prom no Latvijas un strādā citur. Ir negatīva nostāja tautā gan pret valdību, gan pret Saeimu, gan pret cerībām... utt.

Šī Dombrovska valdība, manuprāt, ir darījusi to iespējamo, kas bija darāms Latvijā tajā situācijā, bet tagad nāk zem smagas kritikas.

Par labu Latviju

Minēšu divus oponentus; pirmais ir tāds, kas saucās ļoti īpatnējā vārdā – Par labu Latviju. Šis ir samaisījums no Tautas partijas, kas iepriekšējās vēlēšanās bija vislielākā partija, un Latvijas Pirmā partija. Tautas partija slavena ar to, ka to dibināja Andris Šķēle, un šī partija, ar Kalvīti esot valdības priekšgalā, sevi uzskatīja par stabilitātes garantu. Stabilitāte nebija, Kalvīti izšāva kā korķi, kad negāja; ne tikai par finansiālām un korupcijas lietām. Un Latvijas pirmā partija ir Šlesera partija. Šlesers vislielākais buldozers Latvijā, kam tikai interesē vara, bet viņš to slēpj aiz liekulīgo kristietību, nedzer, nesmēķē, ģimenes cilvēks, godīgs utt., bet faktiski interesējas tikai par varu. Un šis ir ļoti interesanti, jo tagad mēs redzam, ka šie cilvēki – Tautas partija zem Kalvīša un Šķēles ietekmes un Latvijas Pirmā partija ar Šleseru bija tieši tie, kas noveda daudzos aspektos Latviju tajā finansiālā krīzē. Bet tagad ir milzīga cenšanās šiem cilvēkiem tikt atpakaļ pie varas. Un viņu galvenais līdzeklis ir rādīt, ka Dombrovska valdība visu ko ir darījusi nepareizi, ka viņi ir tagad ubagi SVF (Starptautiskam valūtas fondam), ka viņi dara tikai to, ko Rietumu banka saka, ka viņiem nav mugurkaula, jo kad viņi bija pie valdības, tad bija liela ekonomiska izaugsme – 10-13% vienmēr plivinājās utt. Tad viņi apvienojās (AŠ)2, t.i. Andris Šķēle un Ainārs Šlesers. Kopīgi viņi būs tas spēks, kas atvedīs Latviju atpakaļ uz zaļo dzīvi. Tautas partija pirms kāda gada reitingos bija stipri zem 5%, kaut arī tā bija vislielākā parija iepriekšējā un arī šajā saeimā. Tāpat Latvijas Pirmā partija bija zem 5%. Tagad viņi ir apvienojušies un pēdējos reitingos ir pāri par 5% un izskatās, ka viņi tiks saeimā. Un šis man liekās ir milzīgs drauds arī Latvijas nākotnei, ja šie vīri atkal tiek pie varas.

Saskaņas centrs

Otrs drauds nāk no pavisam cita virziena un tas ir no Saskaņas Centra (SC), jo SC ir tāds veidojums – dažāds un pretrunīgs visādos veidos. SC sastāv no trīs dažādām frakcijām; pamatā to bieži vien sauc par krievu partiju, un tas ir pamatoti, bet arī nav pilnīgi, jo tur ir arī ļoti daudz latviešu. Piemēram, Urbanovičs – latvietis – ir vadītājs. SC ir lēnām strādājis, lai savu tēlu uzlabotu; viņi stājas pretī veciem padomju mantiniekiem – Par cilvēku tiesībām vienotā Latvijā (PCTVL), kas ir tikai padomju imperiālistu partija un tā arī sevi dēvē. SC sevi bieži vien sauc par tādu politehnoloģisku izgudrojumu: partija, kas neslieksies nemaz uz padomju impērijas pusi, kas būs mērena visādos veidos, bet kas atbalstīs lielāku ietekmi krievu valodai Latvijā, kas arī plašāk atbalstīs pilsonības tiesības, kam neinteresē latviešu kultūras vērtības, latviešu vērtības vispārīgi, bet to dara ļoti mērenā ceļā. Viņiem ir bijuši lieli panākumi, viņi ir ļoti stipri Latgalē. Arī pēdējās pašvaldības vēlēšanās pagājušo gad viņi ieņēma pirmo vietu Rīgā. Tagad Rīgas mērs Ušakovs ir ļoti populārs: jauns zēns; krievs, bet labi latviski runā; viņš ir tā jaunā seja SC. Pēdējos reitingos, kas tagad diezgan stabili ir bijuši, SC tagad ir vispopulārākā no visām partijām. Ļoti daudzi cilvēki gan saka, ka vēl nav izlēmuši un ka nebalsos vispār, bet SC vienmēr ir stabili – starp 15-20% vēlētāju viņus atbalsta.

Izredzes

Vienotība, par ko runāšu tūlīt, ir apmēram tā starp 15-18%; parasti pāris procentu aiz SC. Tad Zaļo un zemnieku partija ir nākamā populārākā – 10-12% un Par labu Latviju tiek ar 7-8%. Ap to 5% barjeru cīnās vēl, vai tiks pāri, vai nē divi spēki, kas ir kādreiz ir bijuši ļoti svarīgi. Viens ir PCTVL, par ko jau minēju, padomju imperiālistu partija, un otrs ir Tēvzemei un brīvībai/LNNK savienota ar jaunu veidojumu Visu Latvijai! – nacionālistu partija, kas cīnās par to, lai dabūtu šos 5%. Es domāju, ka viņi dabūs. SC sakarā ar to, ka vienmēr bijusi populārākā partija pēdējā gadā Latvijā, norāda uz to, ka tai būs liela ietekme. Vai viņi dabūs pietiekoši vietas, lai būtu daļa no kādas koalīcijas? Tas būtu interesanti, jo, ja koalīcija iznāk, tad tai tūliņ nāk klāt Par labu Latviju. Daži komentētāji jau uzsauc, ka Par labu Latviju un SC ir tās divas promaskaviešu partijas, un tās atšķiras no citām partijām.

Tātad SC – drauds, izaicinājums vai konkurence ir milzīgi svarīga, un Vienotība uzstādīja savu mērķi – es gan domāju, ka tas nebija labi izgudrots – viņi jau pirms kādiem 6 mēnešiem uzstādīja mērķi dabūt vairāk mandātus nekā SC. Es domāju, ka jābūt plašākai un aptverošākai programmai nekā teikt, ka tu gribi dabūt vairāk balsu nekā SC.

Vienotība

Vienotība it Valda Dombrovska partija, un arī ir samaisījums no dažādiem spēkiem: no Jaunā laika (JL), Pilsoniskā savienība, kas atdalījās no JL pirms kāda laika, un Sabiedrība citai politikai – Šlokenberga un Pabrika partija. Vēl klāt ir nākušas tā saucamā Lietussargu grupa – tāda intelektuāla grupa, kurā ir Sarmīte Ēlerte – laikraksta Diena bijusī redaktore. Vienotība ir tā partiju savienība, kas visvairāk ir darījusi, lai mēģinātu izvilkt Latviju no ekonomiskās krīzes. Valda Dombrovska vadībā tas ir bijis ļoti svarīgs darbs, lai to panāktu.

Vienotībai ir interesanta aizmugure – JL un Einārs Repše ienāca kā vislielākā partija pirms vēl divām Saeimas vēlēšanām. Einārs Repše tad bija JL vadītājs, bijušais Latvijas Bankas direktors, kur viņš ļoti veiksmīgi noturēja latu un deva pamatu Latvijas ekonomiskai izaugsmei. Bet cik spējīgs viņš bija kā Latvijas bankas direktors, viņš nebija spējīgs premjers. Viņam bija ļoti grūti darboties koalīcijā, viņš nebija ar mieru, man liekas, uz kompromisu. JL aizgāja projām no valdības un, man liekas, neņēma tās iespējas, kas vēl bija, lai vadītu valsti. Man liekas, ka Dombrovskim vēl ir ēna no tiem laikiem, kaut Einārs Repše ir pazudis no skatuves, un, man liekas, tas ir labs solis. Viņš bija harizmātisks cilvēks, dažiem viņš ļoti patika, viņš bija ļoti spējīgs cilvēks daudzos veidos, bet Latvijas īpatnējos politiskos apstākļos viņam nebija iespējas sastrādāt ar citiem cilvēkiem.

Dombrovskis ir ļoti vēss cilvēks, ļoti mierīgs, intraverts; it kā konservatīvs, bet ļoti izdarīgs cilvēks. Man liekas, ka viņš ir daudz labāka JL seja nekā Repše bija. Vienotībai problēma ir ar to, ka tai trūkst, man liekas, politiskais asums un to redz sludinājumus utt. Par labu Latviju tagad ir Aināra Šlesera ģīmi uzstādījusi gandrīz katrā Rīgas ielā lielos plakātos; ārkārtīgi skaļi nāk no viņiem tā propaganda. Protams, viņiem ir daudz naudas un daudz atbalstītāju. Vienotībai, man liekas, vienmēr ir trūkusi tāda asa politiska reklāma, un liekas, ka viņi nav tādi, kas ir ar mieru nākt un tajos politiskos dubļos patiešām cīnīties. Man liekas, ka viņiem būtu ļoti daudz lietas, ko teikt par saviem oponentiem.

Es nedomāju, ka Vienotībai ir skaidra tāda stratēģija, ko darīt kampaņā. Un līdz ar to, ka Vienotībai nav asums un stratēģija, man liekas, ka tas arī lielāko daļu ir iemesls tam, kāpēc cilvēki Latvijā domā vai nu nebalsot, vai nav interese, vai tu dabūsi atkal „tos pašus vēžus citās kulītēs“, Saeimā visi ir blēži, un Vienotība nav labāka par citiem utt. Un es domāju, ka tieši Vienotības politiskās stratēģijas nav bijušas vienmēr tās vislabākās.

Bet es uzskatu, ka Vienotība un turpināt Vienotību valdībā un koalīciju ar Vienotību priekšgalā būtu vislabākais iznākums Latvijai.

VL-TB/LNNK

Vēl dažus vārdus par TB/LNNK, kas jau ir savienojums no divām nacionālām partijām. Viņi vienmēr ir bijuši Saeimā un valdībās utt., bet ar to, ka viņi ir bijuši koalīcijas valdībā arī pie Kalvīša un visās koalīcijas valdībās, viņi zināmā mērā ir nomelnoti par to. Viņi arī ir līdzatbildīgi par to krīzi, kas Latvijā ir bijusi. Ar to viņiem gāja ļoti drūmi. Pirms diviem gadiem, pēc pēdējām Saeimas vēlēšanām un pēc Kalvīša valdības demisijas, TB/LNNK bija ļoti zems reitings – 2-3%. Izskatījās it kā viņi izkritīs. Kad pacēlās jauna politiska kustība Visu Latvijai!, kas zināmā mērā bija tas, kas TB/LNNK bija pirms 15 gadiem: stipri nacionālisti, dažos veidos ļoti izteikti un, es teiktu, pat jēli pret krieviem.

Bet Visu Latvijai! ir spējīgi un sakarīgi cilvēki, un Visu Latvijai! ir bijusi viena no tām partijām, kas ir visaktīvāk visu ko darījusi. Viņi nemitīgi taisa demonstrācijas, nemitīgi rīko manifestācijas par un pret visādiem notikumiem, viņi vienmēr ir pie Brīvības pieminekļa, viņi aktīvi lieto internetu. Visu Latvijai! ļoti mēģināja izcelt savu tēlu. Man liekas sākumā viņi uzskatīja sevi kā konkurentus TB/LNNK, ka tie ir novecojuši, apputējuši un vairs nav vērtīgi spēki Latvijā, bet tad sanāca kopā, jo programmatiski viņiem ir ļoti daudz līdzības ar TB/LNNK. Tad viņi apvienojās šajā aliansē, un iet vēlēšanās kā viens nogrupējums.

Viņi nav tikai nacionālisti. Viņiem ir arī tādi cilvēki kā Roberts Zīle, kuru daži no Austrālijas pazīst; viņš šeit stažējās. Viņš ir ļoti labs ekonomists, arī tehnokrāts ar ļoti labām ekonomiskā domām, pats ir tautsaimnieks. Viņam ir arī citi spējīgi cilvēki, bet, protams, ir tas nacionālais vilnis, kas viņus velk uz priekšu. Es domāju, ka viņi tagad pārvarēs to 5% barjeru un varētu pat iet tīri labi. Ja viņiem iet labi un Vienotībai iet labi, tad redz, ka tāda koalīcija varētu turpināties.

ZZS

Un beidzot par Zaļo un zemnieku savienību. Šis īpatnējais maisījums! Iedomājies, ja Austrālijā Nacionālā partija savienotos ar Zaļajiem! Nu, bet Latvijā tas ir noticis. Latvija liekas, ir vienīgā vieta pasaulē, kur Zaļie un Zemnieku savienība ir savienojusies. Es domāju, mēs redzam, ka nekādi zaļi ieteikumi netiek bīdīti uz priekšu Latvijā. Man liekas tas apraksts Zaļais Latvijā nenozīmē to, ko tas nozīme Austrālijā. Zemnieku savienība ir interesanta vecā partija, vēl pirms Ulmaņa laika partija. No tā laika ir tikai divas partijas – Zemnieku savienība un Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija; divas vēsturiskās partijas. LSDSP tagad neiet labi, tai ir tikai kādi 1-2%, un viens no viņu galvenajiem cilvēkiem – Atis Lejiņš tagad pārgājis uz Vienotību un kandidēs Vienotības sarakstā.

Bet otrā vēsturiskai partijai – Zemnieku savienībai ir sava stabila auditorija, un laukos viņi ir joprojām populāri. Viņi ir absolūti vispragmatiskākā partija Latvijā. Viņi nelec ne uz vienu virzienu, ne uz otru, bet ir ar mieru strādā ar visiem, kas pataisa viņus gan interesantus, gan stabilus, gan bīstamus. Viņiem ir daži tādi knifi – viņi milzīgi atbalsta Aivaru Lembergu – šo Ventspils mēru, kas ir apsūdzēts par vairākām naudas un korupcijas lietām, bet viņi proponē Lembergu kā savu premjeru. Lembergs pats nekandidē Saeimas vēlēšanās. Kāpēc viņš nekandidē? Bet Zemnieku savienība lieto viņu kā figūru. Lembergs ir gan ienīsts no daudziem, gan arī populārs daudziem.

Zemnieku savienība iet ar to, un viņi vienmēr uzskata, ka ir tā partija, kas ies līdzi ar stiprāko koalīciju. Un ja patiešām SC un Par labu Latvijai savilks pietiekoši stiķus, tad Zemnieku savienība ies ar viņiem. Viņiem nav nekādas rūpes par to, ar ko viņi ir. Viņi uzskata, ka viņiem vienmēr ir jābūt valdībā, viņiem jābūt zināmiem ministriem utt., un viņi to darīs. Pašreizējā koalīcijā vēl ir Vienotība, ir TB/LNNK un Zemnieku savienība. Viņi ir minoritāšu valdība, bet viņi ir labi tikuši ar to galā, nav problēmas minoritāšu valdībā. Neviens cits negrib nākt pie valdības pēdējā laikā.

Ja Vienotība un tēvzemieši kaut cik labus rezultātus dabū vēlēšanās šo sestdien, tad Zemnieku savienība ies ar viņiem. Zināmā mērā šī ir tāda politiska prostitūcija, varētu uzskatīt, bet no otras puses – Zaļie un zemnieku savienība saprot, ka viņiem ir ierobežota auditorija, viņi ir populāri laukos, viņi nav populāri lielākās pilsētās, un citas izejas viņiem, faktiski sakot, nav. Un no šādas situācijas viņi var ļoti labi strādāt; viņiem ir ļoti daudz pašvaldības, kas ir viņu rokās, sevišķi lauku pašvaldības. Viņi var attiecīgas ministrijas dabūt, kas arī atstutē viņu intereses laukos, un viņi domā, ka varēs tikt gala ar to.

Prognozes

Centrālais jautājums šajās vēlēšanās būs interesants. Es minēju, ka SC ir vispopulārākā partija, bet interesanti ir skatīties, ka vēl nav izlēmuši, par ko viņi balsos. Un lielāko tiesu tie ir latviešu balsotāji, kas nav izvēlējušies. Krievu balsotāji, krievi, kas ir Latvijas pilsoņi un SC atbalstītāji – viņi ir izvēlējušies, par ko viņi grib vēlēt, bet ļoti daudz latviešu nav.

Vienotībai vēl ir tā iespēja uzmundrināt latviešus, jo šī ir lieta, ja SC un SC koalīcija tiek pie varas, tas varētu nozīmēt ļoti pamatīgas maiņas gan Latvijas ārpolitikā, gan iekšpolitikā un draudošas maiņas. Es domāju, ka uz šo skatās arī NATO, man liekas, ka šo skatās Eiropa. Es saredzu, ja SC ir valdībā un valda, tad NATO arī varētu zināmus soļus spert pret Latviju; teiksim – nedot Latvijai visu to informāciju, kas būtu, jo viņiem, man liekas, būtu pamatotas bailes, ka tās saites starp SC un Maskavu ir par ciešu. Šis ir tas jautājums, vai pietiekoši latvieši saredz šo draudu, vai pietiekoši latvieši ies un balsos.

Ja pietiekoši latvieši ies, tad trīs lietas notiks.

– Vienotība kļūs lielākā partija Saeimā un lielāka par SC ar visu to, ka patlaban tā ir pāris procentu aiz SC. Ja patiešām latvieši iet lielā skaitā, tad Vienotība būs lielākas partija un tai būs pirmā teikšana par koalīcijas dibināšanu.

– Ja pietiekoši daudz latviešu ies balsot, tad PCTVL netiks pāri par 5% barjeru.

– Ja pietiekoši daudz latviešu ies balsot – Nu latvieši jau visi nebalsos par vienu partiju, viņi par dažādām partijām balsos. – TB/LNNK un Visu Latvijai! koalīcija arī tiks iekšā Saeimā un noteikti pārvarēs to 5% barjeru.

Tātad, ir milzīgi svarīgi, cik daudz latviešu tiešām nāk balsot! Viss ir atkarīgs no tā.

Es minēju, ka starptautiska uzmanība ir par šīm vēlēšanām. Domāju, ka šis ir izšķirošais solis –jautājums, vai SC tiks pie valdības, ir tāds jautājums, kas interesē ne tikai latviešus, bet arī Krievijai, interesē Eiropai, interesē NATO. Es domāju, ka tā atslēga ir, vai pietiekoši latvieši tiešām tiks mudināti iet balsot nākam sestdien.

Es mudinātu – iet balsot! ∎