Veselības aprūpes sistēma Latvijā

Trešdien, 12. oktobrī, Ministru kabinets konceptuāli atbalstīja veselības aprūpes finansēšanas modeli, saskaņā ar kuru, citastarp, Latvijas valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus pēc 2018. gada nevarēs izmantot ārpus Latvijas dzīvojošie Latvijas piederīgie, kuri Latvijā nemaksā nodokļus.

Attiecībā uz šo lēmumu Eiropas Latviešu apvienība (ELA) pauž nostāju: „Mēs atbalstām centienus uzlabot Latvijas veselības aprūpes sistēmu un finansējumu. Tas ir veselas, stipras un veiksmīgas nācijas pamats, un skar ikvienu Latvijas cilvēku gan mājās, gan svešumā.“ Kā liecina ELA un LU Filozofijas un socioloģijas institūta jaunākais pētījums*, gandrīz 50% Eiropā dzīvojošo latviešu kā lielāko draudu Latvijai vidējā termiņā norādījuši tieši veselības aprūpes un sociālās sistēmas nesakārtotību. Tas ir augstāks rādītājs, nekā bažas par ekonomikas stagnāciju un ģeopolitiskiem apdraudējumiem.

ELA pārstāvji norāda, ka liegums ārvalstīs dzīvojošajiem Latvijas piederīgajiem izmantot valsts apmaksātus medicīnas pakalpojumus Latvijā ir saprotams no samocītā valsts budžeta vajadzību viedokļa. ELA priekšsēdis Kristaps Grasis uzsver: „Šādā situācijā jāsolidarizējas visiem.“ Turklāt, tā kā vairums Eiropā dzīvojošo Latvijas izbraucēju ir reģistrēti savu mītnes zemju sociālajās sistēmās, šis lēmums būtiski neskars viņu iespējas saņemt medicīnisko aprūpi.

ELA politikas referente Elīna Pinto gan aicina rūpīgi izvērtēt plānoto sistēmu, lai pārrobežu kontekstā nerastos mazaizsargāto aprūpes vakuums: „Nedrīkstētu notikt tā, ka ar pārāk striktu regulējumu iespēja saņemt medicīnisko aprūpi tiktu faktiski liegta tiem Latvijas piederīgajiem, kuri ārvalstīs nestrādā, bet gan, piemēram, studē, meklē darbu vai ir citādi mazaizsargāti. Īpaši būtu jādomā par bērniem. Viņi vēl nevar maksāt nodokļus, bet var kļūt par mūsu nākotnes ārstiem un medmāsām Latvijā.“

Šāds liegums un tā atainojums publiskajā telpā ELA ieskatā tomēr ir arī atsvešinošs žests un īpatna Simtgades dāvana ārzemēs mītošajiem latviešiem. ELA pārstāvji skaidro: „Arī tie diasporas latvieši, kuri nemaksā nodokļus Latvijā, veic vērā ņemamus ieguldījumus Latvijas veselības aprūpes sistēmas finansēšanā: apmeklējot Latvijas ārstus par pilnu maksu savu Latvijas apciemojumu laikā un ar naudas pārskaitījumiem ikdienā sedzot savu pensionēto vecāku un citu tuvinieku ārstēšanās izdevumus un zāļu izmaksas Latvijā. Liela daļa no vairāk kā pusmiljarda eiro, ko diaspora no ārzemēm ik gadu pārskaita uz Latviju, tiek izmantota tieši šādam nolūkam.“ ELA norāda, ka virzīto veselības aprūpes finansēšanas sistēmas grozījumu kontekstā būtu vērtīgi redzēt aprēķinus, kāds ir līdzšinējais diasporas saldo Latvijas veselības aprūpes budžetā.

Kristaps Grasis
Eiropas Latviešu Apvienības prezidija priekšsēdētājs
Latviešu Kopības Vācijā padomes priekšsēdētājs
Pasaules Brīvo Latviešu Apvienības (PBLA) valdes loceklis
13.10.2016

* Pētījums „Latvijas diasporas pilsoniskās un politiskās līdzdalības potenciāls Eiropā“ ir projekta „No Eiropas Latviešu kultūras svētku Dziesmu un deju lielkoncerta 2015. gadā uz Eiropas Latviešu kongresu 2017. gadā“ aktivitāte, kas tiek īstenots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu.