Intervija – Kristīne Erdmane

Palielināt / Enlarge

Kristīne Erdmane. FOTO no Kristīnes Erdmanes personīgā arhīva.

Kā tradīcija Austrālijas Latviešu Kultūras dienu (ALKD) noslēgumā ir Vecgada – Jaunā gada sagaidīšanas balle. AL56.KD Balles rīkotāja ir Kristīne Erdmane. Aicināju viņu iepazīstināt ar sevi un mazliet pastāstīt par viņai uzticēto sarīkojumu – AK56.KD Balli.

Ilze Nāgela: Vai jau agrāk esi piedalījusies ALKD rīkošanā?

Kristīne Erdmane: Jā, esmu agrāk piedalījusies ALKD rīkošanā. 1996. gadā Adelaidē koordinēju piemiņas fotoizstādi Latvijas pirmajam goda konsulam Dienvidaustrālijā Eduardam Voitkunam. Voitkuna kungs bija ļoti daudz ceļojis pa pasauli, un viņam ļoti patika fotografēšana. Šajā izstādē sabiedrībai bija iespēja redzēt Voitkuna kunga plašos ceļojumus un viņa novērojumus par dabu un pasaules brīnumiem. Viņa fotogrāfijas no Maču Pikču (Machu Picchu), Inku impērijas cietokšņa, kas atrodas Peru, man īpaši spilgti palikušas atmiņā.

Piedalījos arī koklētāju ansamblī Ausma Lilita Daenkes vadībā.

Vai esi bijusi ALKD rīcības komitejā?

KE: Nē, neesmu bijusi rīcības komitejā.

Kādi bija priekšnoteikumi, pēc kuriem izvēlējies telpas ballei? Kādēļ tieši šīs?

KE: Telpai bija jāspēj uzņemt vismaz 300 viesus, jābūt centralizēti novietotai un lai uz to var viegli nokļūt ar sabiedrisko transportu, un tas nepieciešamākais, lai būtu laba reputācija, kvalitatīva maltīte un apkalpošana. Un, protams, jo šī būs Vecgada/Jaungada balle, – telpai jābūt ļoti skaistai; kā teiktu angliski – wow factor – bija nepieciešams!

Kur notiks KD Noslēgumu balle?

KE: Noslēgumu balle notiks 5 zvaigžņu viesnīcā: Park Hyatt Melbourne, Ballroom, 1 Parliament Place, East Melbourne, Victoria, 3002. Līdz viesnīcai ir īsa pastaiga no Parliament vilciena stacijas; trīs minūtes vai varbūt piecas, ja ir augstpapēžu kurpes!

Atsevišķā apļveida zāle ir unikāla, eleganta un iespaidīga telpa ar pazeminātu parketa grīdu zem sudraba saules staru velves. Telpa var uzņemt 350 viesus uz dejas grīdas (Protams, tas ir ļoti svarīgi latviešiem!) Vairāk informācijas par Park Hyatt var atrast mājas lapā: www.melbourne.park.hyatt.com (Ir svarīgi, lai viesi nesajauca Park Hyatt ar Grand Hyatt.)

Varbūt ballei būs kāda vienojoša tēma; ja – jā, tad kāda būs balles tēma?

KE: Jā, balles tēma būs Dzintars, un ģērbšanās stils būs formāls. Protams, dzintars kā dārgakmens ir ļoti svarīgs latviešiem, kā mēs šogad par to dzirdējām Ilzes Švarcas lieliskajā referātā. Latvijas dzintars ir ne tikai sens un unikāls, bet arī silts un potenciāli dziedinošs – man liekās, ka varētu līdzīgi uzskatīt latviešu valodu, tradīcijas un sabiedrību!

Kas ir Tavi palīgi balles organizēšanā, telpu dekorēšanā... utt.?

KE: Lāra Brennere man palīdz ar balles organizēšanu; esmu ļoti pateicīga viņai par atbalstu!

Balles mūzika ir svarīgākais balles faktors; kādu mūziku esi izvēlējusies? Kādēļ?

KE: Balles mūzika gan ir svarīga. Esam izvēlējušās lustīgas mūzikas ansambli Connotations, kas uzstāsies uz skatuves. Var klausīties un noskatīties, kā viņi atskaņo savu mūziku viņu mājas lapā: www.connotations.com.au

Praktiskāki jautājumi par balli. Cik maksās Balles apmeklējums?

KE: Biļetes maksās $160 (vai $120 vecumā zem 18 gadiem ar vecāku uzraudzību). Protams, zem 18 gadu vecumu viesiem aizliegts lietot bezalkoholiskos dzērienus.

Ko Balles apmeklētāji saņems par šo summu?

KE: Trīs kursu vakariņas (ieskaitot vīnu, alu un bezalkoholiskos dzērienus), lustīgu mūziku ansambļa Connotations priekšnesumā. Apaļie galdi tiks klāti 10 personām. Ģērbšanās stils būs formāls – zāle ir 5 zvaigžņu viesnīcā! Mēs ceram, ka sagādāsim ikvienam patīkamu vakaru, vai nākat viens pats, vai divatā, vai grupā. Balle būs pēdējā izdevība mums kopīgi satikties tik kuplā skaitā, kopīgi svinēt visu, ko Kultūras dienas sagādāja, un ievadīt Jauno gadu ļoti elegantā stilā.

Paldies par informāciju. Lūdzu, iepazīstini mazliet ar sevi!

KE: Esmu dzimusi Adelaidē, 1978. gadā; mani vecāki un vecvecāki visi ir latvieši. Mamma – Ilze Kūmbe (Coombe) (dzim. Strautiņa) iedrošināja un atbalstīja, lai es piedalītos latviešu skolā no bērnudārza līdz divpadsmitai klasei, kā arī piedalītos Annas Ziedares Vasaras Vidusskolā. Sestdienu pēcpusdienās piedalījos latviešu guntiņās, gaidās un dižgaidās. Arī piedalījos tautas deju grupā Auseklītis. Latviešu bērnudārzā iepazinos ar draugiem, kuri vēl šodien ir man ļoti tuvi, un jāsaka, ka manas latviešu draudzenes ir kā mana paplašinātā ģimene. Es vienmēr gaidīju sestdienas, lai varētu braukt uz latviešu skolu, satikt draudzenes un draugus un baudīt svaigi ceptos pīrādziņus kafejnīcā. Man arī ir jaunāks brālis Lūkas Strautiņš, kurš arī dzīvo šeit – Melburnā.

Studēju mākslu Dienvidaustrālijas Universitātē (University of South Australia) ar uzsvaru uz gleznošanu un zīmēšanu, un tiku iekļauta Dekāna nopelnu sarakstā (Dean's Merit List) par teicamiem akadēmiskiem sasniegumiem. Pēc gada studēju jaunu kursu Adelaides Universitātē – vīna mārketingu (Wine Marketing). Strādāju vīnotavā Dienvidaustrālijas vīnogu audzēšanas apgabalā, McLaren Vale kā degustācijas namamāte.

Pārcēlos uz Melburnu 24 gadu vecumā un strādāju kā mārketingu palīdze vīnu vairumtirdzniecības kompānijā; vēlāk strādāju mārketingā medicīnas ierīču kompānijā. Man patīk mācīties par dažādiem tematiem! Biju jau apciemojusi Melburnu dažas reizes kā bērns, apciemojot manu vecomāti – mātes māti Austru Strautiņu. Vecmāte ieceļoja Austrālijā pēc 2. pasaules kara un ar vecotēvu Jāni Arturu Strautiņu (miris 1965. gadā) nodibināja latviešu grāmatu veikalu Adelaidē, bet pārceļoties uz Melburnu 1953. g., kur pilsētas centrā – 306 Little Collins Street, 5. stāvā pārdeva latviešu grāmatas, rotaslietas, ādas izstrādājumus, gleznas, prievītes, keramiku utt., kā arī darbojās kā aģenti, pārdodot biļetes uz latviešu sarīkojumiem; palīdzēja ar paku nosūtīšanu uz Latviju, sūtītājiem nodokļus jau šeit samaksājot. Vecmāte slēdza veikalu agros 1980. gados un pārcēlās uz Adelaidi.

Dzīvoju Melburnā līdz 29 gadu vecumam un tad pārcēlos uz Angliju, kur dzīvoju gandrīz septiņus gadus. Pārbraucu mājās uz Austrāliju pirms gandrīz trim gadiem. Anglijā dzīvoju Kembridžā (Cambridge), kur vispirms strādāju 400 gadus vecā privātskolā kā direktora personīgā palīdze, tad mārketingu palīdze, studentu uzņemšanas administrācijas palīdze un vēlāk kā direktores vietnieces palīdze, kura bija atbildīga par bērnu aizsardzību. Vēlāk strādāju mārketingā motorsporta inženierzinātnes kompānijā.

Kamēr dzīvoju Anglijā, dažas reizes apciemoju ģimeni Latvijā, ieskaitot divas reizes uz Dziesmu un Deju svētkiem. Vienmēr jūtos ļoti priecīga būt Latvijā, bet man godīgi jāsaka, ka Anglijā – tikai pēdējos septiņus mēnešus. Tur dzīvojot, iepazinos ar Anglijas latviešiem caur Facebook grupu Lalonda. 2013. gadā biju uz Jāņiem Anglijā, Mūsmājās pie Koventrijas (Coventry) un tur satiku savu nākamo vīru – Martu Erdmani. Kopā atbraucām uz Melburnu 2013. gada beigās! Marts dzimis Latvijā, bet bija dzīvoja jau gandrīz 17 gadus Anglijā, kad satikāmies. Es tagad strādāju Melburnā vīna vairumtirdzniecības kompānijā kā mārketinga menedžere.

Vienas no manām mīļākajām stundām ir tās, ko pavadu esot Melburnas Latviešu nama Rīga kafejnīcas virtuvē; reizēm sestdienas rītos cepot pīrāgus un smalkmaizītes. Atjaunotajā kafejnīcā ir tik omulīga gaisotne, un mēs – Nama dāmas (un papadāmas) jautri pavadām laiku kopā. Man jau no bērnības ļoti patika cept un pavadīt laiku virtuvē. Atceros, ka mana vecmāte, tēva māte, Viktorija Kambala cepa gandrīz visu laiku, un gandrīz vienmēr gatavoja tradicionālos latviešu ēdienus. Viktorija sagādāja glaunu maltīti daudziem Adelaides latviešu sarīkojumiem un ballītēm. Pirms kara Latvijā Viktorija bija bijusi šefpavāre prezidentam Ulmanim. Vēlos piebilst, ka mana vecmāte Viktorija, arī iedvesmoja manu tēvu Juri kļūt par šefpavāru; un tā mums visiem ģimenē ļoti mīļa ir latviešu ēdienu gatavošana. Es arī ceru kļūt par labu latviešu ēdienu gatavotāju, un, ja man iznāks kaut apmēram tik garšīgi kā Viktorijai, es bušu ļoti priecīga!

Kuras ir Tavas pirmās Austrālijas Latviešu Kultūras dienas, kuras atceries?

KE: Man liekās tas bija 1991. gadā, kad biju 13 gadus veca.

Kuras ir pirmās ALKD, kurās piedalījies?

KE: Es neatceros, ka būtu piedalījusies pirms 1996. gada.

Paldies Tev par interviju! Uz tikšanos Kultūras dienu Noslēguma ballē!