Zalcburga, Altettinga un Latvija

Ēriks Ingevics. FOTO Imants Skrīveris.

Šī gada 26. septembrī, Imanuela baznīcas zālē, Kanberas Latviešu biedrības (KLB) rīkotajā saietā notika KLB pilnsapulce un tai sekojošs KLB priekšnieka Ērika Ingevica stāstījums par viņa ceļojuma iespaidiem šī gada vasarā Eiropā – Austrijā, Vācijā un Latvijā.

Saieta pirmās daļas norise iesākās ar pilnsapulci, kuru vadīja Žanis Mediķis un protokolēja Baiba Burkevica. Valdes un revīzijas komisijas locekļi iesniedza savus ziņojumus, ko pilnsapulce vienbalsīgi pieņēma.

Uz pilnsapulces lūgumu nākamā gada biedrības vadībā iegāja šī gada valdes un revīzijas komisijas sastāvs.

Saieta otrā daļā Ēriks Ingevics stāstīja par Zalcburgas festivālu, Altettingu un Latviju.

Zalcburgas festivāls

Zalcburgas festivāli ir pasaules slaveni un tajos uzstājas pasaules labākie mākslinieki. Šogad Zalcburgas festivāls atzīmēja savu 90 gadu jubileju. Šī jubilejas festivāla mākslinieku izlases vidū bija 3 latvieši: operdziedātāja Elīna Garanča (viņa dziedāja festivāla pirmā koncertā), vijolnieks Gidons Krēmers un diriģents Mariss Jansons ar Amsterdamas Concertgebeau orķestri, kuru viņš vada.

Festivāla programmā bija minēts arī čellists Miša Maiskis. Viņš ir dzimis un audzis Rīgā, kur sācis savas muzikālās izglītības gaitas, bet tās pabeidzis Ļeņingradā un tagad dzīvo Izraēlā.

Ingevics apmeklēja trīs koncertus un Hugo fon Hofmanstāla drāmas Ikviens (Jedermann) uzvedumu, ar kuru ir atklāti visi Zalcburgas festivāli kopš to sākuma 1920. gadā.

Šis uzvedums notika Zalcburgas katedrāles laukumā (Domplatz) un galvenās lomās bija Vīnes Burgteātra aktieri. Vīnes Burgteātris tiek uzskatīts par labāko vācu valodas teātri pasaulē.

No koncertiem kā iespaidīgāko viņš minēja Prokovjeva oratoriju Jānis Briesmīgais ar lielu sastāvu: Vīnes filharmonijas orķestri ar diriģentu Rikardo Muti, Vīnes Valsts operas kori, Zalcburgas zēnu kori un 3 solistiem – 2 krievu dziedātājiem un franču aktieri Gerard Depardjē Jāņa Briesmīgā lomā. Uzvedums notika krievu valodā.

Altettinga

Vācijā Ingevics bija aizbraucis uz katoļu baznīcas svētkiem Altettingā, 15. augustā.

Altettinga ir maza pilsēta Bavārijā pie Austrijas robežas. Tā ieņem tādu pašu vietu Vācijā kā Aglona Latvijā. Tā tiek uzskatīta kā galvenais katoļu centrs Vācijā.

15. augustā, Marijas Debesbraukšanas dienā, tur sabrauc svētceļotāji no visas Vācijas.

1944. gada beigās bēgļu gaitās šajā pilsētā nokļuva vairāki aglonieši un Latgales katoļi, un tas izveidojās par latviešu katoļu centru trimdā. Tur nodibinājās latviešu nometne ar skolu un skolotājiem lielā mērā no Latgales. Bija arī izdevniecība, kas izdeva žurnālus un grāmatas latgaliešu valodā. Netālu no Altettingas vienā klosterī tanī laikā bija apmeties bīskaps Rancāns, kas bija augstākais latviešu katoļu garīdznieks trimdā.

Altettinga ir ievērojama arī ar to, ka netālu no tās, vienā ciematā piedzima pāvests Benedikts.

Latvija

Runājot par Latviju, Ingevics galvenokārt pieskārās priekšā stāvošajām Saeimas vēlēšanām. Viņš minēja to pašu, kas jau atskan presē – tautas politiskā apātija, un doma, ka tur nekas nemainīsies, neskatoties uz partiju vēlēšanu solījumiem.

Turpretim, pēc Ingevica domām, šāda politiska apātija nav vērojama pie krieviem un tiem latviešiem, kas balso par pro-krieviskām partijām. Šīs partijas ved intensīvu kampaņu, lai piesaistītu jaunus vēlētājus. Rīgas ielās ir redzami lieli plakāti ar Saskaņas centra kandidātu bildēm, kas aicina balsot par Saskaņas centru. Uzraksti ir krievu un latviešu valodās.

Noslēgumā Ingevics aicināja ikvienu balsstiesīgo piedalīties vēlēšanās, jo katra balss būs svarīga Latvijas nākotnei.

Skaidrīte Dariusa
Laikrakstam „Latvietis“