Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Intervija ar Ļenu Rumpi – 3x3 pudura vadītāju

„Latviskā audzināšana Austrālijā“

Laikraksts Latvietis Nr. 430, 2016. g. 27. sept.
Daina Grosa -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv
3x3_Sarkans

Rumpe

Ļena Rumpe.

3x3 puduri – Latviskā audzināšana Austrālijā vadīs pirms 9 gadiem no Latvijas atbraukusī Ļena Rumpe. Noskaidrojām mazliet vairāk par Ļenu...

Daina Grosa: Kur esi dzimusi, augusi? Cik ilgi esi Austrālijā?

Ļena Rumpe: Esmu dzimusi un augusi Latvijā, Alūksnes rajonā. 2017. gada februārī būs 5 gadi kopš visa ģimene pārcēlās uz Adelaidi. Vīram tā bija atgriešanās, bet man un bērniem – liels solis neziņā.

Daina Grosa: Kas Tava profesija? Ar ko nodarbojies šeit, Austrālijā?

Ļena Rumpe: Pēc izglītības esmu sākumskolas un mūzikas skolotāja, taču darba gaitas ir vairāk bijušas saistītas ar administratīvajiem darbiem. Tā īsti par skolotāju sagribējās būt tikai tad, kad pašai piedzima bērni un parādījās pirmie sirmie mati un līdz ar to – mazliet dzīves gudrības. Sapratu, ka vēlos to nodot ne tikai saviem bērniem, bet arī citiem. Dzīvojot Cēsīs, sāku darboties baznīcas svētdienas skolā kā brīvprātīgā. Tā celiņš bija iemīdīts. Pārceļoties uz Austrāliju, sāku strādāt par brīvprātīgo skolotāja palīgu dažādās skolās, tad iesaistījos Adelaides Latviešu skolas dzīvē. Tagad strādāju vienā no Adelaides Montessori bērnudārziem un to es saucu par naudas darbu. Mans sirds darbs ir joprojām kaut ko mainīt un uzlabot Adelaides Latviešu skoliņā; nesen sarakstīju eksperimentālo programmu valodas apguvei, turpinu to papildināt ar materiāliem, palīdzu ar padomiem skolotājiem, piedalos skolotāju konferencēs un nepārtraukti papildinu savas zināšanas.

Daina Grosa: Dzīvojat Austrālijā, jums ģimenē aug bērni. Cik viņi veci?

Ļena Rumpe: Ģimenē aug 12 gadus veca meita un 10 gadus vecs dēls, kuri ir dzimuši Latvijā.

Daina Grosa: Kā saredzi mūsu – patreizējo vecāku – paaudzes izaicinājumus saistībā ar latviešu valodas „jautājumu“, dzīvojot ārpus Latvijas? Kādi novērojumi?

Ļena Rumpe: Mana īsā atbilde – nekad neaizveriet bērnu deguna priekšā durvis un nezaudējiet cerību! Lai nav jāmokās sirdsapziņas pārmetumos brīdī, kad bērns pateiks: „Mamm, tēti, kāpēc jūs man nedevāt iespēju?“

Daina Grosa: Vai Tev šķiet, ka dzīvojot ārpus Latvijas, vispār var panākt vairāk kā tikai to, ka bērni saprot valodu, bet gan neatbild latviski? Tāda tendence šķiet universāla šobrīd...

Ļena Rumpe: Uz šo jautājumu es varu atbildēt tā: kad es mācījos angļu valodu skolā, es iemācījos līdz līmenim saprotu, bet nemāku runāt. Kad aizbraucu uz dažiem mēnešiem dzīvot un strādāt Anglijā, tad es nedrīkstēju nemācēt, jo bija jārunā, lai izdzīvotu. Es ticu, ka bērni, nokļuvuši atkal vidē, no kurienes ir nākuši vai nonākot vidē, kur ir dzīva valoda, būs spiesti to lietot, un tādā veidā to iemācīsies. Vislielākā veiksmes atslēga, manuprāt, ir būt Latvijā cik bieži un ilgi vien var. Un ja ne Latvijā, tad visās vietās, kur vēl var dzirdēt un lietot valodu – 3x3 saietos, Vasaras vidusskolās, latviešu skolā, ģimenēs, kur to lieto utt. ■



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com