Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Pertas Daugavas Vanadzes mūs atkal baro

Paldies par jūsu pūlēm!

Laikraksts Latvietis Nr. 429, 2016. g. 22. sept.
Jānis Purvinskis -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv
DV

Daugavas Vanagi

Perta_Vanadzes

FOTO no Jāņa Purvinska personīgā arhīva.

Tā nu mēs atkal svētdienas, 11. septembra, pusdienas laikā, uzklausot aicinājumu, sanācām Daugavas vanagu klubā. Biju gan druscītiņ aizkavējies, ko jau sajutu, iebraucot mūsu pagalmā, jo tas bija diezgan labi piepildīts ar ciemiņu pajūgiem. Tuvojoties kluba telpām, jau satiku arī Kukuļu Jāni un Ritu Džonsonu. Viņiem bijis vēl jānokārto kādas darīšanas Latviešu Biedrībā.

Nu tad es jau steidzos klubā, kur turpat gandrīz durvju priekšā tā kā tādā patumšā kaktiņā mani sagaidīja vanadžu kasiere Austra Kaģe. Par brīvu nekas nav, un arī par pusdienām tomēr jāsamaksā, jo arī veikalā neko (ne gurķīti, ne salātiņu, ne pat kartupeli) par brīvu nevar dabūt. Nu, jā, bet turpat jau ir arī mūsu bārs, un pēc mana garā brauciena no Mandžūras biju jau tīri izslāpis; tad nu žigli vien: „Man vienu sarkano vīniņu, lūdzu Veltiņ!“ Tā nu jau ir pavisam cita lieta, varu nu iet un nosēsties. Nevar jau arī neko žēloties, sanācis jau ir tas pats bariņš kā parasti, – nu būs turpat ap 30.

Nu tad jau turpat pie Kukļu Janča un Vucēnu Jāņa. Kā nu tā, skaties atkal visi Jāņi kopā, jo arī Lūks Jānis ar savu sieviņu Silviju, un es pats arī taču, Jānis. Tad nu visi četri Pertas Jāņi pie viena galda. Kā tikai kāds nosauc kādu Jāni, tad gan trūksimies, nezinādami kuru Jāni, tad īsti grib. Nav jau tik traki, gan izlobīsim vajadzīgo.

Drīz arī Rita pieteica vārdu, pateicās visiem par ierašanos, paskaidroja šodienas programmu; viss jau esot kārtībā un varēsim jau iet un šoreiz pat paši varēsim kraut savus šķīvjus ar visiem tiem labumiem, ko vanadzes mums sagatavojušas, un tad būs vēl arī kafijas galds ar kafiju, tēju un cepumiem. Kad nu būsim vēderus uzpildījuši, Vucēnu Jānis esot atkal samontējis kādu filmiņu. Šoreiz gan būšot arī dziedāšana, kur arī pašiem būs jāpiepalīdz.

Tad jau viss, kas vēl tikai bija palicis, bija jāiet pie lielā galda un jākrauj savs šķīvis ar gaļiņu vai zivtiņu, vai kartupeļu salātiem, vai skābu gurķīti, vai pat i biešu salātiņiem un visu ko tik vēl nē. Tad nu gan izvēle, un, ja nu nevari izvēlēties, ņem pa druskai no katra, tad nav jāgudro – ko ņemt, ko neņemt. Sēdies pie galda, ēdi, piedzer vīniņu vai alu un jūties kā jau lielās viesībās. Mājās jau tā neēdīsi, nu ne jau ar tādu izvēli. Pēc mielasta bija tikai jāpārbauda arī kafijas galds. Jā, jā, cepumi jau bija. Bija i ābolmaizīte, i cita, nu tad kūka arī un ar kafiju; es biju paēdis. Paldies vanadzēm, šovakar man vakariņas nebūs jāvāra.

Nu, Jānis, tas ir, tas Vucēnu Jānis, jau bija savu aparātu tur iesildījis un iestādījis, bija tikai jāpiespiež pareizā poga, un bilde bija uz ekrāna. Iesākām ar dziesmām, kuras mums rādīja priekšā, tad mums tikai bija jāseko taktij, un viss gāja uz priekšu. Pēc pāris dziesmām skatījāmies skaistos dārzus ar skaistajiem ziediem un sekojām ar vairāk dziesmām. Tad tā stunda paskrēja garām tik ātri, ka likās tikai minūtes tik jauki pavadītas.

Paldies Jāni, paldies vanadzes un paldies draugi un ciemiņi, kuri bijāt atnākuši. Atkal viena draugu pulkā jauki pavadīta svētdiena. Vēl drusku parunājāmies, un tad jau ceļš veda uz mājām. Paldies arī Viktoram un Veltai par bāra atvēršanu, citādi jau cilvēks varētu nomirt no sausas rīkles, un mums vēl bija visa tā lielā dziedāšana, bez bāra jau nu gan nekur. Kur tad mēs būtu bez jums, vanadzītes? Paldies, paldies par jūsu pūlēm, un gaidīsim uz nākošo aicinājumu!

Jānis Purvinskis
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com