Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Intervija – Kalvis Jaunalksnis

Viens no AL56.KD Tautas deju uzveduma vadītājiem

Laikraksts Latvietis Nr. 424, 2016. g. 17. aug.
Ilze Nāgela -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv
AL56KD_2

Kalvis Jaunalksnis. FOTO Sandra Birze.

Ilze Nāgela: Tev šajās – Austrālijas Latviešu 56. Kultūras dienās, tāpat kā pagājušās Kultūras dienās Melburnā, ir uzticēts veidot Tautas deju sarīkojumu. Vai Tu esi viens, vai Tev ir komanda, kas šo sarīkojumu veido?

Kalvis Jaunalksnis: Mums ir komanda, kas rīko Tautas deju sarīkojumu: Naomi Vitersa (Withers) un es, kā arī varētu teikt, ka deju kopa Piektais ritenis ir mūsu komanda. Palīgā vēl nāk arī citi vadītāji no citām tautas deju kopām; mēs uzklausām viņu idejas, kā labāk piepildīt vīziju koncertam. Tātad, visi kopīgi izstrādājam programmu. Es viens pats nevarētu to darīt; tas ir milzīgs darbs, un vienam cilvēkam tas būtu par daudz.

IN: Šim sarīkojumam arvien ir daudz gaidītāju, un interese par tautas dejām ir ļoti liela. Lūdzu, pastāsti mazliet par šo tautas deju sarīkojumu? Vai Tautas deju sarīkojums būs kā koncerts, vai arī tas būs uzvedums – stāsts?

KJ: Jā, būs stāsts, un tas būs Annas Brigaderes Sprīdīša stāsts. Kaut tā nebūs luga, bet stāsts, ko mēs izmantosim kā tēmu. Mēs ceram, ka tas izdosies. Starp dejām būs starpspēles, lai tas stāsts vijās cauri visai programmai.

IN: Kā Tev radās šāda ideja?

KJ: Mēs vienmēr meklējam kādu ideju, un mana meita teica, ka vajadzētu uzvedumu veidot pēc Sprīdīša stāsta. Man personīgi, un arī citi man to ir teikuši, ka ir apnicis, ja Kultūras dienās Tautas deju uzvedums ir tikai: uzdejo un nodejo... Varbūt kaut kas tematisks ir programmā, bet mēs šoreiz gribam īstu stāstu. Tas pataisa uzvedumu interesantāku.

IN: Vai šim uzvedumam – stāstam būs kādas jaunas oriģināldejas horeogrāfijas speciāli šīm Kultūras dienām (KD)? Vai redzēsim arī jau tradicionālās, visiem labi pazīstamās tautas dejas?

KJ: Būs, būs! Katru reizi Kultūras dienās vai Jaunatnes dienās mēs, tautas deju vadītāji, gribam parādīt kaut ko jaunu. Būs jaunas oriģinālās horeogrāfijas! Man pašam nebūs jaunas dejas; par dažām dejām domājām, vai tās iekļaut, vai neiekļaut programmā. Jāskatās uz stāstu un tautas deju kopu spējām. Pāris kopas ir izteikušās, ka visi viņu dalībnieki nepiedalīsies Kultūras dienās. Ja bija idejas par dejām, kurās ir vairāki dejotāju pāri, bet to nespēs darīt, tad jādomā ko un kā mainīt.

Es arī mēģināšu šoreiz iekļaut vecās, tradicionālās dejas, tā saucamās Zilās grāmatas dejas, jo tur ir visi pamatu pamati, tautas deju kopu vadītāju zelta fonds – vadonis. Protams, bērniem būs vienkāršākas dejas; būs dejas no Latvijas – danči, kā arī tradicionālās, piemēram, Ačkups, ko bērniem ļoti patīk dejot. Katrās Kultūras dienās piedalās bērni dejotāji no vietējās skolas, tātad, šogad – no Melburnas.

Esam jautājuši deju kopai Līgo no Latvijas, vai viņi var nodejot Sidrabrasa – vienu no viņu dejām vienā mūsu uzveduma skatā. Ļoti brīnišķīgi skaita deja, kas man liekas ļoti pareizi iekļaujas mūsu stāstā – programmā. Dejotāji no Vācijas ir piedāvājuši dejot Toli dzeivoj muna meiļā, Latvijas horeogrāfija – jauka deja. Protams, būs dejas arī no Austrālijā labi zināmiem horeogrāfiem – Skaidrītes Dariusas un Jura Ruņģa dejas.

IN: Vai tautas deju uzvedumā būs tā saucamā dzīvā mūzika, kā Tu lieliski to biji izveidojis pagājušās Kultūras dienās Melburnā? Vai vari tuvāk pastāstīt, kādi mūziķi mūs iepriecinās? Un vai arī dziedātāji piedalīsies?

KJ: Jā, būs dzīvā mūzika; to vadīs Daina Kaina no Sidnejas. Viņa izveidos ansamblīti, kas mums spēlēs mūziku; mūziķi būs gan no melburniešiem, gan no citām pilsētām. Šajās dienās, ja grib dzīvo mūziku tautas deju uzvedumā, tad mūziķus grūti noorganizēt tikai no vienas pilsētas. Dažām dejām mums arī būs ierakstīta mūzika vairāku iemeslu dēļ. Nevaram noorganizēt pilnu orķestri, bet kādai no dejām vajadzīga pilna orķestra atskaņota mūzika. Dažām dejām muzikanti Dainas Kainas vadībā arī papildinās mūziku ar dziesmām.

IN: Kur notiks Tautas deju sarīkojums? Cik lielu skaitu cilvēku šīs telpas var uzņemt?

KJ: Sarīkojums notiks Seintkildas (St. Kilda) Nacionālā teātrī – turpat, kur bija pagājušās Kultūras dienās Melburnā. Tā vieta mums, viesiem melburniešiem, ir ļoti labi pazīstama. Skatuves lielums un skatītāju zāles sēdvietu skaits ir atbilstošs mūsu vajadzībām. Man šķiet, ka tur ir ap 700-800 sēdvietu.

IN: Cik dejotāju piedalīsies Tautas deju sarīkojumā?

KJ: Mēs rēķinam, ka būs apmēram 80 dejotāju kopā ar skolas bērniem vai nedaudz vairāk.

IN: Dzirdēju par tautas deju kopu – viesiem no Latvijas; ko par tiem vari pastāstīt? Cik daudz dejotāju ieradīsies? Kā kopa saucas? Kas ir tās vadītājs/vadītāji? Vai viņi piedalīsies Tautas deju sarīkojumā, vai viņiem būs savs atsevišķs koncerts?

KJ: Šoreiz jaukā lieta ir tā, ka Kultūras dienās piedalīsies dejotāji – latvieši no Latvijas – deju ansamblis Līgo. Viņiem pašiem būs savs uzvedums kopā ar kori Anima; tas būs Latvijas viesu koncerts. Bet mūsu Tautas deju uzvedumā Līgo arī piedalīsies pāris vietās. Mūsu uzvedumā svarīgāk ir, ka citi dejotāji tiek pie dejošanas. Vienmēr Kultūras dienās, ja ir kāds tautas deju ansamblis vai grupa no ārzemēm, kas nāk speciāli uz KD, tad viņi vienmēr tiek lūgti vismaz piedalīties vietējā sarīkojumā, un tā tas arī būs.

Vēl būs dejotāji no Vācijas – divas tautas deju kopas; latvieši no Latvijas, kas dzīvo un strādā patreiz Vācijā. Viņi brauc uz konferenci Austrālijā. Viena kopa saucās Trejdeksis; viņi ir no Štutgartes un viņus vada Laila Putāne. Vācijas otra dejotāju grupa ir no Minsteres – MOLADEKO (Minsteres Latviešu deju kolektīvs); viņi arī piedalīsies KD. Abas grupas kopā, apmēram, 8 vai 10 pāru. Zinu tikai, ka viņi ielido Austrālijā agri no rīta tai dienā, kad mums ir pirmais tautas deju mēģinājums. Gan MILADEKO, gan Trejdeksnis uz Kultūras dienām ir apvienojušies, un man liekas, ka Vācijā viņi bieži satiekas. Abas deju kopas piedalījās arī nesen notikušajās Dziesmu dienās Īrijā. Viņu deju repertuārā ir vairāk tādas dejas, kas ir horeografētas Latvijā, un tie, kas piedalās Deju svētkos Latvijā, tās dejas pazīst.

IN: Cik dejotāju būs no Latvijas?

KJ: Es domāju, ka būs kupls skaits, jo viņiem ir pašiem savs uzvedums.

IN: Kas būs savādāk šajā KD Tautas deju sarīkojumā neka ierasts līdz šim?

KJ: Jā, tā kā mums ir interesants stāsts, mēs mēģināsim to skatu pataisīt interesantāku, dot tādu gaisotni. Mums ir jaunieši, kas veido to noformējuma tehnisko pusi, skatuves meistari, kas nodarbojas ar tehnoloģiju – Andrejs Jaudzems un Kalvis Švolmanis. Kalvis pats ir arī dejotājs, kas pataisa to visu vēl personīgāku. Es negribu par daudz izstāstīt, bet man ir cerība, ka tie efekti pataisīs to uzvedumu daudz interesantāku un skaistāku arī.

IN: Tu esi dzimis un audzis Austrālijā; esam par šo agrāk ar Tevi runājuši, bet varbūt atgādini atkal – kādas ir Tavas pirmās atmiņas par Austrālijas Latviešu Kultūras dienām?

KJ: Jā, esmu dzimis Austrālijā, Ņūkaslē, ziemeļos no Sidnejas. Es nekad neesmu gājis latviešu skolā, jo tad, kad man bija pienācis laiks doties uz latviešu skolu, tad latviešu skola Ņūkaslē izputēja. Mana mamma bija skolotāja, un es mācījos mājās. Mamma man mācīja ne tikai latviešu valodu – runāt, rakstīt, lasīt, bet arī dejot. Gan mamma, gan tētis – abi dejoja tautas dejas. Man ir vairāki grāmatu un žurnālu komplekti, ko es iemantoju no mammas un tēva, kur bija tradicionālās dejas, ko viņi paši dejoja. Man tās ir mājās, un es tos šad un tad apskatos.

Mana draudzība ar deju sākās bērnībā mājās, virtuvē ar basām kājām. Pirmo iemācījos polku; atceros, ka mamma dziedāja līdzi: viensdivtrīs un viensdivtrīs, viensdivtrīs un viensdivtrīs...

Esmu vairākkārt piedalījies Austrālijas Latviešu Kultūras dienas. Pirmais gads, kad es piedalījos kā dejotās, bija 1973. gadā Sidnejā. Kad es dejoju Saules Jostas ansamblī, es daudz iemācījos no Skaidrītes Dariusas, no Jura Ruņģa. Kaut gan es neko nevadīju, dažreiz viņi prasīja palīdzību, un es varēju saprast, ko viņi sagaida no dejotājiem. Kad sāku dzīvot Melburnā, es kopā ar Ivaru Dragūnu dažus gadus vadīju Ritenīti. Kaut gan Naomi Vitersa ir Piektā Riteņa vadītāja, viņa uzklausa mūsu domas; mēs esam dejotāji ar pieredzi un varam palīdzēt viņai, ja kur vajag.

IN: Pastāsti par Tavas ģimenes saitēm ar tautas deju! Zinu, ka arī Tava sieva Karina vienmēr dejojusi tautas dejas; kā Tavas meitas? Vai viņas dejo?

KJ: Jā, Kate un Lisa – abas dejo Ritenītī, un abām ļoti patīk dejot; sāka dejot latviešu skolā. Vienai no meitām, kad bija maziņa, nepatika dejot; viņai pat nepatika turēt puiša roku, bet tagad viņai ļoti patīk dejot! Un mana sieva Karina arī dejo.

IN: Kurā datumā un cikos notiks AL56. KD Tautas deju sarīkojums? Vai Tu vēlētos vēl kaut ko piebilst?

KJ: Lūdzu nāciet uz Austrālijas Latviešu 56. Kultūras dienu Tautas deju uzvedumu Sprīdīša stāsts! Tas notiks š.g. 28. decembrī Nacionālā teātrī, Seintkildā. ■



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com