Atskats uz AABS

Šogad maija beigās Filadelfijā jau 25. reizi sanāca Baltijas Studiju apvienības (Association for the Advancement of Baltic Studies – AABS), pasaules vadošās Baltijas pētīšanas un pētnieku-akadēmiķu organizācijas, konference. Pensilvānijas Universitātes telpās noritēja 11 sesijas, un katrā no tām bija piecas dažādiem specifiskiem tematiem veltītas apakšsesijas, kuras sastāvēja no atsevišķiem referātiem, apaļajiem galdiem, literāriem lasījumiem vai diskusiju paneļiem. Trīs dienu bilancē sanāca vairāk nekā 215 atsevišķas uzstāšanās, neskaitot apakšsesiju vadītāju un atbildētāju sniegumus.

Šis Baltijas studiju smadzeņu trests gadu gaitā ir kļuvis arvien ģeogrāfiski izplatītāks. Ja kādreiz AABS konferencēs liela eksotika bija Austrālijas tālbraucējs valodnieks Trevors Fenels, tad šoreiz pārstāvētās iestādes (augstskolas, zinātniski institūti, muzeji, bibliotēkas, viena – Dānijas – valdības ministrija un Vašingtonas lobētājs JBANC) nāca no 21 valsts. Pirmajā vietā dabīgā kārtā bija daudzās Ziemeļamerikas – ASV un Kanādas universitātes; aiz tām trīs Baltijas valstu daudzas un dažādas iestādes; arī visas iespējamās Skandināvijas valstis, ieskaitot Islandi; no Eiropas vēl tika pārstāvētas Vācija, Polija, Anglija, Skotija, Itālija, Francija, Ungārija un Kipra; plus Izraēla un vistālākie, joprojām Austrālija, pa Feneļa iemīto taku, un šoreiz arī Dienvidāfrika. Akadēmiķi un pētnieki, kopā ar vietējiem baltiešiem un citiem apmeklētājiem, tā sablīvējās referātiem paredzētajās klašu telpās, ka parasta aina bija vai nu stāvgrūdām pilna telpa, kurā vispār ar grūtībām varēja pa durvīm iespraukties, vai kā alternatīvs, tautas pašiniciatīva pirms jaunas sesijas pārnest papildus krēslus no tukšajām telpām pie sevis.

Pirmajā vakarā uzstājās konferences galvenā nagla, Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess. Mums, kas zina viņa bezkompromisa asos izteicienos par Krievijas rīcību galvenokārt no tulkotiem citātiem, bija patīkami noklausīties viņu pa tiešo angliski, un viņš nepievīla, izsakoties tikpat principiāli kā vienmēr par savu izvēlēto tematu International Order Under Strain. Pēc savas uzrunas Ilvess atbildēja uz vairākiem publikas jautājumiem, starp tiem arī no Filadelfijas galvenā laikraksta; ievērību, kuru viņš ar redzamu labpatiku novērtēja. Vēl par citu jautājumu, sakarā ar ASV prezidenta vēlēšanām, viņš ar lielu diplomātiju izvairījās izteikties, veiksmīgi novirzot savu atbildi uz pilnīgi citu, Eiropas, ģeogrāfisko fonu. Tomēr labāk atturēties komentēt ASV iekšējās darīšanas, īpaši par cik Ilvesu un viņa pavadošo kundzi, latvieti Ievu, apsargāja ASV Prezidenta nesmaidīgais drošības dienests! Visinteresantākais atzinums par Ilvesu radās tikai pāris dienas vēlāk, plašāka loka neformālā sarunā, kad Igaunijas akadēmiķes interesējās, kā patika viņa runa. Saņemot apstiprinošu atbildi, ka amerikāņiem vienmēr patīk tieša runa par to kas ir, igaunietes norādīja, ka pašā Igaunijā viņš nekad nevarētu tādā veidā izteikties... un to arī nedara.

Konferences fonā notika vesels nodarbību ņirbonis: izstāde Pirmoji Banga par 19. gs. lietuviešu iebraucējiem ASV; otra izstāde par dīpīšiem no Latvieši pasaulē studiju centra un muzeja; vairāku izdevēju stendi ar ļoti interesantām grāmatām par Baltiju, t.sk. pirmā baltiešu grafiskā romāna jauniespiedums no nometnē uzzīmētā; pusdienas, kuras sarīkoja vietējā Filadelfijas domnīca Foreign Policy Research Institute, kas ir iesākusi izdot savu Baltic Bulletin (pa internetu un pa velti: piesakieties saņemt!); vakara balle Filadelfijas Brīvo latvju biedrībā ar Pēdējā vilciena mūziku; pašas AABS organizācijas biznesa sanāksme un pusdienas ar jaunā, ienākošā prezidenta Giedrius Subačiusa uzrunu; un Jūles Rozītes kūrēts, Lara Krēsliņa izkārtots Baltijas īsfilmu vakars. Un nedrīkst aizmirst pieminēt Jāni Čakaru, galveno rīkotāju, kas iznesa visu smagumu uz savas muguras; paldies, Jāni, par tik piesātinātu konferenci!

Bet konferences uzdevums ir sniegt savu pētnieku atzinumus plašākai publikai, tāpēc jānobeidz ar neiespējamo misiju, no šīm aptuveni 215 prezentācijām izvēlēties tikai dažas, kuras varētu nodot lasītājiem šo interesanti pavadīto dienu garšu. Jāpiemin trillera filmas scenārija cienīgo David Feest stāstījumu par Igaunijas pirms un starpkara zelta tirgus vidutāja Georga Scheel biogrāfijas un darījumu neticamiem pagriezieniem, un tikpat aizraujošo stāstu par Ilzes Šarkovskas-Liepiņas mūzikas arhīvos uzieto unikāli agrīno Gustava von Mengdena kompozīciju manuskriptu no Livonijas laikiem. Daudziem 1970.-80. gadu ELJA un arī ALJA biedriem, agrīniem Latvijas braucējiem būs bijušas līdzīgas intervijas ar funkcionāriem, kādas aprakstīja Edward Cohn savā referātā par mīkstās varas draudzīgo profilaktisko ietekmēšanas veidu, kuru pielietoja pret pašu padomju pavalstniekiem. Aktuālus tematus cilāja divi Apaļie galdi: viens par Baltijas valstīm Eiropas drošības kontekstā un otrs, ļoti jaunu pētnieku organizēts, kuram vēl mazliet vēlāk sekoja otra sesija University College London, par Baltijas-Ziemeļvalstu reģionu, neparastā kārtā, bet ļoti vēlami tajā iekļaujot arī Poliju.

Divi referāti – Mārtiņa Hirša par Krievijas mediju ietekmes Latvijā īsto izplatību un Astas Zelenkauskaites un Brandona Niezgodas par Lietuvas interneta ziņu troļļiem, izmantoja stingri saskaitītus, tehnoloģijā balstītus cietus datus saviem statistiskiem secinājumiem. Pretēju pieeju izmantoja Daunis Auers, apskatot Nacionālo apvienību kā populistisku radikālu labēju partiju caur stāstījumu, kura selektīvi izlaistos elementus Latvijas ziņu sekotājs varēja viegli saskatīt. Tas ir skatījuma un viedokļa jautājums, un tieši par to stāstīja Kristina Markman savā analīzē par leišu vadoņa Mindauga mainīgo atainošanu viduslaiku hronikās – kā varoni vai ļaundari. Nekas netracina kā politika, tāpēc nedrīkst nepieminēt no citiem dzirdētu smagu gadījumu par patiesu sarūgtinājumu, kuru kāds akadēmiķis ar visnotaļ teorētisku izpratni par drošību un starptautiskām attiecībām sagādāja citiem, kam ikdienā māju logi grab un klab no virs galvas zemu lidojošajiem Krievijas lidaparātiem.

Lokālpatriotisma uzliesmojumā kā pēdējo gribas izcelt Andra Straumaņa ļoti pamatīgi izpētīto, piesātināto stāstu par izdevumu Jaunā Tēvija, kas iznāca starp 1913-1917. gadiem Filadelfijā, bet kalpoja par starptautisku baptistu sazināšanās līdzekli visā pasaulē no Latvijas līdz Brazīlijai. Straumaņa izcilā referāta kopiju jālūdz katrai Filadelfijas organizācijai, jo izpēte ir sīka līdz pat kartēm, kas parāda ar punktiņiem, specifiski kur 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā Filadelfijas rietumu daļā dzīvoja tikpat kā savā geto mūsu tautieši baptisti.

Nākošais AABS 2018. gadā, Stanfordas Universitātē Kalifornijā; satiekamies tur!

Sandra Milevska
Laikrakstam „Latvietis“