Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Latvietis Juris Zīle būvē vikingu kuģus

No Dziesmusvētku virsdiriģenta – līdz vikingu kuģa būvniekam

Laikraksts Latvietis Nr. 424, 2016. g. 17. aug.
Aina Gailīte -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Juris Zīle uz paša būvētā vikingu kuģa „Indriķis“. FOTO Aina Gailīte.

Vikingu kuģis „Indriķis“. FOTO Aina Gailīte.

No kreisās: Anatolijs Kozačenko, Juris Zīle un Normunds Jērums uz vikingu kuģa „Indriķis“. FOTO Aina Gailīte.

Vikingu kuģis „Indriķis“ Daugavā. FOTO Aina Gailīte.

Sākšu ar nesenu pagātni: pēc tam, kad pēc norvēģa Pēra Bjorkuma pasūtījuma 2009. gadā uzbūvētais vikingu kuģis Ōsa bija šķērsojis Baltijas jūru un veiksmīgi atrādījies Norvēģijā, meistaru Juri Zīli pārņēma doma, ka tādu kuģi vajag tak arī Latvijā, bet tikai nedaudz mazāku. Ōsa ir senākā, 1904. gadā izrakumos atklātā, 9. gs. sākumā būvētā vikingu kara kuģa Osebergskipet replika. Tajos senajos laikos kuģis kļuva par mūža māju ķēniņienei Osai. Oriģināls apskatāms Oslo Vikingu muzejā, tas bija tik labi saglabājies, ka tika pilnībā restaurēts. Vairākus gadus tika veikti priekšdarbi, pētīti Oslo muzejos pieejamie zīmējumi un vikingu kuģu apraksti, pētīti restaurētā kuģa tehniskie risinājumi, līdz dvīņu brāļi Juris un Ingolfs Zīles sāka Ōsas būvi (21 m x 5 m x 6 m), pabeidzot to pusotra gada laikā. Tika iegūta pieredze, prasme un apziņa, ka latvieši var.

2010. gadā Juris Zīle, latviešu amatnieks, Tautas daiļamata meistars metāla un dzintara apstrādē, burātājs un laivu būves meistars uzsāka otra vikingu kuģa būvi, domātu Latvijas ūdeņiem un šoreiz par saviem līdzekļiem, izmantojot sava meža ozolus kuģa korpusa brangām un apšuvumam un priedes kuģa klājam. Juris Zīle jaunbūvējamo kuģi nosauca sava vecvectēva Indriķa vārdā. Indriķis Zīle bija pirmo triju latviešu Dziesmusvētku virsdiriģents. Bet saikne ar Norvēģiju meistaram ir arī pa radu līniju, viņa vecmāmiņa bija norvēģiete. Indriķis ir Osebergskipet samazināta kopija – ar 14,85 m x 3,65 m x 3,6 m izmēriem, ar 9 mun 6 m mastiem – pa Daugavu var kuģot tikai ar 6 m mastu, lai varētu izbraukt zem tiltiem, ar buru un 10 airētāju pāru vietām, kā arī ar 31 ZS motoru. Kuģa augstie gali – saritinātas čūskas galvas un astes formā ir pilnībā klāti kokgriezumiem mitoloģisku būtņu un floras veidolā. (Tie ir ļoti iespaidīgi un interesanti!) Tā, katru dienu strādājot, aktīvi piepalīdzot sievai Mārītei, arī burātājai, Juris Zīle 2014. gadā pabeidza otrā vikingu kuģa būvi.

Pirmo reizi plašai publikai Indriķis bija skatāms 2015. gada Baltic Boat Show laikā Ķīpsalā, pēc tam tas gadu laiskojās Doles salas muzeja zālienā. Doma kuģi pārdot nerealizējās, jo nebija pircēja tik ekskluzīvam kuģim. Arī Rīgas vara neizrādīja interesi par šo grezno vikingu kuģi. Entuziasti, arī biedrība Rīgas kuģis centās atrast variantu, lai Indriķis kuģotu Daugavā, līdz beidzot satikās Juris Zīle ar Normundu Jērumu. Veselu gadu tika kārtoti dokumenti kuģa izmantošanai izklaides braucieniem pa Daugavu. Lielie, vecmodīgie kuģīši gadu gaitā jau bija aizņēmuši visas labākās piestātnes vietas. Indriķim tika kāpnes aiz Akmens tilta; ļoti iespējams, ka tā ar laiku kļūs vispopulārākā piestātne. Šobrīd vikingu kuģa Indriķis apsaimniekotājs ir biedrība Latvijas karavīrs ar Normundu Jērumu pie stūres. 2016. gada 29. jūnijā Indriķis tika ielaists Daugavā un 5. augustā Juris Zīle svinīgi, būdams pats pie stūres, nodeva savu lolojumu Normundam Jērumam pirmajam oficiālajam izbraukumam.

Es nocietos tikai piecas dienas un 10. augustā tikos ar Juri Zīli Indriķa nakšņošanas piestātnē. Šo stāstu uzzināju no viņa, nedaudz pameklējot arī Google, bet šo to nevarēju uzrakstīt, jo drukātā informācija ir atšķirīga. Pats meistars, jau sirmiem matiem, nopelnītā pensijā ir tik nosvērts, mierīgs un laipns, tik zinošs kā biezākā grāmata. Man bija tik žēl, ka kuģu jomā nekā nezinu un nevaru uzdot nevienu uzvedinošu jautājumu, lai izmantotu iespēju informēt lasītājus. Toties varu pastāstīt par sajūtām un redzēto.

Faktiski uz ūdens esmu ļoti bailīga, un līdz šim jebkura kuģošana vai laivošana mani ir novedusi līdz sastingumam. Bet uzkāpjot uz Indriķa, tas pat nesakustējās; tāpat, staigājot no viena gala uz otru arī brauciena laikā, nešūpojās arī no citu kuģu saceltajiem viļņiem.

Kā tad uz kuģa izskatās? 20 vietas airētājiem, solu nav, viņi sēž uz jūrnieku lādēm, pakaļgalā liela muca dzeramajam ūdenim (tagad tur glabājas dažādas kažokādas), sānos vairogi, daži pīķi, āķi, zobens, enkurs, virves, airi utt.

Rīgas panorāma savādāka nekā no tiltiem; jārēķinās, ka viens krasts vienmēr būs pret sauli. Ļoti interesants ir vikingu kuģa siluets no attāluma, un arī ūdeni viņš šķeļ savādāk. Divu dienu laikā izvizinājos vairākas reizes, tuvāk ostai reizēm vējš atnes jūras gaisu. Par pasažieriem – jauna lieta, maz informācijas; garāmgājējiem patīk, cītīgi fotografē, bet pirmā doma nav par iespēju izbraucienam. Tie, kas brauc, ir sajūsmā.

Būsiet Rīgā, noteikti izvizinieties ar Indriķi, piedevām abi kuģa vīri ir īsti vēsturnieki ar tādām zināšanām, ka uzzināsiet vairāk nekā no interneta.

Aina Gailīte
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com