Prezidenta vizīte Lielbritānijā

Palielināt / Enlarge

Valsts prezidents Raimonds Vējonis un Viņas Majestāte karaliene Elizabetes II Bakingemas pilī, Londonā. FOTO Toms Kalniņš, Latvijas Valsts prezidenta kanceleja.

Valsts prezidents Raimonds Vējonis un Iveta Vējones kundze laikā no 18. līdz 20. jūlijam atradās oficiālajā vizītē Lielbritānijā. Valsts prezidents un kundze otrdien, 19. jūlijā, ieradās audiencē pie Viņas Majestātes karalienes Elizabetes II Bakingemas pilī, Londonā. Tās laikā Valsts prezidents ielūdza karalieni 2018. gadā apmeklēt Latviju par godu valsts simtgades svinībām.

Valsts prezidents, pasniedzot ielūguma vēstuli Elizabetei II, uzsvēra, ka karalienes vizīte Latvijā simtgades svinību ietvaros tiktu augsti novērtēta. Valsts prezidents norādīja, ka Latvija nozīmīgo jubileju atzīmēs ar plašu kultūras programmu Latvijā un ārvalstīs, tai skaitā Apvienotajā Karalistē.

Sarunas laikā Valsts prezidents uzsvēra, ka Lielbritānija ir nozīmīgs partneris Latvijai. To apliecina ciešā sadarbība dažādos līmeņos un formātos. „Mūsu valstis vieno ļoti ciešas ekonomiskās saites, padarot Lielbritāniju par vienu no Latvijas galvenajiem tirdzniecības partneriem,“ teica Valsts prezidents.

Valsts prezidents vēlreiz apsveica Elizabeti II 90. dzimšanas dienā, novēlot viņai stipru veselību un spēku.

Nezaudēt saikni ar Latviju

Latvijas pilsoņiem ārzemēs svarīgākais ir nezaudēt saikni ar dzimteni, jo tikai tā ir iespējams saglabāt mīlestību pret savu valsti, otrdien, 19. jūlija, vakarā, tiekoties ar tautiešiem Lielbritānijas galvaspilsētā Londonā, uzsvēra Valsts prezidents Raimonds Vējonis. Uz tikšanos bija ieradušies aptuveni 160 Lielbritānijā pastāvīgi dzīvojoši Latvijas valstspiederīgie, kuriem bija iespēja uzdot jautājumus Valsts prezidentam.

Raimonds Vējonis apliecināja, ka tautieši ārzemēs ir ļoti svarīga Latvijas daļa un tādēļ ir vajadzīgi valstij. Kā norādīja Valsts prezidents, ārzemēs dzīvo dažādu vecumu latvieši, kuri no Latvijas devušies prom dažādos laika posmos, – gan pēc Otrā pasaules kara, gan pēdējās desmitgadēs.

„Es priecājos, redzot, cik ļoti draudzīgi jūs visi esat. Ir svarīgi, lai latvieši ārzemēs saglabātu vienotību un palīdzētu viens otram. Tad arī neaizmirsīsim, no kurienes esam nākuši, un tiks turpinātas latviskās tradīcijas,“ aicināja Valsts prezidents.

Raimonds Vējonis, atbildot uz klātesošo jautājumiem, teica, ka Latvijā tiek pakāpeniski nostiprināta tautsaimniecība, lai pēc iespējas mazāk Latvijas pilsoņiem būtu nepieciešamība meklēt labāku dzīvi ārzemēs un lai pēc iespējas vairāk aizbraukušo tautiešu atgrieztos mājās. Vienlaikus Valsts prezidents apliecināja, ka viņa vizītes laikā, tiekoties ar britu amatpersonām, tiek uzsvērts, ka iespējamā Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības nedrīkst būtiski ietekmēt tur strādājošo latviešu dzīvi.

„Ikviens ar savu darbu vai pieredzi var piedalīties labākas Latvijas veidošanā. Galvenais ir nekļūt vienaldzīgiem pret Latvijā notiekošo, jo vienaldzība izbeidz jebkuras attiecības,“ teica Raimonds Vējonis.

Palielinās aizsardzības atbalstu Baltijas valstīm

Lielbritānija pastiprinās drošības atbalstu Baltijas valstīm, īstenojot NATO Varšavas samitā pieņemtos lēmumus par militārās klātbūtnes palielināšanu Austrumu flanga valstīs, uzsvēra Valsts prezidents Raimonds Vējonis pēc tikšanās ar Lielbritānijas ārlietu ministru Borisu Džonsonu. Sarunas laikā tika atzīts, ka līdzšinējā Latvijas un Lielbritānijas sadarbība aizsardzības jautājumos ir bijusi veiksmīga, nodrošinot Baltijas gaisa telpas patrulēšanu, NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra izveidi un Latvijas bruņoto spēku līdzdalību NATO militārajās mācībās.

Valsts prezidents uzsvēra, ka Latvijai un Lielbritānijai jāpaliek labiem sadarbības partneriem arī pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības (ES). „Līdzšinējā divpusējā sadarbība tirdzniecībā un uzņēmējdarbībā ir nozīmīga abām pusēm,“ uzsvēra Raimonds Vējonis.

Tiekoties ar Lielbritānijas ārlietu ministru, Raimonds Vējonis atkārtoti aicināja britu varas iestādes nodrošināt, lai pēc referenduma par izstāšanos no ES netiktu ietekmēts Lielbritānijā dzīvojošo ES pilsoņu statuss, un stingri vērsties pret jebkādām neiecietības izpausmēm pret Latvijas valsts piederīgajiem Lielbritānijā.

Valsts prezidents sarunas laikā arī norādīja, ka Krievijas valdības informācijas politika ir vērsta uz eiroatlantiskās vienotības šķelšanu, tāpēc Eiropas Savienībai un NATO būtu jāveido cieša sadarbība, lai šos draudus novērstu. Satura monitorings, nepieļaujot naida runu, naida kurināšanu dažādu kopienu vidū, aicināšanu uz vardarbību, ES pārrobežu apraides ļaunprātīgu izmantošanu, mediju profesionalitātes celšana un auditoriju kritiskās domāšanas vairošana ir galvenie uzdevumi šai jomā, teica Valsts prezidents.

NATO Sabiedroto ātrās reaģēšanas korpusa štābs

Pašreizējā pasaules drošības situācijā laba militārā sadarbība iegūst vēl jo lielāku nozīmi, tiekoties ar NATO Sabiedroto ātrās reaģēšanas korpusa (ARRC, Allied Rapid Reaction Corps) štāba komandieri ģenerālleitnantu Timu Evansu, uzsvēra Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Tikšanās laikā Valsts prezidents ar štāba komandieri pārrunāja NATO Varšavas samitā pieņemtos svarīgos lēmumus alianses aizsardzības spēju stiprināšanai, tai skaitā par NATO klātbūtnes palielināšana Austrumu flanga dalībvalstīs. „Tie ir jauni soļi kopējās drošības stiprināšanai, un esmu gandarīts, ka NATO dalībvalstis ir vienotas izpratnē par atbalsta nepieciešamību Baltijas reģionam,“ teica Raimonds Vējonis.

Valsts prezidents apliecināja, ka Latvija augsti vērtē Lielbritānijas atbalstu Latvijas bruņotajiem spēkiem jau kopš neatkarības atjaunošanas un arī labo divpusējo sadarbību ar ARRC: „Mūsu valsts pārstāvja klātbūtne ARRC štābā sniedz būtisku pienesumu abām pusēm: Latvija iegūst operacionālo pieredzi vienā no vadošajiem NATO štābiem, savukārt ARRC – padziļinātāku izpratni par Baltijas jūras reģiona drošības jautājumiem.“

ARRC ir daudznacionāls NATO sauszemes spēku ātrās reaģēšanas spēku štābs, kura uzdevums ir būt gatavam tikt izvietotam un darboties NATO, ES, koalīciju vai konkrētas valsts aizbildniecībā noteiktā vietā, veicot kombinētas un kopējas operācijas nepieciešamības gadījumā. Tas ir daļa no NATO Spēku struktūras, ko nepieciešamības gadījumā var ātri izvērst NATO operācijām. Latvija ARRC ir pārstāvēta kopš 2014. gada augusta, bet kopš 2015. gada 1. janvāra ir pilntiesīga ARRC dalībvalsts. Latvijas pārstāvis ARRC ir štāba virsnieks pulkvežleitnants Igors Kļaviņš.

Latvijas Valsts prezidenta kanceleja
Prezidenta preses dienests