Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


„Jānīt's nāca par gadskārtu / Savus bērnus apraudzīt...“

Vecuma kaites

Laikraksts Latvietis Nr. 417, 2016. g. 24. jūnijā
Jancis -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Tā kā man bērnu nav, tad man nekas nav ne jāaprauga nedz jāaptausta, un šitāds pantiņš man nepavisam nepiepas. Tādā sakarībā pavadīju garas stundas, šķirstot dainu grāmatas – meklējot kaut ko piemērotu savam stāvoklim, lai varētu Jāņus nosvinēt tā riktīgi pēc senču riktēm. Tādu īsti piepasošu gan neatradu (man ir tikai divas grāmatas), bet sekojošais pantiņš diezgan tuvu apraksta manas Jāņu nodarbības:

Par gadiņu Jānīt's nāca;
Kā mēs Jāni mielosim?
Daram alu, sienam sieru,
Tā mēs Jāni mielosim.

Tā alus darīšana un siera siešana, skaidri redzams, ir jādara tiem, kas grib mani pamielot. Tur, man šķiet, nekā bīstama un uztraucoša nav. Jānis nav apdraudēts, kā šinī garākajā pantā:

Es vaicāju Jānīšam,
Kuru puķi pirmo raut.
Jānīt's man pasacīja:
Rauj papriekšu buldurjāni,
Rauj papriekšu buldurjāni,
Tad rauj citas pakaļā.

Šis pants ir apzīmēts ar numuru (32393) – tātad, nekādi šmuguļi nav taisīti; tā ir īsta tautas dziesma, un tādēļ man bail, kas ar mani var notikt Jāņu vakarā, pēc tam kad visi buldurjāņi būs noplūkti. Ak šausmas! Nav brīnums, ka (9482) pants brīdina:

Bēdz, Jānīti, bēdz, Jānīti,
Panāks tevi Pēterītis.
Bēdz, Pēteri, bēdz, Pēteri,
Panāks tevi Jēkabiņš...

Nolēmu nekādā ziņā nepiedalīties darīšanās, kur iejauktas Jāņu zāles vai buldurjāņi, bet uzmeklēt klusu vietiņu pie tā siera un alus galda un neparko neļauties sevi aizvilināt prom no atspirdzinājumiem, lai ietu puķītes lasīt.

Tāda baidīšanās droši vien ir pilnīgi lieka, jo es dzīvoju starp senioriem, kam skriešana nav sevišķi tuvu pie sirds; tas tā maigi izsakoties. Bet nekad jau nevar zināt, kas var uzbrukt no ārpuses. Drošs paliek drošs, ar tautas gara mantām nav ko jokoties; tur dotie padomiņi jāņem vērā. Vienā no tām dainu grāmatām bija arī tāds garāks apraksts par senču Jāņu svinēšanu.

Jāņu dienai nākot, Jāņa tēvs – saimnieks, dara alu un Jāņa māte – saimniece, cep pīrāgus, raušus un plāceņus. Nu – to es saprotu un atbalstu, bet man jau tas nav jādara, jo no iepriekš teiktā jau jūs sapratīsiet, ka ja man nav bērnu, tad es nevaru būt tēvs. Tātad, tā alus brūvēšana ir jādara kādam precētam vīram, kurš ir arī apbērnojies. Es esmu ar mieru piepalīdzēt nogaršošanā. Tad mājas saimnieks kauj kādu lopu – jēru, kazlēnu, sivēnu vai pat teļu. Kāpēc viņš īsti to dara, to es nevaru saprast, ja jau ir alus un plāceņi un pat rauši, tad jau nu vajadzēja gan pietikt.

Tanī dienā pirms Jāņu vakara sieviešu cilvēki staigājot pa pļavām, laukiem un mežiem un salasot visvisādas zāles un puķes. Tad iznesot ārā daļu no mēbelēm un tad izpušķojot istabu ar saplūktām zālēm un puķēm. Te nu noteikti tika iemaisīti arī tie buldurjāņi.

Es nu esmu iedzīts strupceļā. Pirmkārt, nezinu, kādi tie buldurjāņi izskatās. Otrkārt, nav pļavas, kur plūkt zāles. Treškārt, man tad būtu jānes no istabiņas ārā gulta, jo tā ir mana vienīgā mēbele. Ar tām zālēm varbūt varētu izlīdzēties, ja sarunātu ar Ciema dārznieku, lai viņš nākamreiz, kad pļauj zāli, saber to nevis mēslu čupā, bet gan manā istabiņā. Nezinu, vai kas būtu līdzēts, jo pēc tam vīri sacērtot bērziņus un ozolzarus un liekot tos gar sienām.

Esmu drošs, ka ja es sāktu zāģēt bērziņus un ozolzarus, tad ceļš uz trako māju nodrošināts. Tad nu ir pilnīgi skaidrs, ka pēc senču modes svētku svinēšana nevar sanākt. Paliek vienīgi tā alus dzeršana un siera ēšana. Bet vai ar to nepietiek?

Jancis
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com