Betijas atmiņas

Jau ir pagājis labs laika sprīdi, kopš mums piederēja tukšais kalns. Mums tagad ir Ciems. Ir biroja telpa tikai viena garena, virtuve un divi spārni taisni no ēdamtelpas un gar biroju bez nozarojuma, kā ir tagad. Top taupīta naudiņa, un ienākumi meklējami, kur tik var. Mēs nevaram atļauties nedēļas nogalēs un nakts maiņās strādniekus, un tā jāizlīdzas ar palīgiem. Nakts maiņai ir jāmaksā vairāk, un tā es nostrādāju pa nakti vairāk nekā nedēļu; pārējo laiku nāca citi, kas gribēja vai varēja palīdzēt. Mums iemītnieki bija tikai vienā spārnā, jo tas otrais vēl nebija pabeigts. Arī virtuvē ēdamo vārīt un pasniegt bija strādnieki tikai 2 darbdienās. Nedēļas nogalē nāca palīgi. Mēs katrs nopirkām uzturu un vārījām, barojām, kā arī traukus mazgājām. Tāda palīdzība ilga gandrīz 3 mēnešus. Pa lielākai daļai mums aizmirsās iedot rēķinu par izdevumiem. Visi strādājām ar prieku un redzējām ar katru dienu Ciema attīstību. Kad bija nokrāsotas otrā spārna istabas, sākās tīrīšana un iekārtošana. Es paņēmu savu šujmašīnu, un mēs mērījām, šuvām un piekārām logu aizkarus. Tajā laikā neviens neprasīja, lai tie būtu ugunsdroši, kā to pieprasa šodien.

Drīz vien mums bija pilns arī otrs koridors, un bija jādomā par to atzarojumu. Tajos gados visi pielika palīdzīgu roku, kur tik varēja un kur tā bija vajadzīga. Katrs dolārs, ko mēs ietaupījām, nāca par labu Ciema paplašināšanai. Čaklie vīrieši brauca no Melburnas otras puses, lai izveidotu, stādītu un apkoptu dārzu. Tāda dārznieku grupa mums darbojās daudzus gadus.

Jāsaka lielu paldies visiem, visiem talciniekiem, kas pielika palīdzīgu roku; bez tā mums Ciema attīstība būtu lēnāka. Šajās dienās tādas talkas būtu grūtāk organizēt nekā tad. Tagad likumi prasa citu pieeju, un mums tie ir jāpilda; gadus atpakaļ mēs tikai darbojamies, pieliekot vajadzīgo roku, kur tik vajadzēja.

Bija daudz darīts, bet vēl stāv priekšā lieli Ciema plāni, kas gaida īstenošanu. Ko mēs redzam šodien, tas viss ir panākts ar daudzām palīdzīgām rokam un tālredzību. Mums gan ir savrupmājiņas tikai dažas, bet tās jau apdzīvotas.

Tā tas bija 28 gadus atpakaļ...

Lai Dievs mums palīdz arī nākotnē būtu tik uzņēmīgiem, kā esam šodien.

Betija
Laikrakstam „Latvietis“