Adelaides „Laimas“ izbraukums uz Monarto

Palielināt / Enlarge

Anna un Lolita ar saviem jauniem draudziņiem. FOTO Margota Puķīte.

Palielināt / Enlarge

Monarto zvērudārzā. FOTO Margota Puķīte.

Palielināt / Enlarge

Rudens lapas. FOTO Margota Puķīte.

Palielināt / Enlarge

Rudens lapas. FOTO Margota Puķīte.

Kurš ir tas skaistākais gadalaiks kalendārā? Šis jautājums bieži paceļas pārrunās. Es, kā aprūpes vadītāja, arī ņemu vērā, kā labāk izmantot mūsu gadalaikus Dienvidaustrālijā. Cik vien iespējams, mēģinu rīkot braucienus, kur dota iespēja izbaudīt svaigu gaisu, pastaigāt un tuvāk apbrīnot dabu un kaut ko jaunu piedzīvot tā, lai vēlāk var pārrunāt piedzīvotu.

Šogad Dienvidaustrālijā ir tiešām silts un skaists rudens. Kad plānoju izbraukumu uz Monarto, to es nezināju, tomēr man laimējās, un biju ļoti priecīga, ka laika prognoze manam izbraukumam bija kā pasūtīta. Temperatūra tā ap +26°C, bez mākoņiem un bez lietus. Brauciens uz Monarto zvērudārzu ar autobusu ilgst drusku pāri stundai, un mums ir pietiekami daudz braucēju, ka varam pieteikt gidu, lai nāk mūsu autobusā pastāstīt par zvēriem, kas atrodas šinī zvērudārzā.

Brauciens pāri Adelaides kalniem 14. aprīlī arī deva iespēju apbrīnot skaistās, krāšņas rudens lapas, kuras atgādina Latviju rudenī. Tūlīt visi arī prasa, kad iesim sēņot? Apgalvoju, ka sēņošana notiks pēc pirmajiem lietiem.

Monarto zvērudārzā dzīvnieki dzīvo lielos aplokos un ir zināmās vietas, kur var aizstaigāt un tuvāk apskatīt viņus. Mums laimējās, ka braucam ar savu autobusu un gids ar mikrofonu mums pastāstīja gan par zvēriem aplokos, kurā virzienā skatīties, lai labāk viņus redzētu, no kādas valsts ievesti un kādi nākotnes plāni zvērudārzam. Arī kad žirafe tik tuvu pienāca mūsu autobusam, ka pat varējām redzēt zilo mēli un kad zebras gar vārtiem staigādamas turp un atpakaļ, ka bija iespēja saskaitīt melnās strīpas. Paceļas jautājums vai zebra ir balta ar melnām strīpām vai melna ar baltām strīpām.

Sēžot autobusā, bija ļoti labi paskatīties uz bizoņu pulku, guļot saulītē vai stirnu baru pakalnē. Diemžēl šinī dienas laikā lauvām bija diendusas laiks, un viņas saldi gulēja paēnā. Tomēr karalis izskatījās liels un spēcīgs, un labi, ka bijām autobusā drošībā.

Laiks ļoti ātri paskrēja un gids, atvadoties no mums, ierosināja, lai vēl pakavējamies un paši apskatam tuvāk mērkaķus, mērkatus un citus zvērus netālu no informācijas centra.

Visi bijām ļoti apmierināti gan ar gidu, gan pusdienām – pikniku, gan ar iepirkumiem no informācijas centra. Nezināju, ka starp mums bija tik lieli dzīvnieku mīļotāji, ka nepietiki vien, ka visu apskatījās, bet arī nopirka dzīvnieku lelles, lai turētu tās savā klēpī visu ceļu atpakaļ. Tik mīlīgi tie izskatījās, ka varbūt paņems savu pirkto dzīvnieciņu nākamā saietā.

Margota Puķīte
Laikrakstam „Latvietis“