Mūzika katrai gaumei

Daugavas Vanagi

Palielināt / Enlarge

Sarīkojuma publika. FOTO Pēteris Strazds.

Palielināt / Enlarge

Ivars Štubis. FOTO Pēteris Strazds.

Palielināt / Enlarge

No kreisās: Deimijenus Mensfīlds (Damien Mansfield), Jānis Laurs, Jūvens Brembels (Ewen Bramble). FOTO Pēteris Strazds.

Palielināt / Enlarge

Andris Jaudzems un Gunta Rudzīte. FOTO Pēteris Strazds.

Palielināt / Enlarge

„Četri kaķēni“. FOTO Pēteris Strazds.

Kā latviešu sakāmvārds vēsta: Vienam patīk māte, otram meita un trešajam – kleita! DV rīkotajā kabarē sestdien, 21. maijā, programma bija tik plaša, ka droši varēja teikt – sarīkojums katrai muzikālai gaumei. Patīk klasiskā? Lūdzu – klavieres un čelli ar nopietnu mūziku; patīk kas vieglāks? Ivars Štubis iepriecināja ar latviešu romancēm. Esi militāri noskaņots? Ivars aizkustināja ar latviešu karavīru dziesmām; netrūka ne sentimentālas, ne tautiskās, ne moderno grāvēju, ne dažādu instrumentu skaņas. Bija padomāts arī par tiem, kam patīk dziedāt līdz (Un kuram tad nepatīk?), jo vārdus varēja lasīt no ekrāna, un pavadījumus spēlēja vai nu Ivars uz akordeona, vai grupa Četri kaķēni. Tik vien trūka, kā dancošanas!

Plānošanas sākumā bija paredzēts pēcpusdienu rīkot DV namā, bet drīz vien kļuva skaidrs, ka vajadzīgas plašākas telpas – reklāmai liels spēks! Sarunāja Tālavu, un labi, ka tā: DV namā 150 viesus pat kā siļķes mucā nekādā ziņā nevarētu nosēdināt. Publikā visi gadu gājumi – no agrajiem padsmitniekiem līdz deviņdesmitgadīgiem sirmgalvjiem – prieks redzēt tos jaunos, un ne visi latvieši. Raiba programma, raiba publika.

Protams, bija padomāts arī par miesas stiprināšanu. Jau no paša sākuma varēja paciemoties bārā, uz kurieni bija pārvietots vai viss Vanagu nama bāra saturs plašā izvēlē. Pēc priekšnesumu pirmās daļas veiklās viesmīles Sandra un Sanita apbrīnojami īsā laikā pienesa turpat 150 viesiem karstas vakariņas – cūkas gaļu, sarkanos kāpostus, kartupeļus, mērci un pēc tam saldo ēdienu. Kafijai pats varēja aiziet pakaļ.

Var konstatēt, ka Adelaidē aug jauna latviešu mūziķu paaudze, kuras attīstībai ir vērts pasekot. Zali Strazdiņa (kuru uz skatuves redzu pirmo, bet cerams, ne pēdējo reizi) un Raimonds Jaudzems katrs savā reizē iepriecināja ar savu veiklo klavierspēli; jaunie pirksti jo veikli dancoja pa Tālavas flīģeļa klaviatūru. Turklāt jaunos pianistus nenodeva ne mazākā uztraukuma pazīme, tieši pretēji – varēja redzēt, ka viņi ar prieku iejūtas mūzikas valdzinājumā.

Vakara nagla bija ciemiņš no Melburnas Ivars Štubis. Ko gan šis jauneklis neprot? Viņš skaisti dzied (pierādot, ka arī šajos modernos laikos, dziedot nav jākliedz), spēlē ģitāru un akordeonu un turklāt, nepiespiesti un interesanti uzrunā publiku skaidrā latviešu valodā. Vispār, viņš būtu ideāls sarīkojuma vadītājs, jo bauda publikas respektu un uzmanību. Viņš dziedāja pats savu programmu un vadīja pirmās daļas kopdziesmas, piespēlēdams vai nu akordeonu, vai ģitāru. Viņu noteikti vajag aicināt atkal uz Adelaidi!

Jānis Laurs kā čellists ir pazīstams ne tikai Adelaidē un ne tikai latviešos, bet arī citās pavalstīs Latvijā un arī austrāliešu sabiedrībā nu jau vairākus gadu desmitus. Latviešu sarīkojumus un Kultūras dienu koncertus viņš ir kuplinājis pa visu Austrāliju, un arī ārzemēs viņa vārds nav svešs. Ar kolēģiem Jūvenu Brembelu (Ewen Bramble) (čells) un Deimijenu Mensfīldu (Damien Mansfield) (klavieres), Jānis sniedza patiesu baudu šī dvēseliskā stīgu instrumenta cienītājiem ar G. F. Hendeļa, Čaikovska, Mediņa un Dārziņa skaņdarbiem. Beigās divi čelli nospēlēja lustīgā duetā Kur tad tu nu biji, āzīti manu? Visi klausījās lielā uzmanībā, lai gan Jānis sacīja, ka tā kā šis nav koncerts, bet gan kabarē, tad viņš neņems ļaunā, ja publika sarunāsies, staigās apkārt pie draugiem vai apciemos bāru, kamēr stīdzinieki spēlē! Staigāt apkārt? Knapi elpojām, bija tik skaisti, un Āzītis izraisīja smieklus un jūsmīgus aplausus.

Pēc vakariņām otrā daļa sākās ar Dailu Šmitu un Matīsu Reinhardu, ievadot modernāku, skaļāku mūziku, jo sevišķi, kad viņiem piebiedrojās pārējie Četri kaķēni. Sešas kopdziesmas ar tautas dziesmu vārdiem, bet moderniem ritmiem saistīja publikas piekrišanu un jūsmīgu līdzi dziedāšanu. Ivars Štubis pierādīja, ka arī viņam nav sveši ugunīgāki ritmi. Vakars beidzās jauniešu gaumē, ar modernu mūziku Kaķēnu izpildījumā.

Vislielākais paldies par šo sarīkojumu jāsaka Andrim Jaudzemam – viņa iedvesma, viņa sastādīta programma un mākslinieku uzaicināšana; viņš spēja pierunāt lietuviešu šefus, lai nāk jau agri sestdienas rītā, gatavot viesiem garšīgās vakariņas, un mācēja sastādīt palīgu rotu, bez kuras nav iespējams, izvest tik lielu pasākumu. Daudzi aizkulišu darbinieki ziedoja savu artavu, lai par sarīkojumu varētu jūsmot visa publika, un Andris nebija vienīgais, kas ziedoja veselu dienu no sava maizes darba, sarīkojumu gatavojot. Liels paldies visiem.

Gunta R.
Laikrakstam „Latvietis“