Ar devīzi „Daugavas Vanagi sasauksimies!“

Daugavas Vanagi

Palielināt / Enlarge

DV ASV 66. delegātu sapulces un Daugavas vanadžu 62. salidojuma dalībnieku kopīgs attēls. FOTO Vilnis Trops.

Palielināt / Enlarge

No kreisās: PBLA priekšsēdis Jānis Kukainis, DV ASV priekšnieks Andris Kursietis ar dzīvesbiedri Rosemarie, Latvijas sūtnis ANO Jānis Mažeiks un ALA Kultūras nozares vadītāja Līga Ejupe svinīgā akta norises laikā. FOTO Vilnis Trops.

Palielināt / Enlarge

Floridas DV apvienības priekšnieks, māc. Aivars Pelds notur svētbrīdi klātesošajiem. FOTO Vilnis Trops.

Palielināt / Enlarge

Vakara kultūras programmu ieskandināja Indianapoles sieviešu vokālais ansamblis „Idvasa“ diriģentes Aijas Vinteres-Brugman vadībā, piedaloties ģitāras spēlētājam Kārlim Rūsam. FOTO Vilnis Trops.

Palielināt / Enlarge

Kanādas DV priekšniece Gunta Reinolde sarunā ar PBLA priekšsēdi Jāni Kukaini. FOTO Vilnis Trops.

Palielināt / Enlarge

Indianāpoles Latviešu centra vadītājs Jānis Bērziņš svinīgā akta apsveikuma laikā. FOTO Vilnis Trops.

Daugavas vanagu kopsapulces atklāšana notika Indianāpoles Latviešu sabiedriskajā centrā 15. aprīlī. Jau gadu iepriekš centra ļaudis, ar tā vadītāju Jāni Bērziņu priekšgalā, bija iesākuši radikālus pārveidojumus centra teritorijā. Ir tikusi uzcelta atklāta tipa nojume vasaras pasākumu organizēšanai sabiedriskā centra ārpusē. Lai savienotu centra ēku, no jauna tika veikti pārbūves darbi, lai no centra ēkas rastu jaunu izeju uz vasaras nojumi. Sarīkojumu vietu funkcionāli papildina vasaras bāra atvērtā loga un aizvirtņu iekārtojums, kas lieti papildina apkārtnes teritorijas izmantojamību, padarot to pievilcīgāku.

Pirms DV ASV kopsapulces auto stāvvietu laukums bija ieguvis jaunu asfalta segumu ar visām auto novietošanas iezīmēm, kas radīja ļoti labu kopējo iespaidu par šī Latviešu centra apsaimniekotājiem, un radot tā apmeklētājiem papildus ērtības no pavasara pilnziedu laika līdz rudens sarīkojumiem.

Pateicoties siltajiem laika apstākļiem, arī DV ASV kopsapulces organizācijas komiteja un vadība izvēlējās ērto nojumi pēdējās darba dienas vajadzībām, atsakoties no viesnīcas telpām. DV ASV svinīgā atklāšana sākās ar māc. Aivara Pelda Lūgšanas vārdiem, kuros viņš atgādināja rindas no Dāvida 33. dziesmā izteiktajām vārsmām: „Tiešām, taisnība ir tā Kunga vārdos un viņa darbi ir pilni uzticības!“

Māc. Aivars Pelds klātesošajiem atgādināja, ka mēs visi apzināmies, ka nupat ir aizritējuši DV organizācijas 70 gadi. Viss atbalsts un palīdzība bijušajiem Latviešu leģionāriem ir jāsniedz nekavējoši, kamēr viņi vēl ir dzīvi, jo jaunākajam no viņiem uz šo brīdi ir jau 88 gadi. Mūsu DV Satversme ir šo cilvēku atbalsts, morālā un kulturāla aprūpe, taisnības un patriotisma audzināšana sabiedrībā un latviešu valodas veicināšana. Tie, kas dibināja DV organizāciju, tajā laikā bija latvju jaunieši. Diemžēl, es neatceros, kā Dzimtenes mīlestība mums ir tikusi iepotēta, un tādēļ mums ir jāpadomā, kā mēs varam to nodot mūsu jauniešiem Latvijā un arī šeit, jo patreiz tik daudzi no viņiem atstāj mūsu zemi – Latviju. Acīmredzot, viņiem trūkst tās izjūtas, ko saucam par Dzimtenes mīlestību. Mums ir jāatrod veids, kā mēs varam viņiem to atgriezt atpakaļ un viņu sirdīs iedegt dzirksti mīlestībā pret savu Tēvzemi.

Turpinājumā vārds tika dots Indianāpoles Rīcības komitejas priekšniekam Gunāram Kancam. Viņš atgādināja, ka Daugavas vanagi ir atkal sasaukušies šajā pavalstī, un savā vārdā viņš sveicina visus viesus un delegātus: Esam cītīgi strādājuši kopā ar mūsu Latviešu nama pārvaldi, lai sagādātu visiem delegātiem ērtu kopsapulces gaitu. Esam padomājuši arī par Kultūras programmu šajā vakarā, lai jūs izklaidētu. Personīgi pateicos mūsu kopsapulces svinīgas atklāšanas vakarā Latvijas sūtnim ANO Jānim Mažeikam par klātbūtni, kā arī PBLA priekšsēdim Jānim Kukainim un ALA Kultūras nozares vadītājai Līgai Ejupei par piedalīšanos svinīgajā aktā. Man arī ir tas gods sveikt un izteikt pateicību DV ASV priekšniekam Andrim Kursietim ar kundzi Rosemarie par aktīvu DV Zemes valdes apspriedi un Daugavas vanadžu salidojuma izkārtojumu šodien jau agrāk un vakara Kultūras programmas vadītājai Aijai Vinterei-Brugmanei, kas kopā ar sieviešu ansambli šovakar sniegs dziesmotu baudījumu. Pateicība šovakar pienākas arī Rutai Kārkliņai ar palīdzēm par ēdināšanas jautājuma risinājumu šovakar un pārejā DV kopsapulces laikā, kā arī palīgiem – DV kopsapulces Organizācijas komitejai.

Svinīgās sanāksmes tālākajā gaitā vārds tika dots DV ASV priekšniekam un DV CK loceklim Andrim Kursietim. Viņš paziņoja, ka ar lielāko prieku atklāj Daugavas vanadžu 62. salidojumu un DV ASV 66. kopsapulci. Klātesošajiem tika novēlēts ražīgs un saskanīgs salidojums un kopsapulce, kā arī laba un konstruktīva domu izmaiņa. Viņš izteica cerību, ka DV delegātu darbs vainagosies panākumiem, kas būs par labu arī mūsu tautai Latvijā un, protams, DV ASV pārstāvjiem šeit. Lai ar teicienu Que vadis? (Kurp mēs ejam?) mūsu organizācija rastu atbildi veiktajai darbībai šodien un rīt.

DV dibinātāji Beļģijā bija nosprauduši mērķi savas organizācijas biedru palīdzībai, kuru vanagi godam ir pildījuši jau 70 gadus. Arī šodien šis uzdevums ir mūsu organizācijas prioritāte. Mēs arī labi apzināmies, ka pēc nākošajiem 10 gadiem mūsu bijušie leģionāri būs pievienojušies Aizsaules pulkiem, tādēļ saite ar organizācijas dibinātājiem izzudīs. Pieņemu, ka esošie, jaunākie organizācijas biedri, tikpat labi turpinās savu darbu arī nākotnē. Kādi būs jaunākās paaudzes mērķi darāmajam? Tajā sakarā mēs esam nodibinājuši Organizācijas atjaunošanas komisiju, lai pārbaudītu apvienību pašreizējo stāvokli un nāktu klajā ar ieteikumiem par organizācijas turpmāko attīstību. Atjaunošanas process prasīs laiku un pacietību, bet iesāktais process ir apņēmīgi jāturpina.

Mēs varam būt lepni par organizācijas aizvadītajiem 70 gadiem, bet mums ir jāplāno uz nākamajiem desmit gadiem uz priekšu, jo mums ir vēl daudz ko veikt. Tādēļ arī, šo vakaru es jums prasu – Que vadis

Nākamais no sveicējiem bija Latvijas vēstnieks ANO Jānis Mažeiks. Viņam ir LU izglītība, studējis arī Itālijā un no 1990. gadiem ieņem vairākus svarīgus Latvijas valdības amatus. Aplausu sveikts, viņš griezās pie klātesošajiem ar iespaidīgu runu, kurā tika apskatīti Latvijas drošības jautājumi un arī izaicinājumi no Latvijai nedraudzīgo valstu puses.

Tieši pēdējos gados ir sasāpējis jautājums par Latvijas militāro drošību. Atbilde uz šo jautājumu, proti, ir ļoti vienkārša. Tā ir mums visiem zināmā Krievijas agresija Ukrainā. Šis arī ir otrais Krievijas agresijas posms, pēc notikumiem Gruzijā, kaut gan reakcija uz to ir pavisam citāda. Domājams, ka ar šo Krievijas agresiju un Ukrainas teritoriju aneksiju, ir rada pasaulei domāt un salīdzināt ar Latvijas neatkarības neatzīšanu pēc 2. pasaules kara. Svarīgi ir tas, ka visa pasaule tomēr ir kopā ar Ukrainu, kur spēku samērs ANO balsojot ir 100:11.

Liela daļa Donbasā separātistu ir vai no Krievijas, to bruņotajiem spēkiem, vai līdzvērtīgām struktūrām. Kopš agresijas sākuma ir notikušas pāri par 30 ANO sēdes, kurās Krievijas agresija ir saņēmusi asu nosodījumu. Arī ASV puse ir pieņēmusi ekonomiskas sankcijas pret Krieviju, lai ietekmētu viņas agresīvo rīcību Donbasā. Vienlaikus mēs nevaram lolot cerības par ANO labvēlīgu risinājumu, piedaloties ar savām veto tiesībām un krīzi starp Krieviju un Ukrainu atrisināt mierīgā ceļā.

Tāpēc arī ir saprotama Latvijas rīcība, savu asi saistot ar NATO un līdzvērtīgām drošības struktūrām, kā arī ar Eiropas Savienību. Man pēdējā laikā ir ticis uzdots jautājums par 5. panta efektivitāti, ja tiktu veikts uzbrukums vienai ar NATO saistītām valstīm? Mana atbilde uz šo jautājumu ir Jā! To mēs esam redzējuši gan politiskā līmenī ar ASV, ar visai drīzu ASV prezidenta viesošanos Baltijas valstīs, neilgi pēc Ukrainas krīzes sākuma, gan arī lidmašīnu-iznīcinātāju nosūtīšanu uz Baltijas valstīm. Cerams, ka šogad Varšavas Samitā tiks pieņemts NATO lēmums par Ātrās reaģēšanas spēku dubultošanu Eiropā no 13 uz 40 tūkstošiem karavīru. Tiek domāts arī par NATO spēku reakcijas laika samazināšanu, proti, vismaz 2 dienu laikā būt kaujas gatavībā un arī NATO kaujas štābu izvietošana Baltijas valstīs.

Mēs arī cenšamies panākt, lai mums ne sevišķi draudzīgās kaimiņu valstis redzētu, ka NATO un jebkuras tās dalībvalstis militāro drošību ņem ļoti nopietni, jo ir palielināts karavīru mācību skaits Baltijas reģionā un ir nodrošināta ASV un citu NATO dalībvalstu bruņoto spēku klātbūtne šajās valstīs. Šajā ziņā mēs esam ļoti pateicīgi par ASV klātbūtni un atbalstu mūsu valstī. No tā ir redzams, ka NATO, attiecībā par 5. panta ievērošanu nākotnē, izturas ļoti nopietni.

Latvijas drošības garants ir mūsu dalība Eiropas Savienībā. Lai pie šādas garantijas tiktu, mēs esam maksājuši iespaidīgu cenu. Arī šodien brīvība nenāk par brīvu. Ja mēs sagaidām solidaritāti no saviem sabiedrotajiem, tad mums pašiem arī ir jārīkojas solidāri par mūsu partneru jautājumu izpratni, vai tā būtu Latvijas iesaiste Grieķijas ekonomikas krīzes glābšanā, vai arī tā būtu bēgļu jautājumu atrisināšanas palīdzība visas Eiropas mērogā.

Runājot par migrācijas atrisinājumu par bēgļiem no Tuvējo Austrumu valstīm un Ziemeļu Āfrikas piekrastes, ir nepieciešams krīzes ilgtermiņa risinājums migrācijas izcelsmes pamatcēloņiem. It īpaši, pievēršoties migrācijas jautājumu stiprināšanai Eiropas valstu un Latvijas kaimiņu valstu reģionā.

Mums ir arī jānodarbojas ar naidīgu grupējumu izskaušanu, kas veic cilvēku tirdzniecību un kontrabandu. Ir jāstiprina nelegālo migrantu atpakaļ uzņemšanas politika, un ir nepieciešams stiprināt Eiropas valstu ārējo robežu pārvaldi. Patlaban par to daudz tiek domāts un arī darīts. Par Latvijas dalību, sakarā ar bēgļu uzņemšanu, līdz šim ir tikušas pildītas visas prasības Eiropas Savienības ietvaros. Tie daži simti patvēruma meklētāju, kuri patreiz ir uzņemti, mūs daļēji ierobežo, jo cenšamies izvairīties no tām kļūdām, kas ir pieļautas Rietumeiropā. Jaunus pienākumus kā līdz šim, mēs nevaram uzņemties, jo ne vienmēr sistēmas, kas ir bijušas izveidotas, ir praktiskas. Pieredze rāda, ka esam spējīgi integrēt savu sabiedrību, un arī no ārpuses pienācējiem integrēties mūsu sabiedrībā, it sevišķi ar valodas problēmām. Tomēr, jāatzīst, ka salīdzinoši, situācija ir, kā diena pret nakti, bet nav vēl tuvu perfektam stāvoklim.

Joprojām ir jāturpina darbs Latvijas drošības stiprināšanai un Latvijas valdība arī to dara. Kā viens svarīgs solis, ir Valsts aizsardzības finansējums. Ir tikts pieņemts lēmums, ka līdz 2018. gadam Latvijas aizsardzības finansējums var sasniegt 2% no kopprodukta finansēm. Tas ir signāls mūsu sabiedrotajiem, ka Latvija nav valsts, kas domā mazāk, kā citas Eiropas Savienības valstis.

Vēl viena problēma ir valsts Austrumu robežas stiprināšana, lai vērstos pret tā saucamajiem hibrīda apdraudējumiem no austrumu kaimiņa puses. Šiem papildus mērķiem Latvijas valdība ir piešķīrusi 20 milj. eiro. Vienlaikus mums ir jāvēršas arī pret cita veida hibrīda kara draudiem, un šeit nopietni ir jāpadomā, kā vērsties pret Krievijas propagandas mašīnu gan TV kanālos, gan radio un labi apmaksātos Interneta pakalpojumos. Labākais veids, kā pret to tumsu cīnīties, ir ar pilnu jaudu ieslēgt gaismu, kas atspoguļotu mūsu dzīves reālās puses. Nesen Baltijā ir izveidots NATO Stratēģisko komunikāciju centrs, kurš apseko Krievijas TV kanālus un to iespaidu uz NATO partnerības valstīm. Ar tā palīdzību tiek apsekota un analizēta propaganda, ko mums sniedz Austrumu kaimiņš un Tuvējo Austrumu džihadisma propaganda, un ļauj adekvātāk izvērtēt melu ļaunumu. Šajā sakarā Latvijā ir izveidots Baltijas mediju caurskata centrs, kurā darbojas žurnālisti no Baltijas un arī no NATO Austrumu partnerības valstīm, kurām ir vēlme iekļauties Eiropas Savienībā.

Bieži vien žurnālisti no Eiropas brauc uz Latviju meklēt nākamo separātistu perēkli. Minoritātes tiek izmantotas, lai saasinātu etnisko situāciju. Atcerēsimies, kā sākās 2. pasaules karš, kad bruņoti vācieši pie savas raidstacijas apšāva poļu armijas formās pārģērbtus kriminālos vācu noziedzniekus un tādējādi aizsāka bruņotu akciju, kas vēlāk pārvērtās 2. pasaules karā. Mums nevajadzētu pakļauties šāda veida provokācijām un meklēt separātismu, kur viņa nav.

Uz Eiropas fona Latvija attīstās visnotaļ strauji, un tajā ir otrā ātrākā ekonomiskā izaugsme starp Eiropas Savienības valstīm. Ja arī bija bažas, ka Latviju varētu skart Eiropas sankcijas pret Krieviju un otrādi, iespaids ir bijis samērā neliels. Latvija joprojām ir trešā vietā ekonomiskajā sadarbībā ar Krieviju, pēc Baltijas valstīm. Iemesls ir tas, ka mums nav pārlieku atkarīgas attiecības ar šo 40 miljonu cilvēku lielo valsti, ja to salīdzinām ar Lietuvu un Igauniju. Daļa uzņēmēju zivju eksporta jautājumos jau arī ir pārorientējušas tirgu no Krievijas uz ASV.

Patreiz ir uzlabojusies Baltijas enerģētiskā atkarība, kas ir liels solis ekonomiskās neatkarības izmaiņās pret lielo Austrumu partneri. Latvija ir spērusi drosmīgu soli ekonomiskās neatkarības izmaiņā pret lielo Austrumu puses partneri attiecībā uz gāzes un elektrības liberalizāciju. Par atvieglojumu tam, pieticīgākas cenas ir nomainījušas iepriekšējos tarifus, sakarā Klaipēdas gāzes termināla nodošanu ekspluatācijā, kuram gāze tiek piegādāta no citām ES valstīm. Arī ir izveidoti savstarpēji savienojumi ar Poliju un citām Eiropas valstīm.

Latvijas valdība turpina strādāt, lai uzlabotu republikas drošību tās robežās. Uzlabotas tiek arī partnerattiecības. Mēs atbalstam attiecības ar sabiedrotajām valstīm, kā Ukraina, un atbalstām reformu procesus Gruzijā un Moldovā. Saistība ar DV organizāciju notiek uz savstarpējo interešu lobēšanas pamata.

Es, kā Latvijas valdības pārstāvis, varu teikt, ka esam ļoti pateicīgi organizācijām ārpus Latvijas gan par valsts politikas atbalstīšanu, kā arī kulturālu tradīciju saglabāšanu. Es personīgi pateicos PBLA un personīgi tās priekšsēdim Jānim Kukaiņa kungam, kā arī apvienības DV ASV priekšniekam Andrim Kursietim par to pūļu ieguldījumu, ko šīs organizācijas ir veikušas, lai Latvija tiktu uzņemta NATO aliansē. Tomēr darbs vēl nav pabeigts, jo apstākļi, kas ir veidojušies ar Ukrainas krīzi, liecina organizāciju aktivitāte, kas vēl ir jāturpina. ASV ir jāatgādina, ka viņu militārā klātbūtne Latvijā un visā Baltijā tiek augsti novērtēta. Mēs esam gandarīti par 3,4 milj. piešķiršanu ASV bruņoto spēku atbalstam Baltijas valstīs, lai stiprinātu ASV klātbūtni. Esam pārliecināti, ka ASV Kongress šo budžeta izmaiņu apstiprinās. Svarīga ir arī Latvijas ekonomisko saišu tālāka attīstība ar ASV, jo tā ir Latvijas Valsts drošības garantija Valsts neatkarīgai pastāvēšanai.

Paldies par iespēju Jūs visus uzrunāt šajā DV ASV kopsapulces atklāšanas reizē! Turpināsim visi darboties Latvijas Valsts labā!

Latvijas sūtņa ANO Jāņa Mažeikas runa tika novērtēta ar sirsnīgiem aplausiem. Programma tika turpināta ar sieviešu vokālā ansambļa Idvasa uzstāšanos Aijas Vinteres-Brugmanes vadībā. Izskanēja R. Paula un R. Valles dziesmas Svētvakars un Šalci, Daugava.

Sekoja PBLA priekšsēža J. Kukaiņa apsveikums un ALA Kultūras nozares apsveikums DV ASV kopsapulcei, Līgas Ejupes personā. DV ASV sveica arī Kanādas DV organizācijas priekšsēde un DV organizācijas CV locekle Gunta Reinolds, kā arī sekoja ASV Daugavas vanadžu priekšnieces Marijas Maheres apsveikums, kura vienlīdz klātesošos iepazīstināja ar jaunievēlēto Daugavas vanadžu priekšnieci Līgu Nuteri.

No mājinieku pārstāvjiem DV ASV kopsapulces vadību sveica Indianāpoles Latviešu sabiedriskā centra priekšsēdis Jānis Bērziņš.

Rakstiskus apsveikumus no Latvijas bija atsūtījis Latvijas DV organizācijas priekšsēdis, atvaļinātais admirālis Andris Mežmalis, Latviešu centra Garezers prezidents Imants Ejups un GVV direktore Sandra Kronīte-Sīpola.

Ar DV ASV priekšnieka Andra Kursieša apsveikuma vārdiem un par ASV DV Goda priekšnieka nosaukumu, kā arī Diplomu par Mūža ieguldījumu DV ASV organizācijas un DV CV darbā, tika godināts, visiem pazīstamais Juris Augusts. Sekoja ilgstoši klātesošo aplausi.

Noslēgumā visi vienojās DV himnai Še kopā mēs, biedri... un tika iznests DV apvienības karogs.

Saviesīgā vakara izskaņā vēl turpinājās ansambļa Idvasa vairāku dziesmu dziedājums ģitārista Kārļa Rūsas pavadījumā. Pēc teicamām vakariņām vēl ilgi nenorima klātesošo dziedātas, saviesīgo pasākumu latviešu dziesmas.

Vilnis Trops
Indianapolē/Toledo
Laikrakstam „Latvietis“