Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Māra Branča skatījums

„Bēgļi – gūstekņi“. Vijas Spekkes bēgļi – mākslā un leģendā

Laikraksts Latvietis Nr. 409, 2016. g. 6. maijā
Māris Brancis -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Vijas Spekkes glezna. FOTO Māris Brancis.

Diāna Jance atklāj izstādi. FOTO Māris Brancis.

Vijas Spekkes glezna. FOTO Māris Brancis.

Kalnciema kvartālā pavisam īsu laiku – no 26. aprīļa līdz 10. maijam – ir skatāma Vijas Spekkes darbu izstāde Bēgļi – gūstekņi, kuras idejas autore ir Diāna Jance un kuru iekārtojusi Signe Štrauss.

Vija Spekke dzimusi 1922. gadā Rīgā; – aprēķiniet paši, cik skaistā vecumā patlaban ir māksliniece. Tas ir arī iemesls, kādēļ viņai bija grūti atbraukt uz Latviju un piedalīties izstādes atklāšanā.

Kā zināms, viņa ir filologa, vēsturnieka un diplomāta Arnolda Spekkes meita. Vija Spekke īsi pirms kara gatavojās mācīties pie sava krusttēva Valdemāra Tones glezniecību, taču vācu karaspēka iebrukums Polijā un vēlākā karadarbība PSRS, tostarp Latvijā, nodomu izjauca. Mākslu tomēr viņa mācījās Rietumeiropā – Romā, Oksfordā un Veronā, tiesa, krietni vēlāk, – kad Eiropā bija norimis karš.

Māksliniecei vistuvākais ir akvarelis, ko viņa labprāt rādīja pirmajās izstādēs pēc 1993. gada, kad pirmo reizi viņa atkal atbrauca uz dzimteni (pirmā izstāde notika 1995. gadā Rīgā un Cēsīs). Viņa pati akvareli sauc par ūdens glezniecību, ar to gūstot ievērību pasaulē. Kalnciema kvartāla izstādes darbi darināti dažādās tehnikās, izmantojot arī akrilu un eļļu, tomēr visbiežāk akvarelī.

Gleznu cikls Bēgļi – gūstekņi, kā vēstīja Diāna Jance, sākotnēji tapis 1991. gadā, līdzdzīvojot Persijas līča kara gūstekņiem. Kopš tā laika dažādās zemēs laiku pa laikam atsākušies jauni kari. Tomēr Vija Spekke nerāda neko konkrētu; mēs nevaram pateikt, par kādiem bēgļiem māksliniece runā – par pēdējā laika karu upuriem vai par bēgļiem, kas radās pēc vācu un krievu savstarpējās villošanās Eiropā pusi gadsimta atpakaļ. Gleznotāja stāsta par viņas personīgajām emocijām, kas radušās, līdzi jūtot dzimteni un pajumti zaudējušiem cilvēkiem. Arī no skatītāja, vērojot atsevišķus darbus, viņa prasa to pašu – saprast un līdzi pārdzīvot.

Bēgļu sakarā Diāna Jance nolasīja kādu ģimenes leģendu, kas tik ļoti ir atbilstoša šodienas situācijai Eiropā un Latvijā: „Reiz kāds austrumu izcelsmes bēglis meklēja patvērumu zemē, kas tikai pēc vairākiem gadu desmitiem tika nosaukta vārdā – par Latviju. Visticamāk viņš bija ar tumšu ādas krāsu, melniem matiem un musulmanis, bēglis vai gūsteknis no kara līdzgājējiem. Nostāstā, kurš atceļojis līdz mūsu dienām, bēglis esot nācis no reiz varenās Osmaņu impērijas, no mūsdienu Turcijas. Visdrīzāk viņš klejoja, nemācēdams ne vārda latviski... Un tieši šis austrumu izcelsmes bēglis atrada patvērumu mājās Zemgalē, ko tagad pazīst kā „Billītes“ un bija vecvectēvs vienam no latviskākajiem un lielākajiem dzejniekiem – Edvartam Virzam...“

Te piebildīsim, ka Diāna Jance ir Edvarta Virzas un Elzas Stērstes mazmazmeita, bet Vija Spekke ir dzejnieces Elzas Stērstes māsa.

Māris Brancis
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI





Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com